Izmaiņas nodokļu jomā, sākot ar 2022.gadu

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)

Ar 2022.gada 1.janvāri no aplikšanas ar IIN atbrīvo:

• papildus darba devēja segtajiem ēdināšanas izdevumiem darba devēja segtos ārstniecības izdevumus līdz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) esošā limita ietvaros;
• 2022.gadā ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro;
• ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, kura sastāvā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ēkas, IIN atbrīvojumu ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas piemēro proporcionāli sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumā norādītajai lauksaimniecības zemes vērtībai nekustamā īpašuma kopējā vērtējumā. Ja nekustamo īpašumu veido tikai zeme, IIN atbrīvojumu ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas piemēro proporcionāli sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumā norādītajai lauksaimniecības zemes vērtībai nekustamā īpašuma kopējā vērtējumā vai, ja šāda vērtējuma nav, - līdzšinējā kārtībā (proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības īpatsvaram kopējā zemes platībā);
• atbalstu vai līdzfinansējumu atsevišķiem ar vides politiku saistītiem pasākumiem (atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtos grantus, Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta maksājumu par individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošanu mājsaimniecībās, vietējās pašvaldības līdzfinansējumu nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, atbalstus izmaksu segšanai azbesta atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanai mājsaimniecībām šīfera jumu un siltumizolācijas materiālu nomaiņas gadījumā).

Līdz 2022.gada 31.decembrim tiek saglabāts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais IIN režīms  autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem. Attiecīgi līdz 2022.gada 31.decembrim autoratlīdzību saņēmējiem, kuriem autoratlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (IIN un VSAOI) par viņiem nomaksās ienākuma izmaksātājs, apgrozījumam līdz 25 000 eiro piemērojot IIN likmi 25% apmērā, bet apgrozījumam, kas pārsniedz 25 000 eiro – IIN likmi 40% apmērā. Ieturētie IIN ieņēmumi tiek sadalīti šādi: VSAOI – 80% un IIN – 20%.

Citi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” veiktie tehniskie, redakcionālie precizējumi un likuma pilnveidojošās normas:

• precizēta likuma norma attiecībā uz attaisnotajiem izdevumiem, kas veikti saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), nosakot, ka dzīvības apdrošināšanas līgumā apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātai personai ir jābūt vienai un tai pašai personai, kā arī līgumā jābūt noteiktam, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu (izņemot nāves gadījumā) izmaksā apdrošinātajai personai;  
• likumā ietverts jauns pants, kas nodrošina ES dibināšanas līgumā noteikto brīvību (brīvās preču, pakalpojumu, kapitāla un personu kustības) piemērošanu, izvairoties uz nepieciešamību veikt tiešas atsauces uz atsevišķām likuma normām;
• likumā ietverta norma, kas uzlabo IIN atbrīvoto stipendiju administrēšanu un paredz VID tiesības vērtēt stipendiju atbilstību tās definīcijai ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī ekonomiskās būtības, t.sk. vērtēt stipendiju izmaksas avotus;
• likumā ietverta norma, kas nodrošina vienveidīgu likuma interpretāciju un paredz, ka, nosakot IIN no iznomāta personāla ienākuma, tiek ņemtas vērā VSAOI vai tām pielīdzināmi maksājumi; 
• likumā ietverta norma, kas nosaka, ka solidaritātes nodokļa maksātāji, kuriem taksācijas gada laikā piemērota zemāka VSAOI likme nekā 25%, solidaritātes nodokļa piemaksu veic, piemaksājot IIN uz deklarācijas pamata;
• likumā ietverta norma, kas paredz, ka VID veic IIN pārmaksas atmaksu tikai bezskaidrā naudā;
• likumā veikti grozījumi saistībā ar izmaiņām Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas stājās spēkā no 2021.gada
  1. janvāra.

Akcīzes nodoklis

Likums “Par akcīzes nodokli” 2022.gadā paredz vairākas izmaiņas nodokļa likmēs alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kas stāsies spēkā dažādos termiņos.

Ar 2022.gada 1.janvāri tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes:

• cigaretēm minimālais akcīzes nodokļa līmenis no 121,4 eiro uz 128,4 eiro par 1000 cigaretēm, specifiskais nodoklis pieaug no 92,5 eiro uz 98 eiro par 1000 cigaretēm un procentuālā nodokļa likme no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (ad valorem) ir 15%; 
• cigāriem un cigarillām no 104,7 eiro uz 115,2 eiro par 1000 gab.;
• smēķējamai tabakai un tabakas lapām no 80,25 eiro uz 85,9 eiro par 1000 gramiem;
• karsējamai tabakai no 160 eiro uz 207 eiro par 1000 gramiem;
• elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam un elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām no 0,12 eiro uz 0,16 eiro par 1 ml šķidruma;
• tabakas aizstājējproduktiem no 80 eiro uz 100 eiro par 1000 gramiem;
• bezalkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem 7,4 eiro, bet ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem no 7,4 eiro uz 14 eiro.

Ar 2022.gadu 1.jūliju tiek noteiktas samazinātās akcīzes nodokļa likmes vīnam, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem:

• par vienā kalendāra gadā patstāvīgā vidējā vīna ražotāja saražotajiem 100 hektolitriem vīna vai par mazās alkoholisko dzērienu darītavas, kas ražo vīnu, saražotajiem 150 hektolitriem vīna piemēro akcīzes nodokļa likmi 55,5 eiro par 100 litriem;
• par vienā kalendāra gadā patstāvīgā vidējā raudzēto dzērienu ražotāja saražotajiem 1500 hektolitriem raudzēto dzērienu vai par mazās alkoholisko dzērienu darītavas, kas ražo raudzētos dzērienus, saražotajiem 150 hektolitriem raudzēto dzērienu piemēro akcīzes nodokļa likmi, ja:
  • absolūtā spirta saturs ir līdz 6 tilpumprocentiem (ieskaitot) — 32 eiro par 100 litriem;
  • absolūtā spirta saturs ir virs 6 tilpumprocentiem — 55,5 eiro par 100 litriem.
• par vienā kalendāra gadā patstāvīgā vidējā starpproduktu ražotāja saražotajiem 80 hektolitriem starpproduktu vai par mazās alkoholisko dzērienu darītavas, kas ražo starpproduktus, saražotajiem 10 hektolitriem starpproduktu piemēro akcīzes nodokļa likmi, ja:
  • absolūtā spirta saturs ir līdz 15 tilpumprocentiem (ieskaitot) — 55,5 eiro par 100 litriem;
  • absolūtā spirta saturs ir no 15 tilpumprocentiem (neieskaitot) līdz 22 tilpumprocentiem (ieskaitot) — 92,5 eiro par 100 litriem.

Pievienotās vērtības nodoklis

Ar 2022.gada 1.janvāri:

• Lai veicinātu grāmatu un periodisko izdevumu daudzveidību un to pieejamību sabiedrībai, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības, PVN samazināto likmi piecu procentu apmērā piemēros grāmatu, periodisko izdevumu un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju (tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē) piegādei iespieddarba un elektroniskā izdevuma formā (tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot), kā arī to abonentmaksai;
• Lai novērstu situāciju, kad maksai par likumiskās zemes lietošanas tiesībām ir piemērojams PVN attiecībā uz piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem, ir noteikts PVN atbrīvojums, kas ir attiecināms uz likumiskās zemes lietošanas tiesībām (arī piespiedu nomu) zemes un būves īpašnieku savstarpējās tiesiskajās attiecībās.

Ar 2022.gada 1.februāri, ieviešot obligātu vienotu depozīta sistēmu, tiek mainīta arī depozīta maksas definīcija un mērķis. Tādējādi ir veikti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ar kuriem PVN piemērošana ir atrunāta maksai par atkārtoti lietojamu dzēriena iepakojumu, nevis depozīta maksai. Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir noteikts, ka maksa par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu netiks iekļauta pārdodamās preces ar PVN apliekamajā vērtībā. Tomēr, iesniedzot deklarāciju par taksācijas gadu, ir jākoriģē piegādātās preces ar PVN apliekamo vērtību par iepriekšējā gadā nesaņemtā dzēriena iepakojuma vērtību, kā rezultātā jāiemaksā valsts budžetā aprēķinātā PVN summa. Depozīta maksai Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējums nav piemērojams.

Ar 2022.gada 1.jūliju tiek ieviesti līdzīgi PVN piemērošanas noteikumi aizsardzības jomas pasākumiem, kas tiek īstenoti Eiropas Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politikas un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas satvarā.

2022.gadā (pēc izsludināšanas vispārējā kārtībā), nosakot pagaidu atbrīvojumu importam un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, vienādota PVN piemērošana preču atpakaļievešanai iekšzemē ar Eiropas Savienības regulējumu.

Grāmatvedības joma

Ar 2022.gada 1.janvāri spēkā stājas likums «Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā». Ar likuma grozījumiem:

• vidējām un lielām sabiedrībām noteikts pienākums finanšu pārskata pielikumā sniegt arī detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām (attiecināms uz gada pārskatiem sākot ar 2021.gadu);
• lai uzlabotu datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus, kas atvieglos valsts nodevas par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā administrēšanu, papildināts postenis “Neto apgrozījums” ar  jaunu apakšposteni, kurā jānorāda ieņēmumi no sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem;
• lai uzlabotu grāmatvedībā noteiktās normas saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, likuma normas vienādotas ar Starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) prasībām;
• noteikts, ka sabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir bijuši iekļauti regulētajā tirgū un kura iepriekš ir sagatavojusi gada pārskatus atbilstoši SGS, tai pārstājot būt par regulētā tirgus dalībnieci, ir tiesīga turpināt, neatkarīgi no tās lieluma, sagatavot gada pārskatus atbilstoši SGS;
• likumā ietvertās gada pārskatu publikācijas prasības saskaņotas ar Komerclikumā noteiktajām publikācijas prasībām - turpmāk gada pārskati tiks publicēti Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē.

Lai nodrošinātu likuma grozījumu piemērošanu, veikti grozījumi arī Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumos Nr.775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”, nosakot obligātu pienākumu uzņēmumiem (lielajām un vidējām sabiedrībām) sniegt finanšu pārskatu sastāvdaļā - pielikumā, detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām, kā arī atceļot pienākumu uzņēmumiem sagatavot likvidācijas sākuma finanšu pārskatu.

Bez tam ar grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 399 "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu" noregulēts informācijas, kas izriet no likuma grozījumu un MK 775 grozījumu regulējuma par pētniecības un attīstības izmaksām, uzrādīšanas veids.

Ar 2022.gada 1.janvāri stājas spēkā jauns Grāmatvedības likums, kas aizstāj likumu "Par grāmatvedību”.

Grāmatvedības likums izstrādāts, lai pilnveidotu grāmatvedības tiesisko regulējumu, nodrošinot tā atbilstību šodienas attīstībai un notiekošajai tautsaimniecības digitalizācijai. 

Pamatojoties uz Grāmatvedības likumā doto pilnvarojumu, izdoti Ministru kabineta noteikumi:

• Ministru kabineta 2021.gada 24.augusta noteikumi Nr. 569 “Noteikumi par politisko organizāciju (partiju) un to apvienību gada pārskatiem”, kas aizstāj Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumus Nr.591 “Noteikumi par politisko organizāciju (partiju) un to apvienību gada pārskatiem”;
• Ministru kabineta 2021.gada 31.augusta noteikumi Nr.590 “Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta”, kas aizstāj Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumus Nr.583 “Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta”;
• Ministru kabineta 2021.gada 14.septembra noteikumi Nr. 625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma  dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai”, kas aizstāj Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumus Nr.584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi”;
• Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, kas aizstāj Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumus Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”;
• Ministru kabineta  2022.gada 1.marta noteikumi Nr. 145 “Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu”, kas aizstāj Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumus Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”;
• Ministru kabineta 2022.gada 31.maija noteikumi Nr. 322 “Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”, kas aizstāj Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumus Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”.
• Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumi Nr.380 “Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” , kas aizstāj Ministru kabinets 2006.gada 14.novembra noteikumus Nr.928 “Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem”;
• Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumi Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā”, kas aizstāj Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumus Nr.808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem”.”

Administratīvās sadarbības joma

Pamatojoties uz 2022.gada 12.maija grozījumu likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” informācijas apmaiņa ar Krievijas Federāciju ir apturēta, tāpat saskaņā ar Konvencijas par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jautājumos 21. panta 2. punkta b apakšpunkta minēto, Latvijas Republika uz nenoteiktu laiku aptur administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu ar Krievijas Federāciju par Starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatiem par katru valsti (CbCr) un finanšu kontu informācijas apmaiņu (CRS). Detalizēta informācija par CbCr un CRS informācijas apmaiņu ir pieejama šeit.