Korporatīvā ilgtspēja

2023. gada 5. janvārī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES (CSRD). Dalībvalstīm, t.sk. Latvijai normatīvie un administratīvie akti CSRD pārņemšanai jāizstrādā 18 mēnešu laikā, t.i., līdz 2024.gada 6.jūlijam.

CSRD  paredz aizstāt Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvu (2014/95/ES):

• ieviešot detalizētākas ziņošanas prasības un nodrošinot, ka noteiktām sabiedrībām ir jāsniedz ilgtspējas ziņojumi par tādiem jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori;
• paplašinot subjektu loku, uz kuriem attieksies CSRD prasības ar:
  • lielām sabiedrībām;
  • mazām un vidējām biržā kotētām sabiedrībām;
  • trešo valstu sabiedrību meitas sabiedrībām un filiālēm pie noteiktiem kritērijiem.
• paredzot, ka ilgtspējas ziņojums ir daļa no uzņēmuma gada pārskata un tas jāiekļauj vadības ziņojumā, tam paredzētajā atsevišķā sadaļā (bez iespējas to sagatavot atsevišķi);
• nosakot, ka ilgtspējas ziņojums sagatavojams Eiropas vienotajā elektroniskajā  formātā (xHTML, iXBRL);
• nosakot, ka ilgtspējas ziņojums jāsagatavo saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem;
• nosakot pienākumu obligātam revidentam vai neatkarīgam apliecinājuma pakalpojuma sniedzējam izteikt atzinumu par ilgtspējas ziņojuma atbilstību CSRD  prasībām, tostarp par  atbilstību Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem.

Eiropas Komisija 2023. gada 31. jūlijā pieņēma Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus (ESRS), saskaņā ar kuriem sabiedrības, uz kurām attiecas CSRD , sagatavos ilgtspējas ziņojumu. Tas iezīmē vēl vienu soli uz priekšu pārejā uz ilgtspējīgu Eiropas Savienības ekonomiku. Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti aptver vides, sociālos un pārvaldības jautājumus, tostarp klimata pārmaiņas, bioloģisko daudzveidību un cilvēktiesības.

• Pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu tiks ieviests pakāpeniski, sākot ar:
  • 2024. pārskata gadu -  lielām sabiedrībām vai lielām koncerna mātes sabiedrībām, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūra, kuras darbinieku skaits ir lielāks par 500;
  • 2025. pārskata gadu -  lielām finanšu institūcijām un sabiedrībām;
  • 2026. pārskata gadu -  mazām un vidējām sabiedrībām, izņemot mikro sabiedrības, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū;
  • 2028. pārskata gadu - trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrībām vai trešās valsts sabiedrības filiālēm.

Vienlaikus ar prasības sagatavot ilgtspējas ziņojumu ieviešanu tiek pārskatītas/koriģētas arī mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo komercsabiedrību robežvērtības, kuras plānots piemērot, sākot ar 2024. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī vai 2024. kalendāra gada laikā). Turpmāk šie kritēriji būs šādi: 

• mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim kritēriju robežvērtībām:
  1. bilances kopsumma — 450 000 euro;
  2. neto apgrozījums — 900 000 euro;
  3. vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10.
      
• maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim kritēriju robežvērtībām:
  1. ​​​​​​​bilances kopsumma — 5 000 000 euro;
  2. neto apgrozījums —  10 000 000 euro;
  3. vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.

• vidēja sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura nav maza sabiedrība un kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim kritēriju robežvērtībām:
  1. ​​​​​​​bilances kopsumma —  25 000 000 euro;​​​​​​​
  2. neto apgrozījums — 50 000 000 euro;
  3. vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.

• liela sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim vidējas sabiedrības kritēriju robežvērtībām;
   
• mazs koncerns ir tāds koncerns, kura konsolidācijā iesaistāmās sabiedrības (kā kopums) saskaņā ar visu konsolidācijā iesaistāmo sabiedrību gada pārskatiem koncerna mātes sabiedrības bilances datumā konsolidēti nepārsniedz vismaz divas no trim kritēriju robežvērtībām:
  1. ​​​​​​​bilances kopsumma — 5 000 000 euro;​​​​​​​
  2. neto apgrozījuma kopsumma — 10 000 000 euro;
  3. vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.

• vidējs koncerns ir tāds koncerns, kurš nav mazs koncerns un kura konsolidācijā iesaistāmās sabiedrības (kā kopums) saskaņā ar visu konsolidācijā iesaistāmo sabiedrību gada pārskatiem koncerna mātes sabiedrības bilances datumā konsolidēti nepārsniedz vismaz divas no trim kritēriju robežvērtībām:
  1. ​​​​​​​bilances kopsumma —  25 000 000 euro;​​​​​​​
  2. neto apgrozījuma kopsumma —  50 000 000 euro;
  3. vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.

Ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartiem (ESRS), to izdoto deleģēto aktu un Eiropas Komisijas preses relīzi var iepazīties šeit:

• Press release: The Commission adopts the European Sustainability Reporting Standards
• FAQ: Questions and Answers on the Adoption of European Sustainability Reporting Standards
• Published text: Implementing and delegated acts under the Corporate Sustainability Reporting Directive