Valdība izskata ziņojumu par Latvijas kapitāla tirgu un ierosinājumus tā aktivizēšanai

Otrdien, 16. maijā, Ministru kabinets (MK) izskatīja informatīvo ziņojumu par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību. Tā mērķis ir noteikt kapitāla tirgus attīstības mērķi un virzienus vidējam termiņam, lai veicinātu finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai, kā arī sniegtu ieguldījumu iespējas, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem. Ziņojums iezīmē tālākos rīcības virzienus, nospraužot arī akciju kapitalizācijas līmeni, kāds būtu jāsasniedz tuvāko četru gadu laikā.

“Attīstīts kapitāla tirgus Latvijai var nodrošināt kritiski nepieciešamo finansējumu izaugsmei, veicināt vietējo un ārvalstu investoru aktivitāti, kā arī veidot ieguldījumu kultūru. Valdības deklarācijā skaidri iezīmējām nepieciešamību attīstīt konkurētspējīgu kapitāla tirgu, paplašinot uzņēmumu pieeju finansējumam un investīciju iespējas. Kopā ar Valsts kasi jau esam veiksmīgi aktivizējuši individuālos investorus, būtiski kāpinot interesi par Valsts krājobligācijām. Savukārt šodien manis virzītais un Ministru kabinetā apstiprinātais informatīvais ziņojums dos mums zaļo gaismu kapitālsabiedrību sagatavošanai gan finansējuma piesaistei attīstībai biržā, gan aktīvākai obligāciju emisijai, kā arī darbam pie jaunu ieguldījumu instrumentu izstrādes,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Finanšu sektora attīstībai ir liela nozīme ekonomikas attīstībā. Attīstīts un efektīvs finanšu sektors veicina ekonomisko izaugsmi ar kapitāla uzkrāšanu, palielinot uzkrājumu līmeni, veicina investīcijas, kā arī ārvalstu investīciju un kapitāla ieplūšanu. Valstī ar labāk attīstītu finanšu sistēmu ir tendence ilgstoši augt ātrāk, un daudzi pētījumi liecina, ka šai ietekmei ir cēloņsakarība: finanšu attīstība nav tikai ekonomiskās izaugsmes rezultāts, tā veicina izaugsmi.

Tipiski finanšu sistēmas attīstības mērījumus veic, izmantojot divus mērījumus – kredītportfeļa apmēru pret iekšzemes kopproduktu (IKP) un finanšu tirgus kapitalizācija līmeni pret IKP. Atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda finanšu attīstības indeksa mērījumam Latvija atpaliek no vairuma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Kapitāla tirgus attīstības jomā, raugoties no kvantitatīvo rādītāju puses, Latvija atpaliek ne tikai ES mērogā, bet arī no kaimiņvalstīm. Pēc 2021. gada datiem, Igaunijas akciju kapitalizācijas līmenis sasniedza 17,4%, Lietuvas 9,3%, bet Latvijā tie bija tikai 3% no IKP. Salīdzinoši ES vidējais rādītājs ir 54% no IKP.

MK atbalsta priekšlikumu sasniegt informatīvajā ziņojumā izvirzīto rezultatīvo rādītāju – Latvijas akciju tirgus kapitalizācijas apjoms 2027. gadā 9% no IKP. Attīstīts un labi funkcionējošs finanšu tirgus nodrošina resursu efektīvu izmantošanu tautsaimniecības attīstībai, tos novirzot no uzkrājumu veidotājiem pie investīciju veicējiem, kā arī padara ekonomiku noturīgāku pret šokiem, veicot risku pārdales funkciju. Līdz ar to efektīvai finanšu tirgus funkcijas īstenošanai nepieciešams, lai būtu pieejami atbilstoši instrumenti un pakalpojumi, kā arī attīstīta nepieciešamā tirgus infrastruktūra.

Latvijā ir izveidota laba tirgus infrastruktūra, kā arī starptautiskām prasībām atbilstošs regulējošais ietvars, kas nodrošina atbilstošu tirgus caurskatāmību un investoru aizsardzību. Iztrūkstošais elements ir tirgus apjoms, un viens no atšķirības iemesliem ir tas, ka atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur mazliet virs trešdaļas tirgus kapitalizācijas veido valsts un pašvaldību kontrolē esoši uzņēmumi, Latvijā biržā kotētu valsts un pašvaldību uzņēmumu nav vispār. Tāpēc Finanšu ministrija, Latvijas Banka un Valsts kase ir sagatavojusi detalizētu izvērtējumu par Latvijas kapitāla tirgu un ierosinājumus tā aktivizēšanai.

Lai paaugstinātu akciju tirgus kapitalizāciju un veicinātu kapitāla piesaisti un jaunu emitentu ienākšanu biržā, svarīgi turpināt mazo un vidējo uzņēmumu kotācijas atbalsta programmu, kā arī izveidot IPO fondu kā ilgtermiņa tirgus investoru. Vienlaikus jāatzīmē, ka pēdējos gados ir veikti būtiski sagatavošanās darbi, lai veicinātu efektīvu valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanu gan attiecībā uz attīstības mērķu izvirzīšanu, gan optimālu kapitāla struktūru. 2021. un 2022. gadā valdībā jau pieņemtie lēmumi paredz konkrētus instrumentus, kas šos mērķus ļauj sasniegt.

Paredzams, ka kapitālsabiedrības tiks iedalītas trīs grupās atkarībā no ieņēmumu avotiem (komerciālas, valsts atkarīgas komerciālas un valsts atkarīgas nekomerciālas). Līdz šā gada novembrim lielo kapitālsabiedrību stratēģijās jāiekļauj pētniecības un attīstības vai inovatīvu risinājumu ieviešanas mērķi, savukārt valsts kā akcionāra vīziju attiecībā uz uzņēmuma attīstību kapitāldaļu turētājs pirms stratēģijas izstrādes paudīs gaidu vēstulē. 

Savukārt, lai nodrošinātu atjaunīgās elektroenerģijas jaudu pieaugumu un Latvijas virzību uz enerģētikas neatkarības nodrošināšanu, nozaru ministrijām, kā akciju sabiedrības “Latvenergo” un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” kapitāla daļu turētājiem, ir sniegts uzdevums izvērtēt iespēju finansējumu piesaistīt kapitāla tirgū šo divu uzņēmumu dibinātā kopuzņēmuma SIA “Latvijas vēja parki” plānoto investīciju projektu finansēšanai.

Lai paaugstinātu iedzīvotāju kā investoru aktivitāti kapitāla tirgū un veicinātu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanos un ieguldīšanas kultūru sabiedrībā, plānots izvērtēt iespējas iedzīvotājiem tālāk vienkāršot nodokļu aprēķināšanu un nomaksu, ja ieguldījumiem netiek izmantots ieguldījumu konts. Vienlaikus, pateicoties pievilcīgām, finanšu tirgus aktuālajai situācijai atbilstošām procentu likmēm, strauji populārs kļūst jau pastāvošs instruments – valsts krājobligācijas.

Krājobligācijas ir tikai privātpersonām pieejams ieguldījumu instruments, kas var būt labs pirmais solis privātpersonu kā investoru ieguldījumiem zema riska finanšu instrumentā, vienlaikus apgūstot kapitāla tirgus dotās iespējas un diversificējot savus ieguldījumus. Ir svarīgi aktīvāk informēt iedzīvotājus par šīs ieguldījumu alternatīvas priekšrocībām un izmantošanas iespējām. Tāpat Valsts kase plāno modernizēt esošo krājobligāciju izplatīšanas kanālu, padarot to pievilcīgāku un atbilstošu mūsdienu praksei, piemēram, padarot ērtāku krājobligāciju iegādi viedtālrunī.

Ieguldījumu Latvijā veicināšanai un institucionālo investoru piesaistei ir paredzēts izveidot tiesisko ietvaru, kas ļauj Rīgas valstspilsētai emitēt obligācijas investīciju projektu finansēšanai, un veidot jaunus ieguldījumu instrumentus (piemēram, Altum kapitāla fonds, potenciāli īres namu fonds u.c.). Paredzēta privātā un iespēju kapitāla tālāka attīstība, kā arī publiskās – privātās partnerības plašāka izmantošana infrastruktūras attīstībā.

Ziņojums skatāms Tiesību aktu projektu portālā.

Prezentācija 

Rekomendējoša rakstura vadlīnijas par 2023. gada 16. maija MK sēdes protokollēmuma 3.3. - 3.5. punktu izpildes formu