Viens no būtiskākajiem veiksmīgas PPP politikas veidošanas aspektiem ir sakārtotas institucionālās struktūras izveide un definēta PPP procesā iesaistīto institūciju loma, kas noteikta ne tikai Publiskās un privātās partnerības likumā, bet arī citos normatīvajos aktos.
Finanšu ministrija
Kopš 01.06.2009. Finanšu ministrija ir noteikta kā vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par PPP politikas izstrādi un tās īstenošanas koordinēšanu. Kopš 2003.gada šo funkciju nodrošināja Ekonomikas ministrija, bet līdz ar Publiskās un privātās partnerības likumprojekta izskatīšanu Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums par tās un tās pārraudzībā esošās valsts aģentūras „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (LIAA) PPP funkciju nodošanu Finanšu ministrijai, vienlaikus nododot šīs funkcijas nodrošināšanai paredzētos finanšu resursus un cilvēkresursus.
Papildus PPP politikas izstrādei un tās īstenošanas koordinēšanas aktivitātēm Finanšu ministrija pirms katra PPP projekta īstenošanas sniedz atzinumu par tā finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu.
Uzraudzības institūcija
Finanšu ministrijas pārraudzībā esošā valsts pārvaldes iestāde „Centrālā finanšu un līgumu aģentūra” (CFLA) līdz ar noteikumu par uzraudzības institūcijas darbību un publiskā partnera vai tā pārstāvja līguma izpildes pārskata sniegšanu pieņemšanu Ministru kabinetā ir apstiprināta kā Publiskās un privātās partnerības likumā minētā uzraudzības institūcija.
CFLA nodrošinot uzraudzības institūcijas funkciju:
- ievieto lēmumu par PPP projekta finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu tās mājaslapā internetā;
- pirms katra PPP projekta īstenošanas sniedz atzinumu par tā finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem, risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri un paredzamo līgumcenu;
- sniedz atzinumu par koncesijas procedūras nolikuma un koncesijas līguma projektu, grozījumiem tajos, kā arī grozījumiem koncesijas līgumā;
- veic PPP projektu uzraudzību, izvērtējot PPP līguma izpildes pārskatus un sniedzot atzinumu par tiem;
- sniedz Ministru kabinetam pārskatu par noslēgto PPP līgumu izpildi.
CFLA nodrošina arī PPP kompetences centra funkciju izpildi, līdzīgi kā pirms 01.06.2009. to veica LIAA. Ja nepieciešams, CFLA kompetences centra funkciju veikšanai var slēgt līdzdarbības līgumus ar citām PPP iesaistītajām institūcijām.
Ekonomikas ministrija
Ja nepieciešams, tiek piesaistīta Finanšu ministrijas atzinuma par PPP projekta finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanā, sniedzot vērtējumu par PPP projekta finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem atbilstoši Eiropas Savienības Statistikas biroja izstrādātajiem nosacījumiem par PPP statistisko uzskaiti.
Iepirkumu uzraudzības birojs
Finanšu ministrijas padotībā esošais Iepirkumu uzraudzības birojs veic PPP procedūru uzraudzību, kā arī izskata iesniegumus par PPP procedūru pārkāpumiem.
Uzņēmumu reģistrs
Tieslietu ministra pārraudzībā esošais Uzņēmumu reģistrs veic noslēgto PPP līgumu uzskaiti un to reģistrēšanu tā uzturētajā Publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrā. Reģistrā tiek iekļauta informācija arī par PPP līgumu grozījumiem un izbeigšanu.
Tāpat, atbilstoši jaunajam PPP regulējumam, PPP īstenošanas struktūrā ir iesaistīts gan Ministru kabinets, gan nozaru ministrijas, gan arī pašvaldības un pārējie Publiskās un privātās partnerības likuma 1.panta 15.punktā minētie subjekti, kas iesaistīti PPP projekta īstenošanā no publiskā partnera puses.
Savukārt PPP uzraudzību atbilstoši savai kompetencei veic arī Valsts kontrole un citas kompetentās institūcijas.