Neskatoties uz nenoteiktību, ko pamatā noteica pasaules ekonomikas palēnināšanās, naftas cenu svārstības un politiskā nestabilitāte tuvākos un tālākos reģionos, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērnā gada pēdējā ceturksnī pieauga par 3%. Ja IKP ātrais novērtējums nemainīsies, tad kopumā 2015. gadā IKP būs pieaudzis par 2,8%. Tādējādi ekonomiskā izaugsme ir bijusi straujāka nekā Finanšu ministrijas prognozētā izaugsme pērnā gada jūnijā.
Izaugsmi nodrošināja ievērojams privātā patēriņa pieaugums, kā arī preču un pakalpojumu eksporta nedaudz straujāks kāpums par iepriekš prognozēto. Latvijas uzņēmēji ir sekmīgi pārorientējuši preču eksporta plūsmas uz jauniem tirgiem, tādā veidā kompensējot eksporta kritumu uz Krieviju. Tātad Latvijas ekonomika būs uzrādījusi vienu no straujākiem pieaugumiem Eiropas Savienībā arī 2015. gadā.
2015. gada ceturtajā ceturksnī izaugsmi veidoja pievienotās vērtības kāpums gan rūpniecībā, gan mazumtirdzniecībā, abās nozarēs apjomiem pieaugot par 3% gadā, bet pārējās pakalpojumu nozarēs pat par 5%. Izaugsme pēdējā ceturksnī būtu vēl augstāka, ja būvniecības nozarē nebūtu vērojams kritums par 7%. Kritums vērojams arī preču un pakalpojumu eksportā, apjomiem faktiskajās cenās oktobrī un novembrī samazinoties par aptuveni 2,2%. Līdz ar to pārliecinoši var secināt, ka IKP izaugsmi pērnā gada pēdējā ceturksnī pamatā ietekmēja iekšzemes patēriņa pieaugums.
Domājams, ka arī 2016. gads būs ar relatīvi strauju izaugsmi. Cenu līmenis turpinās būt zems, un, augot iedzīvotāju ienākumiem, privātais patēriņš turpinās būt galvenais ekonomikas virzītājspēks. Šis gads ir sācies pozitīvi, uz ko norāda janvāra ekonomikas sentimenta indekss un konfidences rādītāji pa nozarēm, visās kategorijās uzrādot būtisku kāpumu.