Latvija kļuva par Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (SRAB) un Starptautiskās attīstības asociācijas (SAA) dalībvalsti 1992. gada augustā. Starptautiskajai finanšu korporācijai (SFK), Daudzpusējai investīciju garantiju aģentūrai (DIGA) un Starptautiskajam investīciju strīdu noregulēšanas centram (SISNC)Latvija ir pievienojusies vēlāk, attiecīgi 1993., 1998. un 1997.gadā.
Latvijai pieder 0.08% SRAB kapitāldaļu, kas nodrošina 0.1% balsstiesību.
Saskaņā ar valdības rīkojumu Latvijas Republikas pilnvarnieks Pasaules Bankas grupas institūcijās ir finanšu ministrs, bet pilnvarnieka vietnieka funkcijas pilda ekonomikas ministrs. Pilnvarnieku valde tiek sasaukta divreiz gadā, kad notiek SVF/Pasaules Bankas pavasara un pilnvarnieku gadskārtējās sanāksmes, kuru ietvaros notiek Attīstības komitejas sēdes.
Līdz ar iestāšanos Pasaules Bankā Latvija ir pievienojusies Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupai, kuras ievelētais izpilddirektors pārstāv Latvijas Republikas intereses Pasaules Bankas institūciju Izpilddirektoru valdēs. Izpilddirektora vietu rotācijas kārtībā 2013.-2016. gadā ieņem Somijas pārstāve Satu Leena Santala. Ziemeļu un Baltijas valstu grupas kopējais balsu skaits SRAB ir 3.33%, SAA - 4,89%, SFK - 3,6%, bet DIGA - 3,81%.
Latvijas loma lēmumu pieņemšanas procesā
Ziemeļu-Baltijas valstu birojs Pasaules Bankas galvenajā mītnē Vašingtonā ciešā sadarbībā ar grupas valstu galvaspilsētām izstrādā kopējus lēmumus par visiem jautājumiem, kas tiek izskatīti Izpilddirektoru valdē. Jautājumus no galvaspilsētām koordinē finanšu ministrijas, kā arī ārlietu un/vai attīstības sadarbības (development cooperation) ministrijas. Ziemeļu valstīs tieši ārlietu ministrijas ir aktīvākās savas valsts politikas veidotājas Pasaules Bankā, kas ir izskaidrojams ar šo valstu donoru statusu (Zviedrija, Norvēģija, Dānija ir attiecīgi 2., 3., 4. lielākā donorvalsts pasaulē) un nepieciešamību koordinēt/saskaņot to divpusējās palīdzības programmas ar Bankas aktivitātēm.
Pasaules Bankas Ziemeļu-Baltijas valstu grupas viedokļu koordinēšanas un informācijas plūsmas process
Pasaules Bankas ZBVB pastāvīgi strādā arī Latvijas pārstāvis izpilddirektora padomnieka amatā, kuru ar valsts interešu pārstāvēšanai nepieciešamo informāciju nodrošina Finanšu ministrija un Ārlietu ministrija.
Starptautisko aizdevēju palīdzības ietvaros, Latvija saņēma aizdevumu no Pasaules Bankas kopumā 400 milj. EUR apmērā. Tomēr jāņem vērā, ka Latvija tiek uzskatīta par attīstītu valsti un pēdējo gadu laikā saņem tehnisku palīdzību, nevis finansiālu atbalstu.
Latvija piedalās starptautiskās palīdzības sniegšanā pasaules nabadzīgākajām valstīm. 2007.gadā Latvija mainīja statusu SAA no II grupas dalībvalsts (subscription country) uz I grupas dalībvalsti (contributing country), kas nozīmē kļūšanu par donorvalsti un dalību turpmākajos SAA resursu palielināšanas periodos ar iemaksām. Globālā finanšu krīze neļāva Latvijai īstenot savu dalību uzreiz, taču 2011. gadā Ministru kabinets lēma par Latvijas dalību SAA 15. un 16.resursu papildināšanā (resursu papildināšana notiek reizi trijos gados) un iemaksām Daudzpusējā parādu atlaišanas iniciatīvā, kopumā 7.57 milj.EUR apmērā. 2013.gada decembrī Latvija ir izteikusi apņemšanos piedalīties SAA 17.resursu papildināšanā ar 2.66milj. EUR, šādi izrādot savu starptautisko atbildību.
Arī turpmāk savu sadarbību ar Pasaules Banku Latvija plāno veidot kā līdzvērtīgs partneris. Finanšu ministrija sadarbībā ar Pasaules Banku izstrādā plānu iespējamai Latvijas ekspertu iesaistei Pasaules Bankas realizētos projektos citur pasaulē.