Eiropas Parlaments ir ES dalībvalstu pilsoņu vēlēta ES institūcija. Tā kopā ar Padomi pilda likumdevēja funkciju, un tie ir pilnvaroti pieņemt un grozīt tiesību aktu priekšlikumus un lemt par ES budžetu. Parlaments arī uzrauga Komisijas un citu ES struktūru darbu, kā arī sadarbojas ar ES dalībvalstu parlamentiem, lai uzklausītu to viedokli.
Sastāvs
No katras ES dalībvalsts ievēlēto deputātu skaits ir aptuveni proporcionāls tās iedzīvotāju skaitam, taču tiek ievērots tā saucamais līdzsvarotas proporcionalitātes princips – nevienai valstij nedrīkst būt mazāk par 6 vai vairāk par 96 deputātiem, un deputātu kopskaits nedrīkst pārsniegt 751 (750 plus priekšsēdētājs).
Parlamenta deputāti ir iedalīti un strādā grupās atkarībā no viņu politiskajiem uzskatiem, nevis valstspiederības.
Darbības jomas
Likumdošana
- Parlaments kopā ar ES Padomi pieņem tiesību aktus, pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem.
- Parlaments pieņem lēmumus par starptautiskiem līgumiem.
- Tas lemj par ES paplašināšanos un pārskata Eiropas Komisijas darba programmu un dažkārt aicina to ierosināt tiesību aktus.
Uzraudzīšana
- Parlaments veic visu ES iestāžu demokrātisku uzraudzību.
- Tas ievēl Eiropas Komisijas priekšsēdētāju un apstiprina komisāru kolēģiju kā vienotu veselumu. Tas var arī balsojot nolemt, ka Komisijai izsakāma neuzticība, un tādējādi likt komisāru kolēģijai atkāpties.
- Parlaments apstiprina budžeta izpildi jeb veidu, kā izlietots ES budžets.
- Izskata pilsoņu lūgumrakstus un veic izmeklēšanu.
- Parlaments apspriež monetāro politiku ar Eiropas Centrālo banku.
- Parlaments veic arī vēlēšanu novērošanu.
Lēmumu pieņemšana par budžetu
- Parlaments kopā ar ES Padomi apstiprina budžetu.
- Parlaments apstiprina arī ES ilgtermiņa budžetu jeb daudzgadu finanšu shēmu.
