Finanšu ministrija ir atbildīga par valsts politikas izstrādi valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā.
Valstij piederošie nekustamie īpašumi atrodas dažādu iestāžu valdījumā.
Kopumā valsts īpašumā ir zeme 18,6 miljrd. kvadrātmetru platībā un ēkas 3,68 milj. kvadrātmetru platībā[1]. Valsts īpašumā ir dažādu veidu nekustamie īpašumi, piemēram, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas, biroju ēkas, dzīvojamās ēkas, izglītības iestādes un sporta ēkas, kultūras objekti, sakaru ēkas, stacijas, termināļi un ar tiem saistītas ēkas, kā arī citas iepriekš neklasificētas ēkas (piemēram, robežkontroles punkti, militārie objekti). Ņemot vērā, ka valsts nekustamie īpašumi atrodas dažādu institūciju valdījumā, norādāms, ka Finanšu ministrijas valdījumā ir 15% no kopējās ēku platības, kā arī zem 1% no zemju platības. Attiecībā uz biroju ēkām Finanšu ministrijas valdījumā ir 181 810 kvadrātmetri jeb 32,1% no valsts īpašumā esošajām biroju ēku platībām.
Valsts nekustamā īpašuma valdītājam ir uzdevums nodrošināt tās valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un to var nodrošināt tieši (pati iestāde) vai pastarpināti, uzdodot pārvaldīšanas darbības veikt savā padotībā esošai iestādei vai kapitālsabiedrībai, kuras pamatdarbības veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.2 panta otro daļu.
Finanšu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, kas ietver arī to iznomāšanu, kā arī jaunu valstiski nozīmīgu būvniecības projektu attīstīšanu, lai nodrošinātu tiešās pārvaldes iestādes ar nepieciešamajām telpām to funkciju nodrošināšanai, veic valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”.
Lai nodrošinātu vienotu un sistematizētu informācijas apkopošanu, aktualizēšanu par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem, ir izveidota Valsts nekustamā īpašuma informācijas sistēma. Minētās sistēmas pārzinis un turētājs ir valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (plašāka informācija pieejama VNĪ tīmekļvietnē).
Valsts īpašumā esošie nekustamie īpašumi primāri tiek izmantoti valsts pārvaldes funkciju vai deleģētu pārvaldes uzdevuma veikšanai, taču atbilstoši normatīvajam regulējumam tos var iznomāt (saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumiem Nr.97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi”, Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”), piešķirt apbūves tiesību (uz neapbūvētu zemesgabalu saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”), kā arī nodot bezatlīdzības lietošanā privātpersonai vai kapitālsabiedrībai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai, arī publiskas personas pakalpojumu sniegšanai, sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam (saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu un abiem iepriekš minētajiem Ministru kabineta noteikumiem). Tāpat valsts nekustamie īpašumi var tikt nodoti bez atlīdzības atvasinātu publisku personu īpašumā atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
Valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, izņemot atsevišķus gadījumus, veic valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor
[1] Dati no Valsts nekustamā īpašuma informācijas sistēmas par 2023. gadu, neņemot vērā inženierbūves.