Fiskālā politika ir principu un lēmumu kopums, kas nosaka valsts funkcijas ienākumu un izdevumu pārdalē. Fiskālās politikas īstenošanā tiek ievērots taupības, uzkrājumu veidošanas, pretcikliskas fiskālās politikas, stabilitātes, ilgtspējīgas fiskālās politikas, paaudžu savstarpējas atbildības, atklātuma un solidaritātes princips atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam.
Fiskālo politiku raksturo vidēja termiņa Fiskāli strukturālais plāns un likums par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru.
Fiskāli strukturālais plāns, kas aizstāj Stabilitātes programmu un Nacionālo reformu programmu, tiek sagatavots sākot ar 2024. gadu un ir viens no elementiem likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas ciklā. Fiskāli strukturālais plāns ietver ne tikai makroekonomisko rādītāju prognozes un fiskālās prognozes pie nemainīgas politikas (t.i. ņemot vērā visus līdz tā sagatavošanas uzsākšanai pieņemtos lēmumus, bet neietverot nevienu potenciāli jaunu lēmumu neatkarīgi no varbūtības, ka tas nākotnē varētu tikt pieņemts), bet arī galveno elementu - fiskālo trajektoriju - jeb maksimāli pieļaujamo valsts finansēto primāro neto izdevumu pieauguma līmeni. Izdevumu pieaugums pa gadiem tiek noteikts visam plāna periodam un turpmāk šajā periodā netiek mainīts, tādējādi nodrošinot fiskālās politikas stabilitāti vidējā termiņā. Fiskālās trajektorija ir jāievēro sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru. Iekļaušanās trajektorijā (t.i. jaunu izdevumu pasākumu finansēšana) iespējama veicot izmaiņas ieņēmumu politikā (t.s. diskrecionārie ieņēmumu pasākumi) vai atsakoties no kāda esoša pasākuma par labu jaunajam.
Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta apjomu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem likumprojekta perioda gadiem.
Likuma par budžetu un finanšu vadību grozījumi (grozījumi LBFV I nodaļā par termina “vidējs termiņš” izteikšanu jaunā redakcijā, 18.1 panta piektajā daļā un desmitajā daļā) paredz pagarināt vidēja termiņa budžeta ietvara periodu par vienu gadu (no trīs līdz četriem gadiem), bet šīs normas spēkā stāšanās noteikta vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Fiskālās disciplīnas likumā. Tādā veidā likuma par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru periods tiks saskaņots ar Fiskāli strukturālā plāna četru gadu plānošanas periodu.