-
Par mums
-
Nozares politika
-
Valsts budžets
-
Fiskālā politika
-
Pašvaldību finanšu uzraudzība
-
Nodokļu un nodevu politika
-
Muitas politika
-
Ēnu ekonomika
-
Azartspēļu un izložu organizēšanas politika
-
Dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu izmantošanas joma
-
Sabiedriskā labuma organizāciju politika
-
Grāmatvedības politika
-
Korporatīvā ilgtspēja
-
Ceļvedis uzņēmumiem Ilgtspējā (ESG)
-
Revīzijas un Ilgtspējas ziņu apliecinājuma politika un uzraudzība
-
Tautsaimniecības analīze
-
Tautsaimniecības un budžeta izpildes analīze
-
Ikmēneša makroekonomikas un kopbudžeta apskats
-
Iekšzemes kopprodukts
-
FM: Sabiedriskais sektors nodrošina ekonomikas izaugsmes atjaunošanos
-
FM: Ekonomika sāk uzrādīt pakāpenisku izaugsmi ceturkšņu griezumā
-
FM: Latvijas ekonomikas kritumu trešajā ceturksnī noteicis vājais ārējais pieprasījums un patērētāju pirktspējas vājināšanās
-
IKP pieaugums trešajā ceturksnī tuvu nullei, ceturkšņu griezumā izaugsme atjaunojusies
-
FM: Krītoties ārējām pieprasījumam, Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī sarukusi par 0,5%
-
FM: Latvijas ekonomika piedzīvo kritumu, ko ietekmējusi ārējā pieprasījuma samazināšanās
-
FM: Latvijas ekonomika pirmajā ceturksnī saglabā izaugsmi
-
FM: Latvijas ekonomika lēni, bet stabili attīstās
-
FM: Latvijas ekonomika kara un energokrīzi pērn pārvarējusi labāk nekā prognozēts
-
FM: Siltā ziema un valsts energoatbalsts palīdz Latvijai izvairīties no recesijas pērnā gada ceturtajā ceturksnī
-
FM: Ekonomikas lejupslīdi trešajā ceturksnī noteicis kritums vairumtirdzniecībā un būvniecības apjomu samazināšanās
-
Latvijas ekonomika trešajā ceturksnī piedzīvo kritumu
-
FM: Izaugsmes sabremzēšanos otrajā ceturksnī noteicis kritums vairumtirdzniecībā un būvniecībā
-
FM: Ekonomika sāk izjust kara un cenu kāpuma ietekmi
-
FM: Strauji atgūstoties no Covid-19 pandēmijas, ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī sasniedz 6,7%
-
FM: Atjaunojoties pakalpojumu nozares darbībai, ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī sasniedz 5,9%
-
FM: Covid-19 krīzi Latvijas ekonomika pārvarējusi labāk nekā prognozēts, šogad jauni satricinājumi
-
FM: Ekonomikas izaugsme 2021. gadā sasniegusi 4,7%
-
FM: Globālās izaugsmes atjaunošanās un atbalsta pasākumi trešajā ceturksnī nodrošinājuši 5,1% Latvijas ekonomikas izaugsmi
-
FM: Ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī sabremzējas
-
FM: Latvijas ekonomika Covid-19 krīzi pārvarējusi daudz labāk nekā gaidīts
-
FM: Ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī strauji atjaunojusies
-
FM: Iekšzemes kopprodukts pērn samazinājies par 3,6%, šogad gaidāma ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās
-
FM: Latvijas ekonomikas attīstība pērnā gada ceturtajā ceturksnī būtiski labāka nekā gaidīts
-
FM: Ekonomika COVID-19 krīzē attīstījusies labāk nekā gaidīts
-
FM: IKP samazinājumu pirmajā ceturksnī noteicis privātā patēriņa kritums
-
FM: Latvijas ekonomika jau pirmajā ceturksnī uzrādījusi spēcīgu kritumu
-
FM: 2019. gadā Latvijas ekonomisko izaugsmi virzīja iekšzemes pieprasījuma pieaugums
-
FM: Rūpniecības izaugsme nodrošina Latvijas ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos trešajā ceturksnī
-
FM: Latvijas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī palēninājusies līdz 2,0%
-
FM: Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos pirmajā ceturksnī noteica enerģētikas sektors
-
FM: Ekonomikas izaugsme 2018. gadā sasniedz 4,8% – straujāko kāpumu septiņu gadu laikā
-
FM: Latvijas ekonomika arī ceturtajā ceturksnī uzrādījusi ļoti augstus izaugsmes tempus
-
FM: Spēcīgs iekšējais pieprasījums nodrošina strauju ekonomikas izaugsmi
-
FM: Latvijas ekonomikā saglabājas ļoti strauji izaugsmes tempi
-
FM: Straujais pieaugums būvniecībā paātrina ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī līdz 5,1%
-
FM: Pērn sasniegta spēcīgākā izaugsme pēdējo sešu gadu laikā
-
FM: Ekonomikas izaugsme šogad – straujākā pēdējo sešu gadu laikā
-
FM: Ekonomiskā izaugsme šogad – straujākā pēdējo piecu gadu laikā
-
FM: Spēcīga Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās arī otrajā ceturksnī
-
Latvijas ekonomika pirmajā ceturksnī sasniegusi strauju 4% izaugsmi
-
FM: Ārējais pieprasījums un investīciju aktivizēšanās paātrina ekonomikas izaugsmi 1.ceturksnī līdz 3,9%
-
FM: ekonomikas izaugsmes paātrināšanās 2016.gada 4.ceturksnī signalizē par straujāku izaugsmi šogad
-
FM: Straujais rūpniecības pieaugums 2016. gada ceturtajā ceturksnī nodrošina ekonomikas izaugsmes paātrināšanos līdz 2,1%
-
FM: Krītoties investīcijām, starp ekonomiskās izaugsmes uzturētājiem izvirzās eksports
-
IKP gada pieaugums 3.ceturksnī bija 0,8%
-
IKP gada pieaugums 3.ceturksnī bija 0,8%
-
FM: IKP izaugsmi turpina balstīt privātais patēriņš
-
FM: Latvijas ekonomika ir uz stabila attīstības ceļa
-
FM: Privātais patēriņš turpina nodrošināt Latvijas ekonomikas izaugsmi
-
FM: 2015. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme paātrinājusies
-
FM: Privātais patēriņš ir ievērojami pieaudzis arī 2015. gadā
-
FM: Privātais patēriņš ir ievērojami pieaudzis arī 2015. gadā
-
FM: Negaidīti strauja ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī
-
FM: IKP izaugsme šī gada trešajā ceturksnī ir stabila
-
FM: Ekonomikas izaugsme atkal kļūst straujāka
-
FM: Ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī ir tuvu prognozētajam
-
FM: Ekonomika attīstās prognozētajā līmenī
-
FM: Zemāka izaugsme pērn saistīta ar ārējiem faktoriem
-
FM: Ģeopolitiskie notikumi pērn nobremzējuši ekonomikas attīstību
-
Inflācija
-
FM: Inflācija attīstās atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm
-
FM: Latvijā saglabājas zemākā inflācija eirozonā
-
FM: Latvijā saglabājas viena no zemākajām inflācijām eirozonā
-
FM: Inflācija Latvijā saglabājas zemā līmenī
-
Inflācija Latvijā nostabilizējusies 1% līmenī
-
FM: 2024. gada janvārī inflācija bija 0,9%
-
FM: Vidējā gada inflācija 2023. gadā bija 8,9%
-
FM: Latvijā inflācija novembrī bija viena no zemākajām eirozonā
-
FM: Inflācija Latvijā tuvojas Eiropas Centrālās bankas noteiktajam 2% mērķim
-
FM: Inflācija šā gada septembrī sasniedza zemāko līmeni pēdējo divu gadu laikā
-
FM: Līdz ar degvielas un energoresursu cenu kritumu inflācija Latvijā turpina strauji mazināties
-
FM: Jūlijā fiksēta zemākā gada inflācija kopš 2021. gada beigām
-
FM: Šā gada jūnijā fiksētā inflācija bija mazākā kopš 2022. gada februāra
-
FM: Patēriņa cenu pieauguma temps turpina mazināties
-
FM: Inflācija Latvijā turpina pazemināties
-
FM: Patēriņa cenu pieauguma temps turpina mazināties
-
FM: Cenu pieauguma temps februārī mazinās
-
FM: Inflāciju vēl aizvien turpina ietekmēt augstas energoresursu un pārtikas cenas
-
FM: Energoresursu cenu kritums un valsts atbalsta pasākumi decembrī nodrošina inflācijas samazināšanos
-
FM: Inflācija saglabājas 21,8% līmenī
-
FM: Valsts atbalsta mehānismi bremzē inflāciju oktobrī
-
FM: Inflācija vēl aizvien pārsniedz 20%
-
FM: Augustā inflācija sasniedza 21,5%
-
FM: Cenu kāpums pārtikai un energoresursiem jūlijā paaugstina inflāciju līdz 21,5%
-
FM: Inflācija jūnijā pietuvojās 20% līmenim
-
FM: Patēriņa cenu pieauguma temps Latvijā turpina uzņemt apgriezienus
-
FM: Inflācija turpina uzņemt apgriezienus
-
FM: Martā turpinājās straujš patēriņa cenu kāpums
-
FM: Patēriņa cenu pieaugumu turpina ietekmēt ārējie faktori
-
FM: 2022. gada janvārī turpinās straujš patēriņa cenu kāpums
-
FM: Oktobrī bija straujākais cenu kāpums kopš 2009. gada vidus
-
FM: Cenu pieaugumu jūlijā turpina noteikt galvenokārt degvielas cenu kāpums
-
FM: Cenu pieaugums jūnijā kļuvis straujāks
-
FM: Straujš degvielas cenu kāpums paātrina inflāciju
-
FM: Straujā degvielas cenu pieauguma dēļ patēriņa cenas aprīlī gada laikā palielinājās par 1,7%
-
FM: Martā atsākas mērens patēriņa cenu kāpums
-
FM: 2020. gadā lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās noteica pandēmija
-
FM: Jūlijā Latvijā atgriežas inflācija
-
FM: Straujā degvielas cenu krituma dēļ maijā fiksēta deflācija
-
FM: Patēriņa cenas aprīlī palika nemainīgas
-
FM: Martā bija zemākā inflācija kopš 2016. gada beigām
-
FM: Februārī inflāciju galvenokārt ietekmēja pārtikas cenu kāpums
-
FM: Inflācija stabilizējas nedaudz virs 2%
-
FM: Novembrī sasniegts zemākais šā gada inflācijas līmenis
-
FM: Inflācija turpina atkāpties
-
FM: Septembrī reģistrēta zemākā inflācija šogad
-
FM: Inflācijas līmenis Latvijā pakāpeniski samazinās
-
FM: Jūnijā gada inflācija turpina samazināties, neskatoties uz sezonālu cenu kāpumu
-
FM: Augsto inflāciju maijā uztur pārtikas un komunālo pakalpojumu cenu pieaugums
-
FM: Aprīlī straujākais patēriņa cenu kāpums pēdējo divu gadu laikā
-
FM: Šā gada pirmajos divos mēnešos inflācijas līmenis saglabājas stabils ap 3%
-
FM: Lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2018. gadā noteica degvielas cenu kāpums
-
FM: Cenu pieaugums Latvijā nedaudz palēninās
-
FM: Degvielas cenu pieaugums joprojām būtiski ietekmē inflāciju Latvijā
-
FM: Degvielas cenu pieaugums būtiski ietekmē patēriņa cenu kāpumu septembrī
-
FM: Energoresursu cenu pieaugums joprojām turpina ietekmēt inflāciju
-
FM: Jūlijā inflācijas pieaugumu nosaka energoresursu sadārdzinājums
-
FM: Jūnijā patēriņa cenu kāpums palielinās, pasaules cenu ietekme pieaug
-
FM: inflāciju maijā ietekmē degvielas cenu kāpums
-
FM: Vidējais patēriņa cenu līmenis janvārī saglabājās nemainīgs
-
FM: Decembrī bija zemākā gada inflācija 2017.gadā
-
FM: Patēriņa cenu pieaugums turpina samazināties
-
FM: Inflācija turpina atkāpties
-
FM: Pārtikas cenu kāpums uztur augstu inflāciju
-
FM: Patēriņa cenu dinamiku nosaka galvenokārt pārtikas cenas
-
FM: Patēriņa cenu izmaiņas šogad galvenokārt nosaka pārtikas cenu dinamika
-
FM: Inflāciju Latvijā turpina noteikt izejvielu cenu svārstības un pakalpojumu sadārdzināšanās
-
FM: Inflāciju martā turpināja noteikt straujais pārtikas cenu kāpums
-
FM: Februārī gada inflācija palielinājās līdz 3,3%
-
FM: Strauji augot pārtikas cenām inflācija janvārī sasniedz 2,9%
-
2016. gada vidējā inflācija atbilst FM prognozētajam līmenim
-
Pasaules tirgus cenu ietekmē palielinās pārtikas produktu un degvielas cenas Latvijā
-
FM: Oktobrī reģistrēts straujākais patēriņu cenu kāpums šogad
-
FM: Cenu kritumu augustā ietekmē sezonālie faktori
-
FM: Jūlijā atsākas patēriņa cenu kāpums
-
FM: Patēriņa cenas jūnijā nemainās
-
Patēriņa cenu pieaugumu maijā nosaka dzērienu un sakaru pakalpojumu cenu kāpums
-
FM: Inflācijas kritums gada griezumā pamatā vērojams zemo naftas cenu dēļ
-
FM: Latvija cenu dinamiku joprojām nosaka izejvielu izmaksu samazināšanās
-
FM: Vērojams pārsteidzošs inflācijas samazinājums gada sākumā
-
FM: Cenu kritums pasaules tirgū turpina noteikt zemo inflāciju Latvijā
-
FM: Novembrī patēriņa cenas nav mainījušās
-
FM: Ārējās vides faktori noteica zemo inflācijas līmeni oktobrī
-
FM: Gada inflācijas samazinājumu par 0,5% galvenokārt noteica energoresursu cenu kritums
-
FM: Augustā patēriņa cenu gada inflācija bija minimāla
-
FM: Jūlijā straujākais patēriņu cenu samazinājums pēdējo gadu laikā
-
FM: Jūnijā pirmo reizi kopš decembra samazinājušās patēriņa cenas
-
FM: Pārtikas cenu ietekmē maijā nedaudz palielinājusies inflācija
-
FM: Inflācija joprojām saglabājas zemā līmenī
-
FM: Latvijā atjaunojies mērens patēriņa cenu pieaugums
-
FM: Inflācija februārī saglabājas zemā līmenī
-
FM: Krītošās naftas cenas turpina pozitīvi ietekmēt mazumtirdzniecību
-
FM: Cenu samazinājums degvielai un pārtikai nosaka zemo inflāciju Latvijā
-
Darba tirgus
-
Mazumtirdzniecība
-
FM: Mazumtirdzniecība jūlijā sarukusi par 0,3%, taču ir visi priekšnoteikumi turpmākai izaugsmei
-
FM: Mazumtirdzniecībā jūnijā kritums par 2,1%, bet šā gada pirmajā pusgadā kopā apjomi līdzīgi kā pērn
-
FM: Mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi turpina mēreni palielināties
-
FM: Mazumtirdzniecība četros mēnešos augusi par 0,5%
-
FM: Mazumtirdzniecībā februārī neliels sarukums, turpmāk gaidāma izaugsmes atjaunošanās
-
FM: Mazumtirdzniecības apjomi pret iepriekšējiem mēnešiem novembrī palielinās jau otro mēnesi pēc kārtas
-
FM: Mazumtirdzniecības apjomi turpina samazināties
-
FM: Mazumtirdzniecības apjomi noslīd līdz zemākajam līmenim kopš 2022. gada sākuma
-
FM: Augstās cenas turpina bremzēt mazumtirdzniecību
-
FM: Straujš degvielas tirdzniecības apjomu pieaugums nespēj kompensēt pārtikas tirdzniecības kritumu
-
FM: Degvielu aprīlī tirgo vairāk, savukārt pārtikas un nepārtikas preces mazāk nekā pirms gada
-
FM: Mazumtirdzniecībā gada pirmajos divos mēnešos izaugsme 2,6% apmērā
-
FM: Mazumtirdzniecības nozarei šis gads sācies ar pieaugumu 2,9% apmērā
-
FM: Mazumtirdzniecības nozare 2022. gadā auga par 4,2%
-
FM: Mazumtirdzniecības apjomu pieaugums novembrī pārsniedz 10%
-
FM: Mazumtirdzniecībā izaugsmi nodrošina nepārtikas preču tirdzniecība
-
FM: Pārtikas un degvielas tirdzniecība augustā nodrošina mazumtirdzniecības pieaugumu par 0,7%
-
FM: Šā gada septiņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi uzrāda 6% gada pieaugumu
-
FM: Mazumtirdzniecības apjomi otrajā ceturksnī pieauguši par 2,4%
-
FM: Mazumtirdzniecībā turpinās izaugsme jau sesto mēnesi pēc kārtas
-
FM: Aprīlī dārgā degviela tirgota mazāk, bet nepārtikas preces vairāk
-
FM: Mazumtirdzniecībā martā turpinās strauja izaugsme
-
FM: Mazumtirdzniecībā pieaugumu turpina nodrošināt nepārtikas preces
-
FM: Mazumtirdzniecībā 2021. gads kopumā noslēdzies ar 2,5% izaugsmi
-
FM: Mājsēde oktobrī apturējusi mazumtirdzniecības izaugsmi
-
FM: Septembrī mazumtirdzniecībā turpinās izaugsme, oktobrī – novembrī situāciju ietekmēs mājsēde
-
FM: Jau sesto mēnesi mazumtirdzniecības apjomi pieaug
-
FM: Jūnijā mazumtirdzniecībā stabila izaugsme
-
FM: Mazumtirdzniecībā atgriežas pieaugums
-
FM: Covid-19 ierobežojumu ietekmē samazinās mazumtirdzniecības apjomi, iedzīvotāju uzkrājumi pieaug
-
FM: Pērn reģistrēta zemākā mazumtirdzniecības izaugsme pēdējo desmit gadu laikā
-
FM: Novembrī sabremzējās izaugsme mazumtirdzniecībā
-
FM: Tirdzniecības izaugsmi veicina pārtikas un degvielas pārdošanas apjomu kāpums
-
FM: Mazumtirdzniecības apjomi Latvijā pieaug straujāk nekā ES kopumā
-
FM: Jūlijā strauji palielinājās tirdzniecība nepārtikas preču veikalos
-
FM: Jūnijā pieauga gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecība
-
FM: Mazumtirdzniecības rezultātus maijā pozitīvi ietekmēja pārtikas un degvielas tirdzniecība
-
FM: Aprīlī mazumtirdzniecībā spēcīgākais kritums pēdējo 10 gadu laikā
-
FM: Martā palielinājusies pirmās nepieciešamības preču iegāde, bet pārējo preču mazumtirdzniecībā spēcīgs kritums
-
FM: Februārī straujš apgrozījuma kāpums mazumtirdzniecībā, bet nākotnes perspektīvas vērtējamas piesardzīgi
-
FM: Janvārī strauji palielinājusies pārtikas preču mazumtirdzniecība
-
FM: Pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā turpina mēreni pieaugt
-
Ārējā tirdzniecība
-
FM: Vārga ekonomikas attīstība ES bremzē Latvijas preču eksporta attīstību
-
FM: Augustā preču eksports atkal samazinājies
-
FM: Preču importam samazinoties straujāk par eksportu, būtiski samazinājies preču ārējās tirdzniecības bilances deficīts šā gada maijā
-
FM: Preču eksportā turpinās kritums, izaugsme sagaidāma šā gada otrajā pusē
-
FM: Pēdējos mēnešos preču eksporta vērtība stabilizējusies
-
FM: Vāja ekonomiskā attīstība ES un izejvielu cenu samazinājums noteica būtisku preču ārējās tirdzniecības kritumu 2023. gada novembrī
-
FM: Latvijas preču eksporta vērtība turpina samazināties
-
FM: Preču eksporta apjomi turpina samazināties
-
FM: Vāja ekonomikas attīstība ES un izejvielu cenu samazinājums noteica būtisku preču eksporta samazināju šā gada augustā
-
FM: Vājš ārējais pieprasījums samazina Latvijas preču eksportu
-
FM: Preču eksportam jūnijā būtisks kritums, kas turpināsies arī turpmāk
-
FM: Izejvielu cenu kritums pasaulē noteica preču eksporta samazinājumu šā gada maijā
-
FM: Preču eksportam aprīlī būtisks kritums
-
FM: pēc divu gadu pieauguma eksporta izaugsme apstājusies
-
FM: Preču eksporta izaugsme turpina bremzēties
-
FM: Latvijas preču eksports turpina palielināties, tomēr pieauguma temps kļūst vājāks
-
FM: Latvijas preču eksporta pieaugums 2022. gadā bija straujākais pēdējās desmitgades laikā
-
FM: Preču eksporta vērtība joprojām saglabā augstu un noturīgu pieaugumu, tomēr pieauguma temps pakāpeniski samazinās
-
Preču eksporta izaugsme vēl augsta, bet pakāpeniski bremzējas
-
FM: Preču eksporta kāpums vēl aizvien pārsniedz 30%
-
FM: Preču eksporta vērtība saglabā augstu un noturīgu pieaugumu
-
FM: Jūlijā turpinās spēcīgs preču eksporta kāpums, kas turpmākajos mēnešos visticamāk bremzēsies
-
FM: Jūnijā straujš preču eksporta kāpums, kas turpmākajos mēnešos visticamāk bremzēsies
-
FM: Preču eksporta izaugsme maijā vēl nedaudz straujāka nekā iepriekšējos mēnešos
-
FM: Eksportā joprojām strauja izaugsme
-
FM: Preču eksports turpina palielināties, bet ģeopolitiskie riski vidējā termiņā mazinās eksporta izaugsmi
-
FM: Straujš eksporta pieaugums 2021. gadā apliecina preču eksportētāju noturīgo konkurētspēju
-
FM: Pērnā gada nogalē turpinājās straujš preču eksporta pieaugums
-
FM: Latvijas preču eksports turpina strauju izaugsmi
-
FM: Latvijas preču eksports turpina uzrādīt strauju attīstību un uzstādīt jaunus rekordus
-
FM: Straujā preču eksporta izaugsme turpinās
-
FM: Kokrūpniecība turpina nodrošināt strauju Latvijas preču eksporta pieaugumu
-
FM: Pandēmijas ietekmei mazinoties, fiksēta strauja eksporta izaugsme
-
FM: Preču eksporta pieaugums paātrinās, taču pandēmijas negatīvā ietekme uz pakalpojumu eksportu ir joprojām jūtama
-
FM: Martā preču eksportā strauja izaugsme, atjaunojoties ārējam pieprasījumam
-
FM: Ārējā pieprasījuma pakāpeniska uzlabošanās labvēlīgi ietekmē Latvijas preču eksporta pieaugumu
-
FM: Preču eksporta kritumu janvārī noteica lauksaimniecības un satiksmes līdzekļu eksporta samazinājums
-
FM: Latvijas preču eksports 2020. gadā pieauga par spīti Covid-19 krīzei
-
FM: Latvijas preču eksports turpina izaugsmi
-
FM: Latvijas ārējās tirdzniecības bilance jūnijā uzlabojās
-
FM: Pandēmija būtiski samazināja Latvijas preču eksporta vērtību
-
FM: Martā preču eksports samazinājies par 0,7%, un turpmākajos mēnešos kritums tikai pastiprināsies
-
FM: Janvārī spēcīgs eksporta kāpums, taču turpmāk tā attīstība varētu būt mērenāka
-
FM: Eksporta attīstību 2019. gadā būtiski ietekmēja ārējā pieprasījuma samazināšanās
-
FM: Ārējie faktori turpina negatīvi ietekmēt Latvijas preču eksporta attīstību
-
FM: Vājš ārējais pieprasījums turpina negatīvi ietekmēt preču eksporta izaugsmi
-
FM: Septembrī palielinājies preču eksports, bet ārējais pieprasījums joprojām saglabājas vājš
-
FM: Eksporta izaugsmi turpina ietekmēt koksnes eksporta un lidmašīnu reeksporta samazinājums
-
FM: Pieprasījums Latvijas ārējos tirgos vājinās
-
FM: Eksporta kritumu maijā būtiski ietekmēja reeksporta apjoma samazinājums
-
FM: Aprīlī mērena eksporta izaugsme
-
FM: Eksportam martā straujākais kāpums kopš pērnā gada jūnija
-
FM: Turpina pieaugt kokrūpniecības produktu eksports
-
FM: Preču eksporta kritumu janvārī noteica reeksporta samazinājums
-
FM: Eksporta apjomi turpina palielināties, bet pieauguma temps mazinās
-
FM: Kokmateriālu eksports nodrošina kopējo eksporta pieaugumu
-
FM: Sliktas ražas un reeksporta krituma dēļ septembrī nedaudz samazinājās preču eksports
-
Rūpniecība
-
FM: Apstrādes rūpniecībā situācija joprojām ir sarežģīta gan Latvijā, gan Eiropā
-
FM: Stagnācija ES kopējā ekonomikā neļauj pieaugt apstrādes rūpniecībai Latvijā
-
FM: Zemie ražošanas apjomi Eiropā nosaka zemu pieprasījumu pēc Latvijas ražojumiem
-
FM: Visticamāk zemākais punkts apstrādes rūpniecībā ir sasniegts, un tālāk gaidāma mērena izaugsme
-
FM: Zemais pieprasījums joprojām liedz apstrādes rūpniecībai uzņemt apgriezienus
-
FM: Izaugsme apstrādes rūpniecībā gaidāma gada otrajā pusē
-
FM: Apstrādes rūpniecībā pērnā gada decembrī atgriezusies izaugsme
-
FM: Pārtikas un tehniskās nozares turpina balstīt apstrādes rūpniecību, kas novembrī par 2,2% pārsniegusi oktobra apjomus
-
FM: Apstrādes rūpniecības apjomi joprojām samazinās
-
FM: Zemais pieprasījums joprojām neļauj atgūt izaugsmi apstrādes rūpniecībā
-
FM: Sarukuma tempi apstrādes rūpniecībā samazinās
-
FM: Apstrādes rūpniecības apjomi turpina samazināties
-
FM: Zemā pieprasījuma dēļ apstrādes rūpniecības apjomi turpina samazināties
-
FM: Apstrādes rūpniecībā maijā 7,7% kritums, kamēr tehnoloģiju un pārtikas ražošana saglabā izaugsmi
-
FM: Baltijas valstīs turpina samazināties apstrādes rūpniecības apjomi
-
FM: apjomu kritumu apstrādes rūpniecībā ietekmē zemais pieprasījums vietējā un eksporta tirgos
-
FM: Kritums apstrādes rūpniecībā februārī kļuva lēnāks, to nodrošināja spēcīgais pieaugums datoru, elektronisko un elektrisko iekārtu ražošanā
-
FM: Apstrādes rūpniecībā gads sācies ar 6,1% kritumu; datoru, un elektronisko ierīču ražošanā saglabājas spēcīga izaugsme
-
FM: Augstais ražošanas cenu pieaugums neliedz apstrādes rūpniecībai augt par 2,6% 2022. gadā
-
FM: Apstrādes rūpniecībā pēc pārtraukuma atgriezusies izaugsme
-
FM: Trešais ceturksnis apstrādes rūpniecībā noslēdzas ar negatīvu zīmi
-
FM: Augstās ražošanas izmaksas liek “buksēt” apstrādes rūpniecībai
-
FM: Jūnijā apstrādes rūpniecībā joprojām labs pieaugums, bet iezīmējas krasas atšķirības apakšnozarēs
-
FM: 2022. gada maijā apstrādes rūpniecībā pusi no 7,5% izaugsmes nodrošināja metālu ražošana
-
FM: Apstrādes rūpniecībā martā turpinās izaugsme
-
FM: Februārī apstrādes rūpniecībā turpinājās izaugsme
-
FM: Apstrādes rūpniecībā gads iesācies ar 9,3% izaugsmi
-
FM: Apstrādes rūpniecībā pērn izaugsme 7,3% apmērā
-
FM: Kopējo pieaugumu rūpniecībā nodrošina straujā izaugsme apstrādes rūpniecībā
-
FM: Augustā turpinās spēcīgs apstrādes rūpniecības pieaugums
-
FM: Jūlijā turpina augt gan Latvijas rūpnieku saražotie apjomi, gan ražošanas izmaksas
-
FM: Arī jūnijā rūpniecībā turpinās straujš kāpums
-
FM: Rūpniecības izaugsme uzņem apgriezienus
-
FM: Apstrādes rūpniecībā sagaidāma izaugsme arī turpmāk
-
FM: Joprojām spēcīgs kokrūpniecības devums apstrādes rūpniecības izaugsmē
-
FM: Latvijas rūpniecībā gads sācies ar izaugsmi
-
FM: Pērn Latvijā reģistrēts viens no zemākajiem apstrādes rūpniecības izlaides samazinājuma tempiem ES
-
FM: Latvijas rūpniecība turpina atgūties, jūlijā straujš kāpums kokapstrādes nozarē
-
FM: Aprīlī apstrādes rūpniecībā straujākais kritums kopš 2009. gada
-
FM: Apstrādes rūpniecības attīstību lielā mērā nosaka ar Covid-19 saistītie ierobežojumi eksporta tirgos
-
FM: Gada sākums Latvijas rūpniecībā vājš, un nākotnes redzējums saglabājas līdzīgs
-
FM: Kritumu rūpniecībā janvārī noteica sarukums kokrūpniecībā un enerģijas ražošanā
-
FM: Pērnais gads rūpniecībai nav bijis veiksmīgs
-
FM: Apstrādes rūpniecībā arvien izteiktāk izpaužas ārējās vides vājums
-
FM: Izaugsmi rūpniecībā turpina sekmēt enerģētikas sektors un stabilais pieaugums apstrādes rūpniecībā
-
FM: Enerģētikas sektors septembrī sekmējis spēcīgu pieaugumu rūpniecībā
-
FM: Pateicoties kāpumam enerģētikā, rūpniecības nozarē augustā atjaunojas izaugsme
-
FM: Apstrādes rūpniecības izaugsmi jūlijā nodrošina straujais kāpums datoru, elektrisko iekārtu un metālizstrādājumu ražošanā
-
FM: Apstrādes rūpniecību sāk ietekmēt ārējā pieprasījuma vājināšanās
-
FM: Aprīlī apstrādes rūpniecībā saglabājas noturīga izaugsme
-
FM: Latvijas apstrādes rūpniecība saglabā noturību pret ārējās vides riskiem
-
FM: Kokrūpniecība un mašīnbūve turpina nodrošināt apstrādes rūpniecības izaugsmi
-
FM: Kokrūpniecība uztur apstrādes rūpniecības izaugsmi
-
FM: Rūpniecības kritumu septembrī noteica elektroenerģijas ražošanas sarukums, tikmēr apstrādes rūpniecībā turpinājies pieaugums
-
FM: Izaugsme kokrūpniecībā un mašīnbūvē augustā nosaka apstrādes rūpniecības pieaugumu
-
FM: Kokrūpniecība atkal izvirzās par apstrādes rūpniecības izaugsmes dzinējspēku
-
FM: Apstrādes rūpniecība maijā pieauga par 2,9%
-
FM: Strauji augot mašīnbūvei un metālapstrādei, apstrādes rūpniecības izaugsme aprīlī nedaudz paātrinās
-
FM: Rūpniecības izlaide pirmajā ceturksnī pieauga par 4,5%
-
FM: labvēlīgā ārējā vide un pieaugošās investīcijas ir labs pamats apstrādes rūpniecības stabilai izaugsmei šogad
-
FM: Decembrī saglabājas strauja apstrādes rūpniecības izaugsme un 2017. gads kopumā ļoti veiksmīgs visām rūpniecības nozarēm
-
FM: 2017.gada novembrī apstrādes rūpniecības izaugsme atkal paaugstinās, sasniedzot 9,1%
-
FM: Apstrādes rūpniecībā saglabājas visaptveroša izaugsme
-
FM: Labvēlīgā ekonomiskā situācija eksporta tirgos veicina Latvijas apstrādes rūpniecības spēcīgo izaugsmi
-
FM: Rūpniecība augustā sasniedz straujāko kāpumu pēdējo sešu gadu laikā
-
FM: Latvijas rūpniecībā turpinās spēcīgas izaugsmes periods
-
FM: Jūnijā apstrādes rūpniecības spēcīgo pieaugumu nodrošina izaugsme mašīnbūvē, datoru un pārtikas produktu ražošanā
-
FM: Latvijas apstrādes rūpniecība maijā uzrāda straujāko izaugsmi šogad
-
FM: Aprīlī rūpniecības izaugsmi būtiski veicina enerģētika, pārtikas un datoru ražošana
-
FM: Latvijas apstrādes rūpniecībā turpinās spēcīga izaugsme, ko nodrošina ārējā pieprasījuma pieaugums
-
FM: Straujie izaugsmes tempi enerģētikā nodrošināja 10,6 % pieaugumu rūpniecībā
-
FM: Janvārī rūpniecībā turpinās spēcīga izaugsme
-
FM: Rūpniecībā pērnā gada decembrī saglabājas izcili pieauguma tempi
-
FM: Augošā apstrādes rūpniecība un straujš kāpums elektroenerģijas ražošanā noteica rūpniecības spēcīgo izaugsmi 2016. gada novembrī
-
FM: Oktobrī apstrādes rūpniecībā turpinās spēcīgs pieaugums
-
FM: Apstrādes rūpniecības izaugsme patiesi iepriecina
-
FM: Apstrādes rūpniecības izaugsmi augustā nodrošina nozares diversificētā struktūra
-
FM: Rūpniecība turpina uzrādīt stabilus pieauguma tempus
-
FM: Jūnijā strauja izaugsme Latvijas rūpniecībā
-
FM: Apstrādes rūpniecības straujā izaugsme maijā nodrošina rūpniecības izlaides rekordapjomu
-
FM: Gada četros mēnešos rūpniecības produkcijas apjomi ir palielinājušies par 2,5%
-
FM: Martā saražots vēsturiski lielākais apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms
-
FM: Apstrādes rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja plašs apakšnozaru klāsts
-
FM: Aukstā ziema nodrošināja rūpniecības izaugsmi janvārī
-
FM: Apstrādes rūpniecībai pērn būtiska loma Latvijas tautsaimniecības izaugsmē
-
FM: Rūpniecības izaugsme novembrī atkal kļuva spēcīgāka
-
FM: Oktobrī kokapstrāde saglabājusi apstrādes rūpniecības līderes lomu
-
FM: Rūpniecības izaugsmes palēnināšanos septembrī noteica kritums pārtikas ražošanā, mašīnbūvē un metālapstrādē
-
FM: Ražošanas apjomi augustā pieaug visās rūpniecības nozarēs
-
FM: Jūlijā spēcīga izaugsme apstrādes rūpniecībā
-
FM: Apstrādes rūpniecības izaugsme jūnijā kļuvusi mērenāka, bet joprojām spēcīga
-
FM: Apstrādes rūpniecībā turpinās spēcīgs pieaugums
-
FM: Rūpniecības izlaide aprīlī ļauj cerēt uz labu nozares izaugsmi šogad
-
FM: Apstrādes rūpniecībā martā straujākais pieaugums kopš 2012. gada
-
FM: Apstrādes rūpniecībā saglabājas lēna izaugsme
-
FM: Pieaugumu apstrādes rūpniecībā turpina nodrošināt kokapstrāde
-
FM: Par spīti ārējai videi apstrādes rūpniecības apjomi pērn saglabājas 2013. gada līmenī
-
FM: Pērnā gada novembrī apstrādes rūpniecības apjomi sarukuši par 3,8%
-
Kopbudžeta izpilde
-
FM: Ārvalstu finanšu palīdzības un darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugums nodrošina pārpalikumu kopbudžetā
-
FM: Straujais ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu pieaugums nodrošina pārpalikumu kopbudžetā
-
FM: ES fondu ieņēmumi pusgadā ir ar būtisku pieaugumu, kamēr izdevumi fondu projektiem ir zemāki nekā pērn
-
FM: Šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 253 miljonu eiro pārpalikums
-
FM: Aizsardzības, procentu likmju un atlīdzības izmaksu dēļ izdevumi valsts pamatbudžetā pieaug straujāk nekā ieņēmumi
-
FM: Nodokļu ieņēmumi pirmajā ceturksnī aug, tomēr ne tik strauji kā pirms gada
-
FM: Šā gada divos mēnešos pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā
-
FM: Saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par īstenotajiem ES fondu projektiem sekmēja kopbudžeta bilances uzlabošanos šā gada janvārī
-
FM: Vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā bija zemāks nekā prognozēts
-
FM: Augstais izdevumu līmenis novembrī palielina konsolidētā kopbudžeta deficītu vienpadsmit mēnešos līdz 265 miljoni eiro
-
FM: Izdevumiem investīcijām, atlīdzībai un sociālajiem pabalstiem pieaugot straujāk oktobrī, konsolidētajā kopbudžetā desmit mēnešos deficīts 148 miljonu eiro apmērā
-
FM: Konsolidētā kopbudžeta bilance pakāpeniski atgriežas pirmskrīzes līmenī
-
FM: 2023. gada astoņos mēnešos 68,8 miljonu eiro pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā
-
FM: Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos 88,2 miljonu eiro pārpalikums
-
FM: Augstāki ieņēmumi pirmajā pusgadā uzlabojuši kopbudžeta bilanci par 89 miljoniem eiro
-
FM: Šā gada četros mēnešos atbalsta pasākumiem izlietots 361 miljons eiro
-
FM: Valsts speciālajā budžetā šā gada pirmajā ceturksnī vērojams deficīts 67,9 miljonu eiro apmērā
-
FM: Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums sarūk
-
FM: Lai gan izdevumi turpina augt, janvārī visos budžeta līmeņos vērojams pārpalikums
-
FM: Straujie nodokļu ieņēmumi pērn sekmēja kopbudžeta bilances uzlabošanos, taču izdevumu līmenis joprojām augsts
-
FM: Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi vienpadsmit mēnešos pieaug straujāk nekā izdevumi
-
FM: Speciālajā un pašvaldību budžetā tiek uzkrāts pārpalikums, kamēr deficīts valsts pamatbudžetā aug
-
FM: Gada pēdējā ceturksnī sagaidāms ievērojams kopbudžeta izdevumu pieaugums
-
FM: Nodokļu ieņēmumi joprojām tiek iekasēti labi, bet pieauguma temps sāk palēnināties
-
FM: Virsplāna nodokļu ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos nodrošina zemāku kopbudžeta deficītu nekā pērn
-
FM: Pateicoties nodokļu maksātājiem, kopbudžeta deficīts pirmajā pusgadā zemāks nekā pērn
-
Jānis Reirs: Šī gada pirmajos piecos mēnešos nodokļi pildās virs valdības apstiprinātā plāna, taču arī izdevumi kopbudžetā joprojām ir ļoti augstā līmenī
-
FM: Kopbudžeta deficīts četros mēnešos zemāks nekā pērn
-
FM: Kopbudžetā pirmajā ceturksnī deficīts par 390,5 miljoniem eiro zemāks nekā pērn
-
FM: Divos mēnešos kopbudžetā saņemto nodokļu apmērs būtiski augstāks nekā pērn
-
FM: Janvārī nozīmīgs pieaugums gan kopbudžeta ieņēmumos, gan izdevumos
-
FM: Nodokļu ieņēmumu kāpums pērn noteica zemāku vispārējās valdības budžeta deficītu nekā prognozēts
-
FM: Nodokļu ieņēmumiem labs pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu
-
FM: Šogad izdevumi kopbudžetā pieauguši straujāk nekā pērn, lai nodrošinātu ievērojamu atbalstu tautsaimniecībai Covid-19 seku mazināšanai
-
FM: Deviņos mēnešos kopbudžetā deficīta līmenis augstāks nekā pērn
-
FM: Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, nodokļu ieņēmumos labs pieaugums
-
FM: Covid-19 atbalsta apjoma izmaksa nosaka augstu izdevumu līmeni kopbudžetā
-
FM: Pirmajā ceturksnī no valsts budžeta izmaksāts liels Covid-19 atbalsta apjoms
-
FM: Eiropas Komisijas ievērojamās atmaksas par īstenotajiem ES fondu projektiem nodrošina pārpalikumu kopbudžetā gada pirmajos divos mēnešos
-
FM: Janvārī laba kopbudžeta ieņēmumu izpilde
-
FM: Covid-19 ietekmējis budžeta deficīta pieaugumu 2020. gadā
-
FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi
-
FM: Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi par 573,7 miljoniem eiro atpaliek no plāna
-
FM: Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi septiņos mēnešos par 506,2 miljoniem eiro atpaliek no plānotā
-
FM: Pirmajā pusgadā kopbudžetā 131,4 miljonu eiro deficīts
-
FM: Straujš nodokļu ieņēmumu kritums krīzes vissmagāk cietušajās nozarēs
-
FM: Martā ir jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem
-
FM: Covid-19 ierobežošana ietekmēs nodokļu izpildi pašvaldību budžetā turpmākajos mēnešos
-
FM: Pirmajos divos mēnešos COVID-19 ietekme kopbudžetā vēl nav jūtama
-
FM: Darbaspēka nodokļu pārpilde nodrošina pārpalikumu pašvaldību un valsts speciālajā budžetā
-
FM: Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā deviņos mēnešos saņemti plānotajā apmērā
-
FM: Darbaspēka nodokļi pozitīvi ietekmē kopbudžeta ieņēmumus
-
FM: Pārpalikumu kopbudžetā nodrošina augstās Eiropas Komisijas atmaksas par projektu īstenošanu
-
FM: Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi nodrošina pārpalikuma pieaugumu kopbudžetā
-
FM: Strauji pieauguši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi par aktīvo ES fondu projektu īstenošanu
-
FM: Janvārī tradicionāli pārpalikums kopbudžetā
-
FM: Vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā bija 0,7% no IKP
-
FM: Pašvaldībās vērojams būtisks izdevumu pieaugums ES fondu projektu īstenošanai
-
FM: Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā kopumā iekasēti plānotajā apmērā
-
FM: Pašvaldībās strauji pieaug izdevumi ES fondu projektiem
-
FM: Šī gada nodokļu ieņēmumu plāns ir izpildīts
-
FM: Aktīvā ES fondu projektu īstenošana sekmē kapitālo izdevumu kāpumu budžetā
-
FM: Turpina palielināties iemaksas valsts budžetā par ES fondu projektiem
-
FM: Pirmajā pusgadā kopbudžetā nodokļu ieņēmumi atbilst plānotajam
-
FM: Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugums pārsniedz ekonomikas izaugsmes tempu
-
FM: Pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumu pieaugums straujākais pēdējo sešu gadu laikā
-
FM: Gads sākas ar strauju ES fondu projektu īstenošanu
-
FM: Kopbudžetā pērn deficīts gandrīz uz pusi mazāks nekā plānots
-
FM: Vienpadsmit mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 7,7%
-
FM: ieņēmumi desmit mēnešos kopbudžetā par 465,6 milj. eiro vairāk kā pērn
-
FM: Pateicoties straujākai ekonomikas izaugsmei, darba spēka nodokļu ieņēmumi pārsniedz plānoto līmeni
-
FM: Gada sākumā pašvaldībās novērojamas augstākas investīcijas ES fondu līdzfinansētajos projektos
-
FM: Gads sākas ar strauju nodokļu ieņēmumu pieaugumu
-
FM: Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns desmit mēnešos izpildīts
-
FM: Nodokļu ieņēmumi pildās plānotajā apmērā par spīti lēnākai ekonomikas izaugsmei
-
FM: Deviņos mēnešos pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi pieauguši par 6,6%
-
FM: Nodokļu ieņēmumu plāns septiņos mēnešos izpildīts 100,4% apmērā
-
FM: Nodokļu ieņēmumu plāns pildās atbilstoši
-
Vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis pērn pārsniedz plānoto apmēru vienreizējo izdevumu dēļ
-
FM: Saņemtie maksājumi no EK nodrošina pārpalikumu kopbudžetā
-
FM: Janvārī budžeta izdevumi bija zemāki nekā gadu iepriekš
-
FM: Budžeta deficīts pērn bijis plānotajā līmenī
-
FM: Gada nogalē ir laba nodokļu plāna izpilde
-
FM: Nodokļu ieņēmumu izpilde tuvu plānotajam apjomam
-
FM: Neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi, kopbudžeta ieņēmumi iekasēti tuvu plānotajam apjomam
-
FM: Kopbudžeta izdevumu pieauguma temps astoņos mēnešos ir augstāks nekā nodokļu ieņēmumu pieauguma temps
-
FM: Pirmo piecu mēnešu konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi iekasēti atbilstoši plānotajam
-
FM: Kopbudžeta pārpalikumu četros mēnešos nodrošina atmaksas par iepriekšējā perioda ES fondu projektiem
-
FM: Nodokļu izpilde atbilst esošajai ekonomiskajai situācijai
-
FM: Gads sācies ar pārpalikumu kopbudžetā
-
FM: Vispārējās valdības budžeta deficīts pērn plānotajā līmenī
-
Prognozes
-
Finanšu ministrija paaugstina 2023. gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 1,0%, nākamajā gadā gaidāma izaugsmes paātrināšanās līdz 2,5%
-
FM paaugstina 2022. gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 2,8%, nākamajā gadā gaidāma izaugsmes palēnināšanās līdz 1,0%
-
FM: OECD paaugstina Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam no 3,5% līdz 5,2%
-
FM: Eiropas Komisija būtiski paaugstina Latvijas izaugsmes prognozes
-
Atbilstoši prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%
-
FM: Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,2%
-
FM ekonomikas izaugsmes prognozi 2016. gadam saglabā 3% apmērā
-
FM: EK pozitīvi novērtē Latvijas ekonomikas attīstību
-
Starptautiskā sadarbība
-
Finanšu tirgus politika
-
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana
-
Komercdarbības atbalsta kontrole
-
ES un ES budžets
-
ES un cits atbalsts
-
Iekšējā audita politika
-
Valsts nekustamo īpašumu pārvaldības politika
-
Publisko iepirkumu politika
-
Publiskā un privātā partnerība
-
Aktualitātes
-
Valsts budžets
-
Kontakti
-
Vakances
-
Iepirkumi
-
Projekti
-
Par mums
-
Privātuma politika
-
Piekļūstamība
-
Lapas karte
