2024. gada 29. aprīlī ES Padome apstiprināja divas regulas[1] un vienu direktīvu[2], kas veido pamatu jaunajam ES ekonomikas pārvaldības ietvaram, savukārt 30. aprīlī tiesību akti ir publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī un ir stājušās spēkā.
Atbilstoši šim regulējumam ES dalībvalstīm vienu reizi četros vai piecos gados aprīlī būs jāsagatavo vidēja termiņa Fiskāli strukturālais plāns, kas aizstās ikgadējo Stabilitātes programmu un Nacionālo reformu programmu, un kurā tiks noteikta fiskālā trajektorija. Fiskālā trajektorijā būs noteikts pieļaujamais izdevumu pieauguma līmenis, no kura tiks izslēgtas vairākas pozīcijas – procentu izdevumi, diskrecionārie ieņēmumi pasākumi (valdības apstiprinātās izmaiņas nodokļos, nenodokļos, maksas pakalpojumos un citos pašu ieņēmumos), izdevumi par ES fondu programmām un valsts līdzfinansējums ES fondu programmām, kā arī bezdarbnieku pabalstu izdevumu cikliskos elementus. Fiskālā trajektorija tiks noteikta tādā veidā, lai gan Fiskāli strukturālā plāna darbības laikā, gan 10 gadus pēc tā, prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts nepārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) un parāds 60% no IKP, jo Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktās deficīta un parāda atsauces vērtības tika saglabātas. Ja pirms plāna sagatavošanas atsauces vērtības ir pārsniegtas, tad parādam un deficītam jānodrošina ticams samazinājums. Faktiski, valstīm ar augstāku deficītu un parādu fiskālā trajektorija tiks noteikta stingrāka, savukārt valstīm ar zemu deficītu un parādu fiskālā trajektorija nodrošinās lielāku elastību. Šādā veidā jaunajā ES ekonomikas pārvaldības ietvarā tiek iestrādāti parāda ilgtspējas analīzes elementi un nodrošināta individuāla pieeja valstīm.
EK valstīm nodrošinās vadlīnijas izstrādājot fiskālo trajektoriju – valstīm, kuru faktiskais vai plānotais deficīts un/vai parāds pārsniegs atsauces vērtības, EK nosūtīs atsauces trajektoriju, savukārt valstīm, kuru deficīts un parāds ir zem atsauces vērtībām tiks sniegta tehniskā informācija norādot strukturālās primārās bilances līmeni, kurš būtu jāsasniedz vai jāievēro, lai izpildītu jaunā regulējuma noteikumus. Atsauces trajektorija ir stingrāka un paredz pakāpenisku budžeta deficīta mazināšanu, savukārt tehniskās informācijas gadījumā valstīm pastāv lielāka elastība, taču ir jānodrošina, ka deficīts un parāds paliek zem noteiktajām atsauces vērtībām. Fiskālā trajektorija paliks saistoša pēc Fiskāli strukturālā plāna apstiprināšanas ES Padomē.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 36. pantu dalībvalstis iesniegs savus pirmos vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus līdz 2024. gada 20. septembrim, ja vien dalībvalsts un EK nevienojas pagarināt termiņu par saprātīgu laikposmu.
Fiskāli strukturālo plānu 2025. – 2028. gadam Latvija sagatavoja un iesniedza EK 15. oktobrī kopā ar Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2025. gadam [3].
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97;
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02011L0085-20240430&qid=1729153107138
[3] https://likumi.lv/ta/id/350802-par-likumprojekta-par-valsts-budzetu-2025-gadam-un-budzeta-ietvaru-2025-2026-un-2027-gadam-sagatavosanas-grafiku