Vai strukturētais e-rēķins būs obligāts tikai par pakalpojumiem, nevis par preču piegādi, kad izraksta pavadzīmi?
Grāmatvedības likuma 11. panta četrpadsmitā daļa nosaka, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam - preces vai pakalpojuma saņēmējam - samaksāšanai (rēķinu), noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu. Tātad strukturēts elektronisks rēķins jāsagatavo gan norēķinos par precēm, gan norēķinos par pakalpojumiem .
Vai iestāde drīkstēs pieņemt PDF rēķinu, ja iestādes preču piegādātājs (uzņēmums) 2025.g. sākumā vēl nevar tai sagatavot e-rēķinu?
Grāmatvedības likuma pārejas noteikumu 9.punkts nosaka, ja darījums ar budžeta iestādi noslēgts līdz 2024.gada 31.decembrim, tad pāreja uz e-rēķina sagatavošanu no 2025.gada 1.janvāra nav obligāta.
Uzņēmumi, kuru grāmatvedības sistēmas nebūs gatavas izrakstīt e-rēķinus, varēs izmantot eAdresē pieejamo funkcionalitāti, lai nosūtītu e-rēķinu iestādei.
Vai Zvērinātiem tiesu izpildītājiem e-rēķins jeb dokuments samaksai ir obligāts no 01.01.2025. vai no 01.01.2026.?
No 2025. gada 1. janvāra, ja Zvērinātu tiesu izpildītāji izraksta rēķinu par saviem pakalpojumiem (atlīdzību) samaksāšanai budžeta iestādei, tad e-rēķins ir obligāts. Savukārt, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, prasība Zvērinātu tiesu izpildītājiem izrakstīt e-rēķinu par saviem pakalpojumiem (atlīdzību) jebkuram LR reģistrētajiem uzņēmumiem ir obligāta.
Kā Jūs varētu paskaidrot situāciju, ka mēnesi pirms laišanas produkcijas vidē, joprojām, vismaz diviem no lielajiem edi provaideriem nav pat izveidotas testa vides ar valsts sektoru, līdz ar to nav iespējams pienācīgi veikt testus? Ir ļoti novēlotas atbildes no valsts sektora šajā sakarā, lai paātrinātu testa vides izveidi.
Publiskā telpā jau savlaicīgi tika sniegta informācija par e-rēķinu ieviešanu. Katrs uzņēmējs pats lemj par tā sistēmu pielāgošanu jaunajām prasībām un tirgus situācijai. Ja uzņēmējs uzskata, ka tam nav nepieciešams veidot testa vides vai neplāno nodrošināt pakalpojumu sniegšanu konkrētajā nišā, tad tas ir uzņēmuma biznesa lēmums un valsts to nevar ietekmēt.
Ieviešanas un API integrācijas vadlīnijas un dokumentācija nav pieejama angļu valodā. Ja būs, tad kad būs?
E-rēķinu datu nodošanas VID obligātums stāsies spēkā ar 01.01.2026., tādēļ 2025. gadā radītie e-rēķini nav jānodod VID (skat. VID prezentācijas 4. slaidu). Lietojumprogrammu saskarnes jeb API dokumentācija latviešu valodā tiks publicēta līdz 2024. gada beigām (skat. VID prezentācijas 18. slaidu).
E-adreses API integrāciju apraksts nav pieejams angļu valodā. Pašreiz nav plānota API dokumentācija angļu valodā.
Gadījumā, ja tas ir nepieciešams, tad ierosinām izmantot brīvi pieejamos tulkošanas rīkus vai tulkošanas biroju pakalpojumus.
Vai uz avansa rēķiniem arī būs attiecināmas Grāmatvedības likumā noteiktās prasības par e-rēķinu sagatavošanu?
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” 29. punktu attaisnojuma dokumenta veida nosaukumu izvēlas uzņēmums atbilstoši attiecīgā saimnieciskā darījuma būtībai, izņemot gadījumu, ja konkrēta attaisnojuma dokumenta veida nosaukumu nosaka attiecīgs normatīvais akts. Ņemot vērā, ka grozījumi Grāmatvedības likumā paredz, ka attaisnojuma dokumentu, kas paredzēts samaksāšanai, būs jāsagatavo kā e-rēķins, tad arī avansa rēķins, kas ir paredzēts samaksāšanai pirms preces vai pakalpojumu saņemšanas, arī jānoformē kā strukturēts elektronisks rēķins.
Rēķins neatkarīgi no tā veida ir noformējams strukturētā elektroniskā formā (skat. VID prezentācijas 16. slaidu).
Valsts iestādes šos jaunos e-rēķinus saņems e-pastos?
Valsts iestādēm obligāta ir e-adreses lietošana, kas ir uzticams un drošs saziņas kanāls. Savukārt e-pasts ir ļoti nedrošs saziņas kanāls un ierosinām to lietot tikai īpašos gadījumos, kad citi saziņas kanāli nav pieejami.
Vai uz advokātiem, kas ir pašnodarbinātas personas, arī šī norma par e-rēķiniem no 01.01.2025?
Jā, norma par e-rēķiniem no 2025. gada 1. janvāra attieksies arī uz fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību (pašnodarbinātām personām), gadījumos, ja e-rēķins tiek izrakstīts budžeta iestādei.
Kā notiks e-rēķinu labošana, anulēšana, kā tiks sagatavoti kredītrēķini?
Strukturētu e-rēķinu labo (t. sk. atceļ vai anulē) atbilstoši Latvijas nacionālajā standartā noteiktajam, proti, izmantojot kredītrēķinu vai korektīvu rēķinu. Tātad, ja e-rēķinā ir kļūda, to var labot, nosūtot jaunu rēķinu ar pareizo informāciju. Labojot rēķinu, vienmēr jāatsaucas uz sākotnējo rēķinu. Strukturētu e-rēķinu kontekstā nav paredzēta rēķina anulēšana, dzēšana un/vai atcelšana.
Vai būs jāsagatavo 2 atsevišķi dokumenti – PVN rēķins un e-rēķins?
Uzņēmums var sagatavot vienu attaisnojuma dokumenta veidu - rēķinu samaksāšanai par precēm vai pakalpojumiem, kas noformēts kā strukturēts elektronisks rēķins, kurā ietverti arī visi PVN rēķina rekvizīti.
Tomēr uzņēmums var arī izvēlēties sagatavot divus atsevišķus dokumentus – rēķinu samaksāšanai kā strukturētu elektronisko rēķinu un atsevišķu PVN rēķinu atbilstoši PVN likumam (elektroniski vai papīra veidā).
Kādēļ valsts iestādēm pašām nav uzlikts par pienākumu norādīt savos līgumos e-rēķinu saņemšanas adreses?
Valsts iestādēm ir jānorāda e-rēķinu saņemšanas veids un adrese. Tas šobrīd ir uzskatāms par obligāto rekvizītu līgumos, ja vien nav atrunāts cits informācijas sniegšanas veids.
Vai ir jau zināms kā tiks noteikta e-rēķinu aprite B2B sektorā ja uzņēmums izraksta rēķinus uz pašaprēķina principa, t.i., uzņēmums pats izraksta sev rēķinu preču nosūtītāja vietā? Vai ir atrasts risinājums pašaprēķiniem? Līdz šim vēl neviens nevarēja sniegt atbildi.
Pienākums sagatavot strukturētu elektronisko rēķinu attiecas uz visiem samaksāšanai izsniegtiem rēķiniem neatkarīgi no tā veida, t. sk. pašaprēķiniem (skat. VID prezentācijas 16. slaidu). Attiecīgi, sākot ar 2026. gadu, jebkurš uzņēmuma izrakstītais rēķins būs jānodod VID.
Vai ir kaut kāda norma pēc cik ilga laika no preču pārdošanas būs jāsūta rēķinu? B2G.
Jāņem vērā Grāmatvedības likumā noteiktais pienākums, ka attaisnojuma dokumenti par saimnieciskajiem darījumiem grāmatojumi pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā attaisnojuma dokuments saņemts. Tātad jāvadās no brīža, kad tiks saņemts preču piegādes dokuments, kas apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu. Tāpat arī jāpiebilst, ka samaksu par saņemtajām precēm drīkst veikt pēc e-rēķina saņemšanas, līdz ar to e-rēķins izrakstāms saskaņā ar pušu savstarpējo vienošanos vai noslēgtā līguma nosacījumiem.
Vai e-rēķinā būs jāiekļauj visas rindiņas (preču piegādātāji - to var būt daudz...) ja tas ir rēķins apmaksai, tad varbūt pietiek ar vienu rindu - "preču piegāde"?
Attiecībā uz strukturētā elektroniskajā rēķinā ietveramo rindu skaitu paskaidrojam, ka e-rēķinā var iekļaut tik rindas, cik nepieciešams – ja uzņēmums ir izsniedzis viena veida preces vai pakalpojumu, tad tās var norādīt vienā rindā, bet nepieciešamības gadījumā praktiski var pievienot arī 100 rindas.
Šobrīd katra iestāde pieprasa savu e-rēķinu piegādes kanālus - lūdzu valsts sektoram, kuram ir nepieciešami e-rēķini - nosakiet vienotu e-rēķinu apmaiņas veidu.
Attiecībā uz e-rēķinu apmaiņu starp uzņēmumiem, tai skaitā datu nosūtīšanu valsts iestādēm, paskaidrojam, ka tā veicama saskaņā ar pušu savstarpējo vienošanos vai noslēgtā līguma nosacījumiem. Pušu savstarpējās attiecības ierasti tiek noregulētas līgumā, tai skaitā rēķinu izrakstīšanas un piegādes nosacījumi. Līgumos ierasti ir arī noteikta katras puses atbildība, ja netiek izpildīts kāds no līguma nosacījumiem.
Datu apmaiņas veidi starp B2B subjektiem netiks ierobežoti, un šajā segmentā uzņēmumi savstarpēji varēs apmainīties ar e-rēķiniem, izmantojot jebkuru sev ērtu datu apmaiņas kanālu.
Ja e-rēķins ir attaisnojuma dokuments samaksāšanai, vai izrakstot rēķinu par komunālajiem un apsaimniekošanas pakalpojumiem, e-rēķinā obligāti ir jāatšifrē visus sniegtos pakalpojumus pa pozīcijām?
Sagatavojot e-rēķinu, jāievēro Grāmatvedības likuma prasības, tātad šajā likumā vismaz noteiktie rekvizīti un informācija.
Vai valsts pārvaldes iestādes arī izmantos decentralizētu e-rēķinu saņemšanu?
Jā, likumā nav noteikta centralizēta e-rēķinu aprite. Vienlaikus, šāda pieeja ļauj tirgus dalībniekiem veidot jaunus un inovatīvus risinājumus e-rēķinu aprites nodrošināšanai.
Vai e-pasts joprojām būs kanāls, kuru varēs uzņēmējs izmantot?
Jā, e-pasts būs transporta kanāls, pa kuru uzņēmējs varēs nosūtīt strukturētu e-rēķinu sadarbības partnerim (skat. VID prezentācijas 11. slaidu).
Tomēr neiesakām to lietot kā pamata e-rēķinu aprites kanālu, jo pastāv dažāda veida drošības un krāpniecības riski. Iesakām izmantot drošus informācijas apmaiņas kanālus, kas ļauj nepārprotami identificēt partnerpusi.
Vai iestāde ir tiesīga prasīt izmantot tikai vienu konkrētu piegādes kanālu?
Jā, ja iestāde vai uzņēmums ir pasūtītājs un šāda prasība tiek attiecināta vienlīdzīgi pret visiem piegādātājiem. Tai pat laikā, iestāde vai uzņēmums riskē, ka atsevišķi piegādātāji var atteikties sadarboties ar konkrēto iestādi, ja uzskata, ka prasības e-rēķina piegādei ir nesamērīgas.
Līdz ar to, tomēr aicinām izvērtēt ietekmi uz iestādes iespējām saņemt pakalpojumus vai preces, gadījumā, ja konkrētais kanāls nav pieejams vai piegādātāji nevar nodrošināt e-rēķinu piegādi iestādes izvēlētajā kanālā.
09.04.2019 MK not. 154 "Piemērojamais elektroniskā rēķina standarts un tā pamatelementu izmantošanas specifikācija un aprites kārtība" 6.1 punkts - Pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kā arī publiskais partneris vai tā pārstāvis, kas ir tiešās pārvaldes iestāde, kā elektronisko rēķinu piegādes kanālu izmanto oficiālo elektronisko adresi. Vai šāda prasība tiks saglabāta?
Jā, šī prasība netiks mainīta.
Vai e-adresē varēsim no grāmatvedības puses klientam iesūtīt gan pdf formātā, gan strukturētā formā. Šobrīd var tikai vienu!
VARAM pārstāvis savā prezentācijā rādīja, ka sagatavojot strukturētu elektronisko rēķinu e-adrese, vienlaikus ir sagatavots arī rēķins PDF formātā.
Vai tiešām VID sistēma būs gatava saņemt tādu apjomu ar e-rēķiniem, ja 1.martā jau uzkaras EDS?
E-rēķinu gadījumā dokumentu iesniegšanas slodze sadalīsies vienmērīgi, ievērojot, ka visiem nebūs viens konkrēts e-rēķinu iesniegšanas termiņš un e-rēķinus varēs iesniegt katru dienu jebkurā lietotājam vai sistēmai ērtā laikā.
VZD mums patreiz sūta rēķinus gan XML, gan pdf formātā. Bet no 01.01.2025. viņi paziņoja, ka sūtīs tikai XML formātā. Vai tiešām normatīvajā aktā nevar iekļaut, ka jābūt abos formātos, lai lietvedis, kas saņem ienākošos dokumentus, var normāli redzēt, kuram, struktūrvienības vadītājam pārsūtīt šos rēķinus.
Saskaņā ar Grāmatvedības likuma 6. panta piekto un sesto daļu, ja grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru, tad grāmatvedības dokumentus datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot šo dokumentu atvasinājumus papīra formā (izdrukas). Cilvēklasāms formāts ir elektronisks datu attēlošanas veids, ko fiziskā persona var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes.
Vai es pareizi saprotu, ka jau esošajiem cilvēklasāmā formā sagatavotiem, parakstītiem rēķiniem, pavadzīmēm PAPILDUS jāsagatavo strukturēts e-rēķins?
Šobrīd grozījumi Grāmatvedības likumā primāri nosaka, ka attaisnojuma dokumenta veids – rēķins − samaksāšanai ir jāsagatavo kā strukturēts elektronisks rēķins. Pavadzīmēm strukturēta rēķina forma nav obligāta. Vienlaikus ir jānodrošina arī šī rēķina cilvēklasāms formāts, kas izriet no Grāmatvedības likuma 6. panta piektās un sestās daļas. Strukturēts e-rēķins nav jāgatavo papildus, bet jāgatavo primāri kā noklusējuma dokuments. Ja tā gatavošanai tiek izmantots programmatūras risinājums, tad strukturēta e-rēķina pārveide cilvēklasāmā formātā ir realizējama bez cilvēka iesaistes (aicinām uzrunāt programmatūras risinājuma izstrādātāju vai uzturētāju par iespējām pilnveidot risinājumu.).
Mums jānodrošina arī iekšējā kontrole atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tādēļ būtiski, lai darbinieki, kas pārbauda rēķinu, to vispirms redz cilvēklasāmā formātā un tikai tad, šo dokumentu iegrāmato grāmatvedības sistēmā.
Šobrīd grozījumi Grāmatvedības likumā primāri nosaka, ka attaisnojuma dokumenta veids – rēķins − samaksāšanai ir jāsagatavo kā strukturēts elektronisks rēķins, bet vienlaikus būtu jānodrošina šī rēķina cilvēklasāms formāts.
Piemēram, e-adresē jau šobrīd tiek ģenerētas divas datnes – mašīnlasāmā XML un cilvēklasāmā PDF formātā. Turklāt, ja tiek izmantots grāmatvedības risinājums, tad saskarnē lietotājiem parasti informāciju attēlo cilvēklasāmā un saprotamā formātā. Papildu darba plūsmu izveide uzņēmuma ērtībām cilvēklasāmā un saprotamā formātā nav aizliegta.
Ja valsts iestāde izraksta rēķinu fiziskai personai, kādā formātā tas ir jānosūta fiziskai personai? Strukturētā formātā vai PDF formātā?
Grozījumi Grāmatvedības likumā attiecas uz visiem likuma subjektiem. Tādējādi, izrakstot rēķinu samaksāšanai fiziskai personai (kas nav saimnieciskās darbības veicējs), tas nav jāsagatavo kā strukturēts elektronisks rēķins − rēķinu var sagatavot jebkurā abām pusēm pieejamā un ērtā formātā (t. sk., PDF).
Kas notiek ar rekvizītu paraksts strukturētam e-rēķinam?
Atbilde sniegta Grāmatvedības foruma laikā, norādot, ka rekvizīts "paraksts'" nav obligāts rekvizīts jau vairākus gadus.
Tātad attaisnojuma dokumentam (rēķinam), kas sagatavots elektroniski, rekvizīts “paraksts” nav obligāts.
Kā būs ar rēķiniem, kas atsūtīti, bet mēs kā uzņēmums neatzīstam šo darījumu vai pakalpojumu un nepiekrītam apmaksai, vai piem., uzņēmums izraksta savu pakalpojumu uz kļūdainiem rekvizītiem un to atsūta, izmantojot e adresi? Vai es varēšu to noraidīt?
Šobrīd VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) plāno nodrošināt funkcionalitāti, kas ļautu saņēmējam rēķinu atzīmēt kā “neatbilstošu”. Attiecībā uz e-adresi vai citiem kanāliem saskatām, ka šajā gadījumā risinājums ir jārod abām pusēm, savstarpēji vienojoties.
Par VID prezentāciju.
Saņēmām Jūsu Eiropas Biznesa atbalsta tīklam adresēto e pastu.
Zemāk apkopoju informāciju.
Obligātu e – rēķinu izmantošanu darījumos, kas saistās ar publiskajiem iepirkumiem, nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/55/ES ( 2014. gada 16. aprīlis ) par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās. Šī direktīva nenosaka e – rēķinu sistēmu obligātu visiem uzņēmumiem vai darījumiem, bet gan tikai tiem rēķiniem, kas tiek izrakstīti valsts pārvaldes iestādēm publisko iepirkumu ietvaros. Attiecībā uz e – rēķiniem darījumos starp uzņēmumiem, šī vai kāda cita ES Padomes direktīva vai regula, nenosaka e – rēķinus kā obligātu prasību. Tomēr ES valstis var ieviest atsevišķu regulējumu, kas nosaka e – rēķinu izmantošanu par obligātu arī darījumos starp uzņēmumiem. E – rēķinu ieviešana darījumos starp uzņēmumiem ir atrunāta Latvijas Republikas Grāmatvedības likumā. Sākot ar 2025. gada 1. janvāri– e-rēķini obligāti jāizmanto norēķinos starp valsts pārvaldi un uzņēmumiem jeb G2G (Goverment to Goverment), B2G (Business to Goverment) un G2B (Goverment to Business) segmentā. Sākot ar 2026. gada 1. janvāri – e-rēķini obligāti jāizmanto norēķinos starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem jeb B2B (Business to Business) segmentā.
Noteiktās prasības neaizliegs Latvijā reģistrētam uzņēmumam sagatavot strukturētu e-rēķinu tādam uzņēmumam, kas nav reģistrēts Latvijas Republikā (darījuma pusēm savstarpēji vienojoties).
Aicinām atkārtoti Finanšu ministrijas (FM) Facebook lapā noklausīties pieejamo video no Grāmatvedības foruma. Varēsiet pārliecināties, ka VID pārstāve informēja par Eiropas Savienības (ES) nākotnes prasībām attiecībā uz Eiropas Komisijas 2022. gada priekšlikumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pakotnes “PVN digitālajā laikmetā” (VAT in the Digital Age) ietvaros, tostarp arī obligātu strukturētu e-rēķinu noformēšanu. Prezentācijas laikā nav izskanējis apgalvojums, ka konkrēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/55/ES uzliek obligātumu attiecībā uz e-rēķinu lietošanu.
Prezentācijā minētā informācija iekļauta arī likuma “Grozījumi Grāmatvedības likumā” (pieņemts Saeimā 2024. gada 31. oktobrī, 2024. gada 12. novembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 221 (2024/221.1)) anotācijā (skat. likuma anotācijas 12. lp.).
Iespējams, konkrēto pārpratumu rada tas, ka PVN pakotne “PVN digitālajā laikmetā” (VAT in the Digital Age) ir sajaukta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās.
PVN-I nebūs īsti izmantojams, jo ne vienmēr tiek atskaitīts 100% PVN... vieglie auto, reprezentācija utt.
VID plāno, ka e-rēķinu dati būs izmantojami, lai piedāvātu PVN 1-I un PVN 1-III pielikumu aizpildīšanu. Aizpildīšanas pakāpe pilnībā vai daļēji būs atkarīga arī no saņemto e-rēķinu datu kvalitātes. Tādēļ tiks saglabāta līdzšinējā iespēja (skat. VID 17. slaidu) PVN deklarāciju sagatavot elektroniski un iesniegt VID, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) API vai augšupielādēt EDS elektroniskajam standartam atbilstoši sagatavotu XML datni vai aizpildīt pielikumu manuāli.
Kā ar reprezentatīvo PVN, auto PVN
Skat. sniegto atbildi par PVN pielikumu aizpildīšanu. Automātiska aizpilde būs izmantojama brīvprātīgi, un tāpat kā līdz šim PVN deklarāciju varēs pildīt arī manuāli.
Kā ar proporcijas aprēķinu? Neapliekamie darījumi pārsvarā fiziskām personām (med. pakalpojumi)?
Skat. sniegto atbildi par PVN pielikumu aizpildīšanu.
PVN vispār nebūs pielietojams, jo tiek veikts eksports no programmas, ar daļējiem avansa ieskaitiem un daudz citām niansēm.
Automātiska aizpilde būs izmantojama brīvprātīgi, un tāpat kā līdz šim PVN deklarāciju varēs pildīt arī manuāli vai izmantojot EDS API, vai iesniedzot elektroniskajam standartam atbilstoši sagatavotu XML datni.
Kā fiziskā persona, saņemot strukturēto rēķinu, varēs to apskatīt cilvēkam saprotamā veidā?
Prasība izsniegt rēķinu samaksāšanai kā strukturētu elektronisku rēķinu neattiecas uz fiziskām personām. Līdz ar to, ja uzņēmums izraksta rēķinu samaksāšanai fiziskai personai (kas nav saimnieciskās darbības veicēja), tas jāsagatavo cilvēklasāmā formā, piemēram, PDF formātā.
PVN III arī nē, jo uzņēmumiem ir dažādi deklarēšanas periodi
Skat. sniegto atbildi par PVN pielikumu aizpildīšanu.
Kā būs ar priekšapmaksas rēķiniem, vai strukturēts rēķins ir tikai jau rēķins par piegādāto/padarīto ? Līdz ar to PVN dekl. galīgi nesakritīs …. Varbūt PVN varēsim nemaksāt no saņemtiem avansiem ?
Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, VID obligāti būs jānodod informācija par visiem uzņēmuma izsniegtajiem rēķiniem samaksāšanai citam uzņēmumam, t. sk., arī priekšapmaksas e-rēķini būs jāiesniedz VID (skat., VID prezentācijas 16. slaidu).
Būs obligāti sūtīt VIDam ne tikai realizācijas rēķinus, bet arī saņemtos?
Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, rēķina izrakstītājam VID obligāti būs jānodod informācija par visiem uzņēmuma izsniegtajiem rēķiniem samaksāšanai citam uzņēmumam. Vienlaikus nebūs aizliegts iesūtīt datus par saņemtajiem e-rēķiniem.
Kā būs iespējams cedēt jau izrakstītu rēķinu. Piemēram, faktoringa gadījumā? Šobrīd uz esoša rēķina tika pievienota cesijas atzīme.
Faktoringa process aprakstīts Latvijas nacionālajā standartā sadaļā A.3.3. Aicinām to iegūt bez maksas Latvijas Nacionālās standartizācijas institūcijas SIA “Latvijas standarts” (LVS) tīmekļvietnē: LVS EN 16931-1:2017 – Elektroniskie rēķini. 1.daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis (aizstājošā 2020. gada redakcija latviešu valodā https://www.lvs.lv/lv/products/148757).
Vienlaikus aicinām šo procesu vērtēt kopsakarā ar izvēlēto risinājumu un tā iespējām.
Tikko tika pateikts, ka papildus ierastajam rēķinam, tagad obligāti būs e-rēķins - Atbilde
E-rēķinu var sagatavot kā PVN rēķinu, jo Latvijas nacionālā standarta elementi nodrošina nepieciešamās informācijas attēlošanu rēķinā.
