Atbilstoši Centrālās statistikas datiem šā gada jūlijā, patēriņa cenas pirmo reizi šogad pārsniedza nulles atzīmi un pakāpās par 0,1% gada izteiksmē. Kopumā tas ir uzskatāms par samērā zemu pieaugumu, taču jāatzīmē, ka pašreizējos apstākļos zemo patēriņa cenu dinamiku galvenokārt nosaka ārējie faktori, kamēr pamatinflācija jeb cenu izmaiņas, kas vairāk raksturo vietējā tirgus tendences, ir tuvu vienam procentam. Ir gan jāpiemin, ka arī visā eirozonā ir vērojama līdzīga situācija un ātrais novērtējums parāda, ka jūlijā eirozonā gada inflācija bija 0,2%.
Pozitīvo gada inflāciju nodrošināja pakalpojumu cenu pieaugums - par 2,7%, kamēr preču cenas ir samazinājušās par 0,9%. Pakalpojumu cenu paaugstinošo efektu radīja cenu pieaugums ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī telekomunikāciju, atpūtas, ēdināšanas un citu pakalpojumu cenu kāpums.
Noderīga ziņa? Padalies! 
Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija fiksēts patēriņa cenu kritums 0,3% apmērā, norādot uz veselīgu cenu sezonalitātes dinamiku, jo lielākie cenu kritumi, bija fiksēti precēm, kas jūlijā parasti uzrāda cenu samazinājumu sezonalitātes dēļ. Piemēram, svaigie dārzeņi bija par 9,4% lētāki nekā jūnijā, savukārt sezonas preču izpārdošanas dēļ apģērbi un apavi bija attiecīgi par 8,9% un 11,8% lētāki.
Korekcijas sezonālajā cenu ritumā ieviesa atsevišķu pakalpojumu cenu kāpums. Tā ūdensapgādes un citu ar mājokli saistīto pakalpojumu cenas pieauga par 6,8%, ko ietekmēja mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās saistībā ar 21% PVN likmes piemērošanu namu apsaimniekotājiem no šī gada 1. jūlija. Papildus tam jūlijā atsevišķi telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji pārskatīja savus tarifus paaugstinošā virzienā, tādējādi mobilo tālruņu pakalpojumi vidēji palielinājās par 1,5%.
Zema naftas cenu dinamika atļāva pārskatīt gāzes tarifus, kas mājsaimniecībām tiek noteikti divreiz gadā (janvārī un jūlijā), uz leju vidēji par 8,6% salīdzinājumā ar jūniju. Ņemot vērā, ka šī tendence ir bijusi noturīga pēdējā laikā, jo naftas cenas joprojām ir zemākas nekā pagājušajā gadā, tad gada izteiksmē gāzes cenas mājsaimniecībām ir kritušas par 10,9%. Līdzvērtīgs gada kritums saglabāsies līdz šī gada beigām. Savukārt siltumenerģijas tarifi ir saistīti ar gāzes cenu, kuru piemēro rūpnieciskajiem klientiem, un tarifi tiek pārskatīti katru mēnesi. Tādējādi, ņemot vērā, ka pēdējos mēnešos naftas cena uzrāda augšupvērstu dinamiku, siltumenerģijas tarifi mājsaimniecībām jūlijā pieauga par 1,1%. Taču salīdzinājumā ar pagājušo gadu siltumenerģija vēl joprojām ir būtiski lētāka.
Pārtikas cenas ir stabilizējušas un jūlijā bija par 1% augstākas nekā pērn. Savukārt kopš šī gada sākuma pārtikas cenas vidēji pieauga par 0,3%. Atbilstoši ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, pārtikas cenas pasaulē turpina samazināties, taču kritumi pēdējos mēnešos kļūst arvien mazāki. Visticamāk, sākot jau ar nākamo mēnesi, pārtikas cenas pasaulē atsāks mērenu pieaugumu, ko galvenokārt ietekmēs iepriekšējā gada ļoti zemā bāze. Pārtikas cenu indeksa kāpuma spiediens uz pārtikas precēm Latvijā būs zems un būtiskas izmaiņas galveno pārtikas preču tirdzniecības cenās tuvākajos mēnešos nav gaidāmas.
Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos saglabāsies minimāls patēriņa cenu kāpums gada griezumā, ko galvenokārt ietekmēs pakalpojumu cenu pieaugums un pārtikas preču cenu mērena attīstības dinamika, ka arī pakāpeniski izzudīs degvielas cenu samazinājuma ietekme.
Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā
Vairāk par šo tēmu
FM: Jūlijā Latvijā atgriežas inflācija
10/08/2020
FM: Straujā degvielas cenu krituma dēļ maijā fiksēta deflācija
08/06/2020
FM: Patēriņa cenas aprīlī palika nemainīgas
05/06/2020