Atjaunināts: 07.12.2022.
Latvijas valdība vairākās iterācijās apstiprināja atbalsta pasākumus, kuri ir vērsti uz inflācijas negatīvas ietekmes samazināšanu – 2022.gadā 27.janvārī[1], 2022.gada 14.jūlijā[2], 2022.gada 11.augustā[3] un 2022.gada 29.septembrī[4].
Iepriekšējos divos pētījumos, kas pieejami šajā pašā sadaļā zemāk, analizēti tie atbalsta pasākumi, kas ir apstiprināti 2022.gadā 27.janvārī, 2022.gada 14.jūlijā un 2022.gada 11.augustā, turklāt tie ir analizēti kopumā, kā viens atbalsta pasākums.
Jaunā pētījuma mērķis ir novērtēt ietekmi uz nevienlīdzību no katra horizontālā atbalsta pasākuma, kuri tika apstiprināti 2022.gada 11.augustā un 2022.gada 29.septembrī, atsevišķi.
[1] https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums
[2] https://likumi.lv/ta/id/334149-grozijumi-likuma-par-valsts-pensijam
[3] https://likumi.lv/ta/id/334771-grozijumi-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likuma
[4] https://likumi.lv/ta/id/336012-grozijumi-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likuma
Fiskālās politikas departaments ir sagatavojis analīzi par energoresursu cenu kāpuma ietekmi ierobežojošiem atbalsta pasākumiem, kas ieviesti 2022.gadā, un to ietekmi uz nevienlīdzību[1].
Analizētie pabalsti ir:
|
1. |
elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājums[2]; |
|
2. |
papildus 10 euro elektrības rēķinu apmaksai aizsargātiem lietotājiem [3] |
|
3. |
obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksas samazinājums līdz 7,55 euro par megavatstundu visa 2022. gada laikā[4]; |
|
4. |
(regresīvs) patērētas dabasgāzes maksas samazinājums[5] |
|
5. |
centralizētās siltumapgādes pakalpojumu maksas samazinājums[6]; |
|
6. |
obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksas samazinājums līdz 0 euro par 2022. gada pirmajiem četriem mēnešiem[7] |
|
7. |
GMI koeficienta ievešana mājokļa pabalsta aprēķinā[8] |
|
8. |
sociālais maksājums 20 euro mēnesī pensijas un invaliditātes pabalsta saņēmējiem[9] |
|
9. |
sociālais maksājums 50 euro mēnesī par katru bērnu[10] |
Analīzes nolūkos tika izveidots matemātiskais modelis, kas aprēķina koriģēto Džinī koeficientu, koriģēto S80/S20 koeficientu, kopējo labumu, kuru saņem mājsaimniecības jeb valsts kopējo izdevumu summu, kā arī to izdevumu summu, kas nepieciešama koeficientu uzlabošanai par vienu vienību. Koeficienti aprēķināti pabalstiem, to dažādām kombinācijām un ir salīdzināti ar modeļa rezultātiem situācijā, ja nekādi pabalsti nebūtu ieviesti (bāzes scenārijs). Papildus modelēta situācija pirms energoresursu cenu kāpuma (bāzes scenārijs uz 05’2021).
Modelī tika izmantoti nevis “klasiskie”, bet koriģētie Džinī un S80/S20 koeficienti, kas tika aprēķināti balstoties uz atlikušajiem naudas līdzekļiem pēc elektrības un apkures rēķinu samaksas.
Analīzē tika veikta, balstoties uz reprezentatīvās izlases datiem no Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma Latvijā (LV SILC), rezultātus ekstrapolējot uz visu populāciju ar virkni pieņēmumu.
[1] Nevienlīdzība tiek novērtēta ar Džinī un S80/S20 koeficientiem:
Džini koeficients - raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t. i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.
Kvintiļu attiecības indekss (S80/S20) - attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintile), pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintile).
[2] https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums (4.pants)
[3] https://likumi.lv/ta/id/323662-aizsargata-lietotaja-tirdzniecibas-pakalpojuma-noteikumi (40. punkts)
[4] https://www.sprk.gov.lv/events/obligata-iepirkuma-un-jaudas-komponentes-no-nakama-gada-bus-zemakas & https://likumi.lv/ta/id/327976-par-obligata-iepirkuma-un-jaudas-komponentem-no-2022-gada-1-janvara
[5] https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums (6.pants)
[6] https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums (7.pants)
[7] https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums (5.pants)
[8] https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums (13.pants)
[9] https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums (10.pants)
[10] https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums (11.pants)
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, inflācija šā gada jūlijā, salīdzinot pret attiecīgo periodu pērn, palielinājās par 21,5%. Tik straujš inflācijas kāpums nebija vērojams pēdējos 25.gadus. Lai saglabātu daļai iedzīvotāju pirktspēju un nodrošinātu visiem iedzīvotājiem atbalstu nākamajā apkures sezonā, š.g. vasarā valdība lēma par dažādiem atbalsta pasākumiem. Šajā pētījumā Fiskālās politikas departaments ir analizējis šādus valdības atbalstītos atbalsta pasākumus:
|
1. |
Par diviem mēnešiem ātrāka pensiju indeksācija[1]; |
|
2. |
Valsts atbalsts noteiktām personu grupām (senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušam personām)[2]; |
|
3. |
GMI koeficienta palielināšana (līdz 3) mājokļa pabalsta aprēķinā[3]; |
|
4. |
Horizontālais atbalsts - atbalsts mājsaimniecībām apkures izdevumu daļējai kompensēšanai[4]. |
Pētījumā tiek novērtēta valdības atbalstīto pasākumu ietekme uz mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem uz ekvivalento patērētāju[5], Džini koeficientu[6] un kvintiļu attiecības indeksu S80/S20[7], kā arī novērtēta atbalstīto pasākumu nevienlīdzības mazināšanas efektivitāte – izmaksas Džini koeficienta samazināšanai par 0,1 vienību, milj. EUR. Horizontālā atbalsta novērtējumam tika izmantoti koriģētie Džini un S80/S20 koeficienti, kas tika aprēķināti balstoties uz mājsaimniecību ienākumiem pēc elektrības un apkures rēķinu samaksas.
Pētījumā, lai novērtētu pabalstu efektivitāti pēc to ietekmes uz ienākumu nevienlīdzības rādītājiem, tiek izmantots gan EUROMOD modelis[8], kurš balstās uz Latvijas Ienākuma un dzīves apstākļu apsekojuma (EU-SILC) datiem, gan FM rīcībā esošais modelis ar kuru tiek novērtēta horizontālā atbalsta ietekme uz nevienlīdzību raksturojošiem rādītājiem.
Pētījumā secināts, ka visi analizētie atbalsta pasākumi samazina kopējo nevienlīdzību, tomēr, no nevienlīdzības mazināšanas efektivitātes perspektīvas, visefektīvākais atbalsts ir mājokļa pabalsts, palielinot GMI sliekšņu koeficientus. Savukārt visneefektīvākais ir horizontālais atbalsts, jo lielāko daļu no atbalsta saņem mājsaimniecības ar lielākajiem ienākumiem.
[1] https://likumi.lv/ta/id/334149-grozijumi-likuma-par-valsts-pensijam (15.2.pants)
[2] https://likumi.lv/ta/id/334771-grozijumi-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likuma (8.1. pants)
[3] https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums (13.pants, 21 punkts)
[4] https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums (71.pants)
[5] Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz ekvivalento patērētāju tiek aprēķināti dalot mājsaimniecību ienākumu ar ekvivalento mājsaimniecību lielumu, kuru veido izmantojot modificēto OECD skalu (1.0; 0.5; 0.3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1.0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0.5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0.3.
[6] Džini koeficients - raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t. i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.
[7] Kvintiļu attiecības indekss S80/S20 - attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintile), pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintile).
[8] EC (2022). EUROMOD – Tax-benefit microsimulation model for the European Union. https://euromod-web.jrc.ec.europa.eu/. Analīzē izmantota EUROMOD modeļa versija I4.62+