Fiskāli strukturālais plāns

Publicēts: 12.07.2024.

2024. gada 29. aprīlī ES Padome apstiprināja divas regulas^{^[1]} un vienu direktīvu^{^[2]}, kas veido pamatu jaunajam ES ekonomikas pārvaldības ietvaram, savukārt 30. aprīlī tiesību akti ir publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī^{^[3]} un ir stājušās spēkā.

Atbilstoši šim regulējumam ES dalībvalstīm vienu reizi četros vai piecos gados aprīlī būs jāsagatavo vidēja termiņa Fiskāli strukturālais plāns, kas aizstās ikgadējo Stabilitātes programmu un Nacionālo reformu programmu, un kurā tiks noteikta fiskālā trajektorija. Fiskālā trajektorijā būs noteikts pieļaujamais izdevumu pieauguma līmenis, no kura tiks izslēgtas vairākas pozīcijas – procentu izdevumi, diskrecionārie ieņēmumi pasākumi (valdības apstiprinātās izmaiņas nodokļos, nenodokļos, maksas pakalpojumos un citos pašu ieņēmumos), izdevumi par ES fondu programmām un valsts līdzfinansējums ES fondu programmām, kā arī bezdarbnieku pabalstu izdevumu cikliskos elementus. Fiskālā trajektorija tiks noteikta tādā veidā, lai gan Fiskāli strukturālā plāna darbības laikā, gan 10 gadus pēc tā, prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts nepārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) un parāds 60% no IKP, jo Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktās deficīta un parāda atsauces vērtības tika saglabātas. Ja pirms plāna sagatavošanas atsauces vērtības ir pārsniegtas, tad parādam un deficītam jānodrošina ticams samazinājums. Faktiski, valstīm ar augstāku deficītu un parādu fiskālā trajektorija tiks noteikta stingrāka, savukārt valstīm ar zemu deficītu un parādu fiskālā trajektorija nodrošinās lielāku elastību. Šādā veidā jaunajā ES ekonomikas pārvaldības ietvarā tiek iestrādāti parāda ilgtspējas analīzes elementi un nodrošināta individuāla pieeja valstīm.

EK valstīm nodrošinās vadlīnijas izstrādājot fiskālo trajektoriju – valstīm, kuru faktiskais vai plānotais deficīts un/vai parāds pārsniegs atsauces vērtības, EK nosūtīs atsauces trajektoriju, savukārt valstīm, kuru deficīts un parāds ir zem atsauces vērtībām tiks sniegta tehniskā informācija norādot strukturālās primārās bilances līmeni, kurš būtu jāsasniedz vai jāievēro, lai izpildītu jaunā regulējuma noteikumus. Atsauces trajektorija ir stingrāka un paredz pakāpenisku budžeta deficīta mazināšanu, savukārt tehniskās informācijas gadījumā valstīm pastāv lielāka elastība, taču ir jānodrošina, ka deficīts un parāds paliek zem noteiktajām atsauces vērtībām. Fiskālā trajektorija paliks saistoša pēc Fiskāli strukturālā plāna apstiprināšanas ES Padomē.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 36. pantu dalībvalstis iesniegs savus pirmos vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus līdz 2024. gada 20. septembrim, ja vien dalībvalsts un EK nevienojas pagarināt termiņu par saprātīgu laikposmu.

Fiskāli strukturālo plānu 2025. – 2028. gadam Latvija plāno sagatavot un iesniegt EK 15. oktobrī kopā ar Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2025. gadam[4].

Eiropas Komisija 2024. gada 21. jūnijā Latvijai ir sniegusi tehnisko informāciju – trīs sākotnējo norādījumu tabulas Fiskāli strukturālajam plānam.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263[5] 9. panta 3. punktu, 1. un 2. tabulā ir norādīts minimālais strukturālās primārās bilances līmenis, kas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka nominālais budžeta deficīts tiek saglabāts zem 3 % no IKP un vispārējās valdības parāds tiek saglabāts zem 60 % no IKP, pieņemot, ka nepastāv jebkādi papildu politikas pasākumi pēc 4 gadu (1. tabula) vai 7 gadu (2. tabula) korekcijas perioda. Šo minimālo līmeņu sasniegšana līdz korekcijas perioda beigām nozīmē zināmas fiskālas korekcijas. 1. un 2. tabulā ir norādīta arī deficīta noturības nosacījumu ietekme, ja tāda ir, kas aprakstīta Regulas (ES) 2024/1263 8. pantā. Galvenie sākotnējie nosacījumi un pamatā esošie pieņēmumi apkopoti 3. tabulā.

1. tabula. Tehniskā informācija plānam bez pagarinājuma

Plānam bez pagarinājuma (4 gadi)	Ar deficīta noturības nosacījumu	Bez deficīta noturības nosacījuma
Minimālais strukturālās primārās bilances līmenis 2028. gadā (% no IKP)	-0.1	-1.3
Starpība ar 2024. gada strukturālo primāro bilanci (procentpunkti no IKP)	1.2	0.1

2. tabula. Tehniskā informācija plānam ar pagarinājumu

Plānam ar pagarinājumu (7 gadi)	Ar deficīta noturības nosacījumu	Bez deficīta noturības nosacījuma
Minimālais strukturālās primārās bilances līmenis 2031. gadā (% no IKP)	0.2	-1.1
Starpība ar 2024. gada strukturālo primāro bilanci (procentpunkti no IKP)	1.5	0.3

3. tabula: Galvenie budžeta, makroekonomiskie un finanšu manīgie lielumi

Budžeta mainīgie lielumi: sākotnējie nosacījumi	2023	2024
Vispārējās valdības budžeta bilance (% no IKP)	-2.2	-2.8
Vispārējās valdības parāds (% no IKP)	43.6	44.5
Neto izdevumu pieaugums (%)	8.0	4.9
Strukturālā primārā bilance (% no IKP)	-1.3	-1.4
Galvenie pieņēmumi plānam bez pagarinājuma (4 gadi)	Pieņēmums	Laika periods
Izmaiņas novecošanās izmaksās (procentpunkti no IKP)	-0.3	2028 - 2038
Atlikumu un plūsmu korekcija (% no IKP)	0.1	2025 - 2038 vidēji
Reālais IKP pieaugums (%)	1.4	2025 - 2038 vidēji
Inflācija (IKP deflatora izmaiņas, %)	2.5	2025 - 2038 vidēji
Nominālā netiešā procentu likme (%)	3.3	2025 - 2038 vidēji
Galvenie pieņēmumi plānam ar pagarinājumu (7 gadi)	Pieņēmums	Laika periods
Izmaiņas novecošanās izmaksās (procentpunkti no IKP)	-0.5	2031 - 2041
Atlikumu un plūsmu korekcija (% no IKP)	0.1	2025 - 2041 vidēji
Reālais IKP pieaugums (%)	1.3	2025 - 2041 vidēji
Inflācija (IKP deflatora izmaiņas, %)	2.5	2025 - 2041 vidēji
Nominālā netiešā procentu likme (%)	3.4	2025 - 2041 vidēji