Publicēts: 27.08.2020.
Atjaunināts: 14.12.2024.

Revīzijas pakalpojuma un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes kontroles nodrošināšana

Saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības (zvērinātu revidentu prakse), kas sniedz revīzijas pakalpojumus un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrai, ne retāk kā reizi trijos gados ir pakļauti:

  • revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles ievērošanas pārbaudei (inspekcijai);
  • ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudei.

Pārbaudi veic Finanšu ministrijas pilnvarotie pārstāvji (inspektori).

Minēto pārbaužu kārtību un norises pamatprasības nosaka:

Revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles ievērošanas pārbaude (inspekcija)

Revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles ievērošanas pārbaudes (inspekcijas) mērķi:

  1. gūt pietiekamu pārliecību par zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību sniegto revīzijas pakalpojumu (gada pārskatu un/vai konsolidēto gada pārskatu revīzijas) sabiedriskas nozīmes struktūrās, kvalitātes kontroles prasību ievērošanu, saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likuma un  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa regulas (ES) Nr.537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas lēmumu 2005/909/EK (regula Nr.537/2014) prasībām, ievērojot Latvijā atzītos starptautiskos revīzijas standartus;
  2. pārbaudīt, vai zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība ievēro iekšējās kvalitātes vadības politiku un procedūras, kas izstrādātas atbilstoši zvērinātu revidentu prakses darbības apjomam un sarežģītībai firmas un revīzijas uzdevuma, kas veikts sabiedriskas nozīmes struktūrai, līmenī.

Revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles ievērošanas pārbaudes (inspekcijas) apjoms:

Finanšu ministrijas pilnvarotie pārstāvji (inspektori) pārbauda iekšējās kvalitātes vadības sistēmas (IKVS) vides funkcionalitāti pārbaudāmās zvērinātu revidentu prakses līmenī, kā arī atlasīto revīzijas uzdevumu, ko veicis pārbaudāmās zvērinātu revidentu prakses ietvaros tajā strādājošais atbildīgais zvērināts revidents, līmenī. Revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaude zvērinātu revidentu prakses līmenī tika veikta balstoties uz Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komitejas (Committee of European Auditing Oversight Bodies) izstrādātās iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšanas metodoloģijas rīka (pārbaužu anketu) pamata - Common Audit Inspection Methodology (CAIM). Vairāk informācijas par CAIM ir pieejams šeit.

Revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles ievērošanas pārbaudes rezultāti:

Pārbaužu (inspekciju) rezultāti tiek uzrādīti pārbaudes protokolā, kas atbilst prasībām, kuras paredzētas regulas Nr. 537/2014 26. panta 9. punktā minētajam inspekciju ziņojuma saturam. Par katru pārbaudi (inspekciju) Finanšu ministrijas pilnvarotais pārstāvis (inspektors) sagatavo pārbaudes protokolu (inspekcijas ziņojumu), iekļaujot kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes galvenos secinājumus un ieteikumus, kā arī rezultātu. Pārbaudes protokolā tiek iekļauti arī pārbaudes secinājumi un trūkumu novēršanas plāns, kurā iekļauj ieteikumus un to ieviešanas termiņus pārbaudē konstatēto trūkumu novēršanai.

Pārbaužu procesa pārredzamība

Finanšu ministrija kā kompetentā iestāde katru gadu:

  • ne vēlāk kā mēnesi pēc pārbaužu pabeigšanas apkopo un publicē iepriekšējā kalendāra gadā veikto pārbaužu rezultātus
  • sagatavo ikgadējo ziņojumu par kvalitātes kontroles nodrošināšanu