PPP idejas aizsākumi Latvijā ir meklējami jau 20. gs. 90. gadu beigās, savukārt mērķtiecīga PPP attīstības politikas īstenošana tika uzsākta līdz ar „Koncesiju likuma” pieņemšanu 2000. gada 20. janvārī un koncesiju veicināšanas (privātā kapitāla piesaiste valsts funkciju veikšanai) koncepcijas apstiprināšanu 2002. gada 16. aprīlī.
Līdz ar koncesiju veicināšanas (privātā kapitāla piesaiste valsts funkciju veikšanai) koncepcijas apstiprināšanu Ekonomikas ministrija un tās pārraudzībā esošās valsts aģentūras „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (LIAA) tika noteiktas kā atbildīgās valsts institūcijas PPP politikas izstrādē un PPP veicināšanā.
Lai novērstu būtiskākās problēmas PPP izmantošanai Latvijā, kas tika identificētas koncepcijā, Ministru kabinets 2005. gada 23. martā ar rīkojumu Nr.188 apstiprināja politikas plānošanas dokumentu „Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnes”, kas noteica valdības politiku, pamatprincipus, mērķus un prioritātes PPP veicināšanai 2005.-2009.gadā, kā arī 2005. gada 16. novembrī ar rīkojumu Nr.736 „Par Rīcības plānu Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādņu īstenošanai 2006.-2009.gadā” apstiprināja rīcības plānu šo pamatnostādņu īstenošanai 2006.-2009.gadā.
Kopš 2004. gada Ekonomikas ministrija un LIAA ir sekmējusi PPP īstenošanas uzsākšanu, kā arī aktīvi organizējusi dažādas tikšanās un arī sniegusi konsultācijas publiskā, privātā un nevalstiskā sektora pārstāvjiem par PPP īstenošanas saistītajiem jautājumiem, tādejādi veicinot PPP attīstību Latvijā.
Tāpat 2005. gadā LIAA uzsāka piecu PPP pilotprojektu sagatavošanas darbu, lai radītu labo praksi un izvērtētu iespējamos šķēršļus PPP īstenošanā. Pilotprojekti tika izvēlēti dažādās nozarēs, kā arī ar dažādiem iespējamajiem PPP modeļiem. Balstoties uz minēto pilotprojektu īstenošanas praksi, tika iesākts darbs pie vairāku PPP standartdokumentācju izstrādes un vadlīniju veidošanas.
Balstoties PPP īstenošanas praksē konstatētajiem šķēršļiem normatīvajos aktos, kā arī lai pilnveidotu PPP tiesisko ietvaru un lai Latvijas likumdošanu saskaņotu ar jaunajām Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām (2004/17/EK, kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras subjektiem, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā, un 2004/18/EK, kas koordinē līgumu piešķiršanas būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu sektoros), 2005. gadā tika uzsākts darbs pie jauna PPP normatīvā regulējuma izstrādes. Izstrādātais Publiskās un privātās partnerības likums 2009. gada 18. jūnijā tika pieņemts Saeimā un 2009. gada 1. oktobrī stājās spēkā.
Līdz ar Publiskās un privātās partnerības likumprojekta izskatīšanu Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums par PPP politikas izstrādes funkcijas nodošanu no Ekonomikas ministrijas, tajā skaitā arī no LIAA, Finanšu ministrijai, vienlaikus nododot šīs funkcijas nodrošināšanai paredzētos finanšu resursus un cilvēkresursus. Līdz ar to šobrīd (kopš 2009. gada 1. jūnija) Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par PPP politikas izstrādi un tās īstenošanas koordinēšanu.
Savukārt, lai uzlabotu sadarbību starp PPP kompetentajām institūcijām, tika izveidota PPP konsultatīvā padome, kas darbojās kā konsultējoša un koordinējoša institūcija ar mērķi sekmēt vienotas PPP politikas izstrādi un tās īstenošanu. PPP konsultatīvā padome darbojās no 2007. gada 19. janvāra līdz 2019. gada 28. februārim.