Ievads: samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās (turpmāk - de-riskings), tā potenciālās sekas un plāna mērķis
Sadarbības pārtraukšana ar mērķi izvairīties no riska jeb de-riskings ir situācijas, kurās kredītiestādes un finanšu iestādes pārtrauc vai neuzsāk sadarbību ar atsevišķiem klientiem vai klientu kategorijām, lai izvairītos no iespējama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk – NILLTPF) vai sankciju riska, nevis piemēro uz risku novērtējumu balstītu pieeju.
Starptautiskajā un Latvijas publiskajā telpā bieži izskan viedokļi par nesamērīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) prasību piemērošanu un nepamatotu sadarbības pārtraukšanu vai neuzsākšanu ar klientiem ar mērķi izvairīties no riska. Uzraudzības ietvaros novērots, ka atsevišķās situācijās sektora dalībnieki īsteno striktākus riska pārvaldības pasākumus nekā tas būt piemērojams, tostarp klientiem vai klientu grupām ar zemu NILLTPF riska līmeni. Vienlaikus, izvērtējot no klientiem saņemtās sūdzības, konstatēti arī gadījumi, kur paaugstināta riska situācijās klients atsakās sniegt atbilstošu informāciju vai paskaidrojumus. Līdz ar to secināms, ka, lai pilnvērtīgi risinātu ar de-riskingu saistītās problēmsituācijas, pasākumi jāveic ne tikai ar finanšu iestādēm, bet arī ar klientiem, skaidrojot klientu izpētes mērķi un nepieciešamību.
Sadarbības pārtraukšana vai neuzsākšana ar mērķi izvairīties no riskiem var radīt tālejošas sekas ne tikai konkrētai klientu grupai, kas tiek pakļauta de-riskingam, jo tām tiek kavēta efektīva piekļuve finanšu sistēmai, bet arī negatīvi ietekmēt finanšu sistēmu kopumā, radot nacionāla mēroga ievainojamību, ja finansiālās darbības tiek novirzītas uz tirgus dalībniekiem ar ne tik spēcīgām un piemērotām kontrolēm, citu valstu vai pat ārpus regulētiem finanšu kanāliem. Ievainojamākie sabiedrības locekļi var būt pakļauti paaugstinātai finansiālai atstumtībai (piemēram, bēgļi, trešo valstu studenti un strādnieki). Tāpat nepamatota sadarbības pārtraukšana var veicināt finanšu pakalpojumu sniedzēju koncentrāciju, vājināt konkurenci un inovatīvo izaugsmi, kā arī palielināt finanšu pakalpojumu izmaksas.
Šīs stratēģijas mērķis ir veicināt efektīvu NILLTPFN risku apzināšanu un vadīšanu, kā arī samērīgu un efektīvu normatīvo aktu prasību piemērošanu ar mērķi ierobežot un novērst negatīvo seku un kaitējuma rašanos Latvijas finanšu sistēmas drošībai un plašai pieejamībai.
Vienlaikus uzraudzības iestādes turpina īstenot savus individuālos darba plānus, lai sasniegtu stratēģijā noteiktos uzdevumus un veicinātu riskos balstītas praktisko piemērošanu.
Stratēģija izstrādāta valsts institūcijām sadarbojoties ar kredītiestāžu un finanšu iestāžu asociācijām, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Darba Devēju konfederāciju, analizējot arī institūciju un asociāciju sniegtos anonimizētos piemērus.