Stājoties spēkā Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības ietvara reformai (2024. gada 29. aprīlī ES Padome apstiprināja divas regulas [1] un vienu direktīvu [2], savukārt 30. aprīlī tiesību akti ir publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī un ir stājušās spēkā), ES dalībvalstīm vienu reizi četros vai piecos gados aprīlī jāsagatavo vidēja termiņa Fiskāli strukturālais plāns, kas aizstāj ikgadējo Stabilitātes programmu un Nacionālo reformu programmu, un kurā tiek noteikta fiskālā trajektorija.
Fiskālā trajektorija (jeb “neto izdevumu virzība” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa Regulas (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 terminoloģiju) ir noteikts pieļaujamais pieauguma līmenis izdevumiem, kur tiek izslēgtas vairākas pozīcijas – procentu izdevumi, diskrecionārie ieņēmumu pasākumi (valdības apstiprinātās izmaiņas nodokļos, nenodokļos, maksas pakalpojumos un citos pašu ieņēmumos), izdevumi par ES fondu programmām un valsts līdzfinansējums ES fondu programmām, kā arī bezdarbnieku pabalstu izdevumu cikliskie elementi.
Fiskālā trajektorija tiek noteikta tādā veidā, lai gan Fiskāli strukturālā plāna darbības laikā, gan 10 gadus pēc tā, prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts nepārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) un parāds 60% no IKP. Ja pirms plāna sagatavošanas atsauces vērtības ir pārsniegtas, tad parādam un deficītam jānodrošina ticams samazinājums. Faktiski, valstīm ar augstāku deficītu un parādu fiskālā trajektorija tiek noteikta stingrāka, savukārt valstīm ar zemu deficītu un parādu fiskālā trajektorija nodrošina lielāku elastību. Šādā veidā jaunajā ES ekonomikas pārvaldības ietvarā tika iestrādāti parāda ilgtspējas analīzes elementi un nodrošināta individuāla pieeja valstīm.
ES valstīm nodrošina vadlīnijas izstrādājot fiskālo trajektoriju – valstīm, kuru faktiskais vai plānotais deficīts un/vai parāds pārsniedz atsauces vērtības, EK nosūta atsauces trajektoriju, savukārt valstīm, kuru deficīts un parāds ir zem atsauces vērtībām tiek sniegta tehniskā informācija, norādot strukturālās primārās bilances līmeni, kurš būtu jāsasniedz līdz korekcijas perioda beigām vai jāievēro, lai izpildītu jaunā regulējuma noteikumus. Fiskālā trajektorija kļūst saistoša pēc Fiskāli strukturālā plāna apstiprināšanas ES Padomē.
Katru gadu, starp spēkā esošā un nākamā Fiskāli strukturālā plāna izstrādi, tiek sagatavots gada progresa ziņojums, kas ir dalībvalsts ziņojums, kurā sniedz informāciju par to kā tiek sasniegti valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna izvirzītie mērķi, tostarp kā tiek īstenota Padomes noteikto neto izdevumu virzība, kā arī informē par reformām un investīcijām.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa Regulas (ES) 2024/1263 () par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 36. pantu dalībvalstīm pirmie vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni bija jāiesniedz līdz 2024. gada 20. septembrim, ja vien tās nevienojas ar EK pagarināt termiņu par saprātīgu laikposmu. Fiskāli strukturālo plānu 2025. – 2028. gadam Latvija sagatavoja un iesniedza EK 15. oktobrī kopā ar Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2025. gadam [3].
LBFV 28. pants paredz, ka turpmāk Latvijas Stabilitātes programmas vietā Saeimai tiks iesniegts vidēja termiņa Fiskāli strukturālais plāns vai tā gadskārtējais progresa ziņojums.
Arī turpmāk Finanšu ministrs Saeimas sēdē ziņos par vidēja termiņa plānošanas dokumentu – sākot ar 2025. gadu par Latvijas Fiskāli strukturālo plānu vai tā gadskārtējo progresa ziņojumu, ziņojumā ietverot informāciju par makroekonomiskās attīstības scenāriju, fiskālās politikas stratēģiju un fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem, kā arī par iespējamiem valsts budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem.
Tas stiprina Latvijas Fiskāli strukturālā plāna lomu un tiek veicināta politiska diskusija likumdevēja līmenī par fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem un virzieniem, tostarp vispārējās valdības un tās apakšsektoru līmenī, iespējams, diskusijā iesaistot arī citas kompetentās iestādes.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97;
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02011L0085-20240430&qid=1729153107138
[3] https://likumi.lv/ta/id/350802-par-likumprojekta-par-valsts-budzetu-2025-gadam-un-budzeta-ietvaru-2025-2026-un-2027-gadam-sagatavosanas-grafiku