Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”
No 2018.gada 1.janvāra par 30 procentiem tiek paaugstināta azartspēļu nodokļa likme ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 18 000 euro uz 23 400 euro un tiek paaugstināta azartspēļu nodokļa likme videospēlēm un mehāniskajiem automātiem (par katra automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 3204 euro uz 4164 euro.
No 2018.gada 1.janvāra tiek ieviests jauns azartspēļu nodevas objekts – par azartspēļu pakalpojumu sniegšanas licences izsniegšanu un pārreģistrāciju.
Paredzēts, ka pirms azartspēļu pakalpojumu sniegšanas licences saņemšanas (un katru gadu pirms licences pārreģistrācijas) Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā azartspēļu pakalpojumu sniedzējam būs jāmaksā azartspēļu nodeva:
- 400 000 euro apmērā, ja azartspēļu pakalpojumu sniegšanā gada laikā tiks izmantotas vairāk par 25 azartspēļu iekārtām (tai skaitā kāršu, kauliņu spēles un ruletes (cilindriskās spēles) galdiem, lototroniem);
- 120 000 euro apmērā, ja azartspēļu pakalpojumu sniegšanā gada laikā tiks izmantotas 25 vai mazāk azartspēļu iekārtas.
Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā
Ar grozījumiem, kas stājas spēkā 2017.gada 9.novembrī:
- no Azartspēļu un izložu likuma izslēgt 36.panta otro daļu, novēršot normu dublēšanos, jo azartspēļu un izložu organizētāja pienākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, veicot klienta izpēti, tiek noteikti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.
- nosaka, ka gadījumos, ja pašvaldības dome azartspēļu organizētājam ir atteikusi pašvaldības atļaujas izsniegšanu, bet azartspēļu organizētājs pašvaldības domes lēmumu ir pārsūdzējis un likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru uzdots atļauju izsniegt un pašvaldībai vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi, tad pašvaldība azartspēļu organizētājam izdod attiecīgo pašvaldības atļauju.
Azartspēļu un izložu likuma grozījumi, kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī paredz:
- ieviest jaunu tiesību subjektu “azartspēļu pakalpojumu sniedzējs”. Azartspēļu pakalpojuma sniegšana pēc būtības nav uzskatāma par azartspēļu organizēšanu atbilstoši Azartspēļu un izložu likumā minētajai “azartspēļu organizētāja” definīcijai. Likums nosaka azartspēļu pakalpojuma sniegšanas licenci izsniegt uz nenoteiktu laiku ar pienākumu azartspēļu pakalpojuma sniedzējam katru gadu to pārreģistrēt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā, nodrošinot azartspēļu pakalpojuma sniedzēju identificēšanu un uzraudzīšanu, kā arī nosaka, kāda informācija jāiesniedz, lai saņemtu azartspēļu pakalpojumu sniegšanas licenci;
- precizēt Ministru kabinetam dotos deleģējumus par interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu spēlētāju reģistrācijas un identitātes pārbaudes kārtību, kā arī par iesniedzamo informāciju par interaktīvo azartspēļu, interaktīvo izložu, izložu biļešu pārdošanas un izložu dalības maksājumu pieņemšanas organizēšanas sistēmām, to drošības un fizisko personu datu aizsardzības pasākumiem un informācijas glabāšanu.
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Ar 2018.gada 1.janvāri stāsies spēkā vairāki grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas izstrādāti nodokļu administrēšanas uzlabošanai un ēnu ekonomikas apkarošanai:
1. Lai pilnveidotu fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, turpmāk kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ar maksājumu kontu saistītu pakalpojumu, būs pienākums reizi gadā līdz 1.februārim sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskajām personām - Latvijas Republikas rezidentiem, kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 15 000 euro, tajā skaitā norādot bankas konta atlikumu iepriekšējā kalendāra gada 31.decembrī, bankas konta debeta un kredīta apgrozījumu iepriekšējā gadā.
Tādējādi Valsts ieņēmumu dienesta redzeslokā nokļūs tās fiziskās personas, kuru mantiskais stāvoklis, kas redzams bankas kontu apgrozījuma veidā, ir neatbilstošs deklarētajiem ienākumiem, proti, personas, kas, iespējams, skaidrā naudā saņemto „aplokšņu” algu iemaksā kontā, personas, kas veic nereģistrētu saimniecisko darbību vai nedeklarē gūtos ienākumus pilnā apmērā, kā arī, kontaktējoties ar šīm personām, tiks iegūta informācija par „aplokšņu” algu izmaksātājiem.
Jānorāda, ka fiziskās personas, kuru konta apgrozījumu veido oficiālie ienākumi (tajā skaitā, darba tiesisko attiecību ietvaros gūtie ienākumi jeb darba alga) regulējums tiešā veidā neskars, jo informācija, kuru saņems Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši regulējumam, parasti neradīs Valsts ieņēmumu dienesta šaubas par ienākuma avotu, ņemot vērā šobrīd Valsts ieņēmumu dienestam pieejamo informāciju no deklarācijām.
Vienlaikus, lai nodrošinātu to, ka Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija par fizisko personu bankas kontu sākuma atlikumiem uz 2018. gada 1. janvāri, lai operatīvi un pilnvērtīgi varētu analizēt situāciju, pirmo reizi no kredītiestādēm un pakalpojumu sniedzējiem saņemot informāciju par fizisko personu bankas konta atlikumiem uz 2018.gada 31.decembri, likuma „Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumi paredz pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem iesniegt minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2018. gada 1. jūlijam.
2. Lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, kā arī veicinātu iespēju nodokļu maksātājam iegūt pilnīgāku informāciju par tā potenciālo darījuma partneri, ļaujot novērtēt tā uzticamību un atbildīgi pieņemt lēmumu par darījuma veikšanu vai arī atteikšanos no tā, Valsts ieņēmumu dienests, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, nodrošinās informācijas publisku pieejamību:
- par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāks.
Publicējot minēto informāciju, norādīs darba dēvēja nosaukumu un reģistrācijas numuru (attiecībā uz juridiskajām personām un individuālajiem komersantiem) vai tās vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu (attiecībā uz fiziskajām personām).
Savukārt, ņemot vērā, ka minētās informācijas avots ir Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtie ikmēneša darba devēja ziņojumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, Valsts ieņēmumu dienests informāciju par darba devējiem aktualizēs katru mēnesi līdz 25. datumam. Līdz ar to, ja iepriekšējā mēnesī publicētā darba devēja darbinieku vidējais mēneša atalgojums uz nākamā mēneša divdesmit piekto datumu būs augstāks par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, informācija par šādu darba devēju Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā netiks publiskota.
Jānorāda, ka šādas informācijas publicēšana motivēs darba devējus norādīt Valsts ieņēmumu dienestam savu darbinieku patiesos darba ienākumus konkrētajā pārskata mēnesī, jo pretējā gadījumā informācijas publicēšana nenoliedzami ietekmēs darba devēja reputāciju, tādējādi ietekmējot arī tā turpmāko uzņēmējdarbību.
Tāpat jānorāda, ka informācijas pieejamība par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāks, veicinās arī darba ņēmēju tiesību aizsardzību, dodot tiem iespēju pirms pieteikšanās konkrētajā darbā izvērtēt darba samaksas atšķirības līdzīgos uzņēmumos, tādējādi izvērtējot visus iespējamos riskus, kas saistīti ar iespējamo darba attiecību nodibināšanu.
- par fiziskām personām un juridiskās personas amatpersonām, kuras ir administratīvi sodītas par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu.
Sākot ar 2016. gada 23. martu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.10 pants paredz administratīvo atbildību par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu. Minētais pārkāpums izpaužas kā fiziskās personas (darba devēja) vai valdes locekļa darbība, izmaksājot vai dodot uzdevumu darbiniekam izmaksāt atalgojumu skaidrā naudā, to nenorādot grāmatvedības dokumentos vai norādot to apmērā, kas neatbilst faktiski veiktajai izmaksai, tādējādi apejot esošo kārtību atalgojuma atspoguļošanai grāmatvedības dokumentos.
Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests nodrošinās publiski pieejamu informāciju par fiziskajai personai un juridiskās personas amatpersonai uzliktā administratīvā soda par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu esību, tādējādi motivējot nodokļu maksātājus ievērot normatīvo aktu prasības attiecībā uz izmaksātās darba samaksas uzrādīšanu grāmatvedībā.
Minētā informācija būs publiski pieejama tikai no brīža, kad būs stājies spēkā un likumā noteiktajā termiņā nebūs pārsūdzēts administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums, līdz brīdim, kad personai tiks dzēsta administratīvā sodāmība.
Vienlaikus jānorāda, ka šajā gadījumā informāciju par administratīvi sodīto juridiskās personas amatpersonu no Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnes varēs iegūt, ievadot konkrētās juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru, bet informāciju par fizisko personu - ievadot fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu.
- par nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas.
Minētās informācijas publicēšanas mērķis ir nodrošināt sabiedrības tiesības piekļūt Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai informācijai par nodokļu maksātājiem, kuri, neizpildot likuma prasības attiecībā uz nodokļu deklarāciju iesniegšanu, ir lieguši iespēju nodokļu administrācijai veikt pilnvērtīgu un savlaicīgu kontroli pār nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību un tātad arī lieguši nodrošināt iespēju kontrolēt, ka valsts budžets saņem visus tam pienākošos nodokļu maksājumus.
Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests publicēs informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši Valsts ieņēmumu dienestam normatīvajos aktos paredzētās nodokļu deklarācijas, ja nodokļu normatīvajos aktos noteiktais nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir pārkāpts vairāk nekā par 15 dienām.
Publicējot minēto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests norādīs neiesniegtās nodokļu deklarācijas nosaukumu un tās iesniegšanas termiņu, nodokļu maksātāja nosaukumu un reģistrācijas numuru (attiecībā uz juridiskajām personām un individuālajiem komersantiem) vai vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu (attiecībā uz fiziskajām personām).
Tā kā šajā gadījumā regulējums ir vērsts tikai uz nodokļu deklarāciju neiesniedzējiem, ziņas par nodokļu maksātājiem, kuri Valsts ieņēmumu dienestam būs iesnieguši kavēto nodokļu deklarāciju, tiks attiecīgi no Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas internetā dzēstas, Valsts ieņēmumu dienestam minēto informāciju aktualizējot katru mēnesi 7. un 26. datumā (līdzīgi kā tas ir šobrīd attiecībā uz nodokļu (nodevu) parādniekiem).
Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā ievietotā informācija par nodokļu deklarāciju neiesniedzējiem būs publiski pieejama ne ilgāk kā trīs gadus no normatīvajos aktos noteiktās nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa iestāšanās dienas:
- par komercsabiedrības amatpersonām, kuras iekļautas riska personu sarakstā, pamatojoties uz apstākli, ka to amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par pamatu komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai.
Ņemot vērā, ka komercsabiedrības saimnieciskā darbība tiek apturēta būtisku pārkāpumu gadījumos, iespēja iepazīties ar riska personu sarakstu būs noderīga gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem, tādējādi veicinot komercdarbības vides drošību.
Jānorāda, ka šajā gadījumā dati par sarakstā iekļautajām personām tiks atjaunoti katru dienu, tādējādi informācija no publiskojamo datu bāzes tiks dzēsta, līdzko persona būs novērsusi tos pārkāpumus, pamatojoties uz kuriem tā riska sarakstā tika iekļauta.
