ES fondu revīzijas iestāde

2014.–2020. gada plānošanas periodā Finanšu ministrija kā Revīzijas iestāde atbild par Latvijai apstiprinātās ESF (t.sk. JNI), ERAF un KF darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” revīziju.

Revīzijas stratēģija ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr.1303/2013 127.panta 4.punktā noteiktais Revīzijas iestādes darba plānošanas dokuments, kurā tiek izklāstīta revīzijas metodoloģija, metode darbību izlasei revīzijas mērķiem un revīziju plānošana saistībā ar kārtējo grāmatvedības gadu un diviem nākamajiem grāmatvedības gadiem.

Vairāk informācijas šeit.

Atveseļošanas fonds

Finanšu ministrija kā Revīzijas iestāde atbild par Latvijai apstiprinātā Atveseļošanas fonda plāna revīziju.

Revīzijas stratēģija ir dokuments, kuru sagatavo Revīzijas iestāde par periodu no 2022. gada līdz 2026. gadam, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) Nr. 2021/241 22.pantā 2.c) ii)[1] noteikto prasību ievērošanu. Pamatojoties uz revīzijas stratēģijā noteikto metodoloģiju, tiek izstrādāts sistēmas auditu, reformu  un investīciju atbalsta gadījumu revīziju plāns.

Revīzijas iestāde ir atbildīga par audita kopsavilkuma sagatavošanu, kuru dalībvalsts kopā ar pārvaldības deklarāciju un maksājuma pieprasījumu iesniedz EK, lai saņemtu atbalsta maksājumu.

Vairāk informācijas šeit: Atveseļošanas fonds - ES fondi

[1] 22.pants Savienības finanšu interešu aizsardzība 2. Nolīgumos, kas minēti 15. panta 2. punktā un 23. panta 1. punktā, paredz dalībvalstu pienākumus: c) maksājuma pieprasījumam pievienot: ii) kopsavilkumu par veiktajām revīzijām, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām;

2014.-2020.gada plānošanas periodā Finanšu ministrija kā Revīzijas iestāde atbild par Latvijai apstiprinātās darbības programmas “Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas periodā” revīziju.

Revīzijas stratēģija ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr.223/2014 34.panta 4.punktā noteiktais Revīzijas iestādes darba plānošanas dokuments, kurā tiek izklāstīta metodoloģija revīzijas veikšanai par pārvaldības un kontroles sistēmas pienācīgu darbību un darbību izlases revīzijām, pamatojoties uz deklarētajiem izdevumiem.

Vairāk informācijas šeit.

2014.-2020.gada plānošanas periodā Finanšu ministrijas kā Revīzijas iestādes funkcijas ir veikt Iekšējās drošības fonda un Patvēruma migrācijas un integrācijas fonda pārvaldības un kontroles sistēmas auditus, izdevumu revīzijas un finanšu revīzijas, lai sniegtu atzinumu Eiropas Komisijai par fondu ietvaros izveidotās pārvaldības un kontroles sistēmas darbības efektivitāti un izdevumu likumību.

Revīzijas stratēģija ir dokuments, kuru Revīzijas iestāde izstrādā, lai nodrošinātu Eiropas Komisijas Regulas (ES) Nr.1042/2014 14.pantā (ar Regulas Nr.2018/1291 grozījumiem) noteikto revīziju izpildi un Revīzijas iestādes atzinuma un Gada kontroles ziņojuma sagatavošanu. Pamatojoties uz revīzijas stratēģiju, tiek izstrādāts pārvaldības un kontroles sistēmas auditu, izdevumu revīziju un finanšu pārskatu revīziju plāns.

Vairāk informācijaspar iekšējās drošības fondu šeit
Vairāk informācijas par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu šeit. 

2021.-2027.gada plānošanas periodā Finanšu ministrijas kā Revīzijas iestādes funkcijas ir veikt Iekšējās drošības fonda, Patvēruma migrācijas un integrācijas fonda un  Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai vadības un kontroles sistēmas auditus, darbību revīzijas un pārskatu revīzijas, lai sniegtu atzinumu Eiropas Komisijai par fondu ietvaros izveidotās vadības un kontroles sistēmas darbības efektivitāti un izdevumu likumību.

Revīzijas stratēģija ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr.2021/1060 78.pantā noteiktais Revīzijas iestādes darba plānošanas dokuments, kurā tiek izklāstīta revīzijas metodoloģija vadības un kontroles sistēmas auditiem, darbību revīzijām un pārskatu revīzijām un revīziju plānošana kārtējam grāmatvedības gadam un diviem nākamajiem grāmatvedības gadiem. Pamatojoties uz revīzijas stratēģiju, tiek izstrādāts vadības un kontroles sistēmas auditu, darbību revīziju un pārskatu revīziju plāns.

Vairāk informācijas par Iekšējās drošības fondu šeit
Vairāk informācijas par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu šeit. 
Vairāk informācijas par Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai šeit.

2014.-2021.gada plānošanas periodā Finanšu ministrija kā Revīzijas iestāde saskaņā ar 13.11.2018. MK noteikumiem Nr.686 veic finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas revīzijas un vismaz vienu programmas vadības un kontroles sistēmas revīziju katrā programmā, lai novērtētu finanšu instrumentu un programmas vadības un kontroles sistēmas darbības efektivitāti, kā arī veic projekta vai iepriekš noteiktā projekta revīziju programmas apsaimniekotāja iestādē, programmas partnera iestādē un aģentūrā, pie attiecīgā projekta vai iepriekš noteiktā projekta līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera, lai pārliecinātos, vai deklarētie izdevumi ir attiecināmi.

Revīzijas stratēģija ir dokuments, kuru sagatavo Revīzijas iestāde par periodu no 2019. gada līdz 2025. gadam un kurā norāda mērķus, darbības jomas un metodiku Revīzijas iestādes funkciju īstenošanai finanšu instrumentu 2014.–2021. gada periodam, kā arī indikatīvu revīziju plānu, lai nodrošinātu, ka revīzijas ir vienmērīgi sadalītas visā periodā.

Vairāk informācijas šeit.

ES fondu Revīzijas iestāde veic divu veidu pārbaudes, kuru rezultātus apkopojot un analizējot, sagatavo Gada kontroles ziņojumu un sniedz atzinumu Eiropas Komisijai.

ES fondu administrējošo iestāžu darbu ik gadu pārbauda sistēmas audita laikā. Pēc veiktā sistēmu audita, iestādes vadības un kontroles sistēmu novērtē vienā no četrām EK vadlīnijām atbilstoši izstrādātajām kategorijām:

1. Sistēma darbojas labi, trūkumi nav konstatēti vai ir konstatēti maznozīmīgi trūkumi;
2. Sistēma darbojas, bet nepieciešami atsevišķi uzlabojumi;
3. Sistēma darbojas daļēji, ir nepieciešami būtiski uzlabojumi;
4. Kontroles sistēma nedarbojas.    

Gadījumā, ja novērtējums ir 3. vai 4. līmenī, tad ES finansējums tiek apturēts.

Projektu pārbaudes veic, lai pārbaudītu realizētos projektus. Sākumā tos atlasa ar IT programmas palīdzību. Tālāk, veicot padziļinātu dokumentācijas un citas pieejamās informācijas izpēti, pārliecinās, vai ES fondu līdzekļi iztērēti atbilstoši prasībām.

Ja konkrēta projekta pārbaudes laikā tiek konstatētas kļūdas, ES fondu revīzijas iestāde ierosina ES fondu administrējošajai iestādei piemērot finanšu korekciju.

Atzinums par Latvijā izveidotās ES fondu sistēmu darbības efektivitāti, kā arī sertificēto izdevumu likumību un atbilstību Eiropas Komisijai tiek sniegts par katru kalendāro gadu, balstoties uz gada kontroles ziņojumā apkopotajiem rezultātiem. To ES fondu Revīzijas iestāde sniedz “bez iebildumiem” vai “ar iebildumiem”. Ja atzinums sniegts ar iebildumiem, pastāv iespēja, ka finansējums tiek apturēts, līdz trūkumi tiek pilnībā novērsti.

Sadarbība ar Eiropas Komisiju

Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts (DG REGIO) un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (DG EMPL)

Revīzijas iestāde:

• ​sagatavo Gada kontroles ziņojumus, balstoties uz ESI fondu un Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām administrējošo iestāžu darba izvērtējumu. Pamatojoties uz ziņojumiem, Revīzijas iestāde sniedz atzinumus Eiropas Komisijai (EK);
• piedalās ikgadējās divpusējās sanāksmēs ar EK;
• nodrošina regulāru komunikāciju ar EK un tās pārstāvību dažādās darba grupās, kurās piedalās arī citu valstu ESI fondu un Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām revīzijas iestādes;
• kopā ar EK un dalībvalstīm pastāvīgi meklē risinājumus pēc iespējas labākai praksei auditu tehnikā;
• nodrošina regulāru elektronisku saziņu ar EK par aktuāliem jautājumiem.

Latvijā 2014.-2020. gada un 2007.-2013. gada plānošanas periodos kopā ir notikušas vairākas EK auditoru vizītes:

• Tajās novērtēta ESI fondu ieviešana un uzraudzība, kā arī sniegti ieteikumi ESI fondu Revīzijas iestādes darbības uzlabošanai;
• Identificēti riski, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu efektīvāku ESI fondu uzraudzību;
• ESI fondu Revīzijas iestādei ir veiksmīgi izdevies ieviest ieteikumus un uzlabot savu darbu, kā rezultātā EK savu uzticību ESI fondu Revīzijas iestādei paudusi arī rakstiski.

Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts (DG HOME)

Revīzijas iestāde sagatavo Gada revīzijas ziņojumu, sniedz atzinumu EK.

Latvijā 2014.-2020.gada un 2007.–2013.gada plānošanas periodos bijušas 3 EK auditoru vizītes. Piemēram, 2016. gadā notika EK pārstāvju tikšanās ar fondu vadībā iesaistītajām iestādēm - Iekšlietu ministriju, Kultūras ministriju, Finanšu ministriju, kā arī finansējuma saņēmējiem, lai iepazītos ar 2014.-2020.g.plānošanas periodam izveidoto vadības un kontroles sistēmu.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

Eiropas Savienības fondu revīzijas departaments kopš 2002. gada pilda Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) funkcijas.

Plašāka informācija par OLAF atrodama šeit.

Sadarbība ar Eiropas Revīzijas palātu

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) galvenais sadarbības partneris Latvijā ir Valsts kontrole, ESI fondu Revīzijas iestāde rūpīgi seko līdzi revīziju gaitai. Tāpat Revīzijas iestāde nepieciešamības gadījumā piedalās arī vizītēs projektu īstenošanas vietās. Finanšu ministrija kā ESI fondu Revīzijas iestāde sniedz atbalstu ERP gan sadarbojoties tieši, gan ar Valsts kontroli.

2014.-2020.gada un 2007.–2013.gada plānošanas periodu laikā Eiropas Revīzijas palāta (ERP) katru gadu ir veikusi ticamības deklarācijas revīzijas. Revīzijās:

• Izlases veidā tiek apmeklētas konkrētas dalībvalstu projektu īstenošanas vietas;
• Gandrīz katru gadu ir apmeklēti arī Latvijā īstenotie projekti;
• Līdz šim ERP Latvijā ESI fondos un Eiropas Atbalsta fondā vistrūcīgākajām personām nav konstatējusi būtiskus pārkāpumus, izņemot atsevišķus trūkumus ar finansiālu ietekmi;
• ERP Latvijā ir veikusi vairākus specifiskus auditus. Tāpat vairākkārt ERP specifisko vizīšu laikā veica Latvijas Revīzijas iestādes novērtējumu. Secinājumi ir bijuši gan pozitīvi, gan atsevišķos gadījumos saskatīta iespēja revīzijas darba pilnveidošanai;
• 2014. gadā tika veikts horizontālais iepirkumu sistēmas novērtējums. Izlasē tika iekļauta arī Latvija. Attiecībā uz Latviju sistēmiski trūkumi netika konstatēti.