Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada maijā samazinājušies par 4,5% salīdzināmajās cenās pret pērnā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās Statistikas pārvaldes dati. To nosaka stagnācija apstrādes rūpniecībā un būvniecībā visā Eiropas Savienībā (ES), kas savukārt joprojām neļauj pieaugt pieprasījumam pēc Latvijas ražojumiem. Pirmo četru šā gada mēnešu laikā pozitīvu izaugsmi apstrādes rūpniecībā no lielākajām Latvijas eksporta partnervalstīm uzrāda vien Lietuva, Polija un Dānija, bet ES četros mēnešos kopā apjomi samazinājušies par 3,7%. Arī būvniecības apjomi šā gada pirmajā ceturksnī ES samazinājušies par 1,2%, samazinot pieprasījumu pēc Latvijas kokmateriāliem, nemetāliskiem minerāliem un metālizstrādājumiem. Pie pozitīvām iezīmēm Latvijā var minēt 0,5% pieaugumu apstrādes rūpniecībā šā gada maijā pret iepriekšējo mēnesi.
Šā gada pirmajos piecos mēnešos kopā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 4,3%, bet kopējā rūpniecība sarukusi par 2%, elektroenerģijai un gāzes apgādei pieaugot par 5,4%, bet ieguves rūpniecībai pieaugot par 15,5%. Bet šā gada maijā kopējās Latvijas rūpniecības nozares sarukums bijis vien 0,9%, ko noteica izaugsme elektroenerģijas un gāzes apgādē par 12,8% un ieguves rūpniecībā par 4,2%.
Izaugsmi šā gada maijā turpināja uzrādīt pārtikas un dzērienu ražošana, pieaugot attiecīgi par 1,8% un 14,1% gada griezumā. Kaut arī procentuālie pieaugumi ir atšķirīgi, abas nozares maijā veidojušas vienlīdzīgu pienesumu kopējā apstrādes rūpniecībā pārtikas nozares daudz lielākā svara starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm dēļ. Par 7,9% pieaugusi arī ķīmisko vielu un produktu ražošana, bet gumijas un plastmasas izstrādājumi ražoti par 7,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Starp pārējām apakšnozarēm apjomu pieaugumi vairs nav atrodami, šā gada maijā samazinoties metālizstrādājumu, datoru un elektronikas, iekārtu un mehānismu, mēbeļu un citu apakšnozaru ražošanas apjomiem.
Kokrūpniecība šā gada maijā sarukusi par 0,6% pret iepriekšējā gada maiju, tādējādi pieaugums nozīmīgākajā apstrādes rūpniecības nozarē šā gada piecu mēnešu laikā bijis tikai martā. Neraugoties uz apjomu samazinājumiem, Kuldīgā testa režīmā sākusi darboties “Latvijas Finieris” koksnes pirmapstrādes rūpnīca, kas aprīkota ar unikālu lobīšanas tehnoloģiju, nodrošinot vairāk iegūtā materiāla un mazāk pārpalikumu, lai no tā tālāk ražotu saplākšņa produktus.
Elektroenerģijas ražošanas apjomi šā gada maijā bijuši par 42,9% augstāki nekā pērnā gada maijā, tomēr elektroenerģija Latvijā importēta par 15,2% vairāk nekā eksportēta. Ražošanas apjomi maijā pieauguši gan hidroelektrostacijās (+34,5%), gan koģenerācijas stacijās (+41,7%). Šajā gadā ar katru mēnesi arvien augstāki ir ar saules enerģiju ražotie elektroenerģijas apjomi. Maijā saules enerģija jau veidoja 7,8% no visas saražotās elektroenerģijas, bet kopā ar vēja elektrostacijām maijā tika ražoti 10,5% no visas elektroenerģijas. Straujais saules un vēla elektroenerģijas īpatsvara pieaugums liecina par arvien aktīvāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijas tautsaimniecībā.
Eiropas Komisijas apkopotie apstrādes rūpniecības konfidenču indeksi norāda, ka ES kopumā noskaņojums nozarē ir zems un tas neuzlabojas, taču Latvijā kopš februāra tas ir nedaudz paaugstinājies, rūpniekiem sagaidot augstākus ražošanas apjomus nākamo mēnešu laikā, kas gan līdz šim nav realizējies. Jūnijā S&P Global apstrādes rūpniecības PMI indekss norāda uz globālās biznesa vides uzlabošanos jau piecus mēnešus pēc kārtas, taču eirozona šajā ziņā atpaliek no citiem pasaules reģioniem ar samazinājumiem Vācijā, Francijā un Itālijā, kas ir vieni no galvenajiem Latvijas eksporta partneriem.
Šā gada sākums ļāva optimistiski raudzīties uz gada otro pusi, paredzot apstrādes rūpniecības izaugsmi gadā kopā, taču nu jau piecus pirmos mēnešus Latvijā apjomi stabili samazinās pret pērno gadu un arī ES tirgū iztrūkst nozīmīgu pozitīvu indikāciju, kas varētu uzlabot situāciju nozarē. Tādējādi pie pozitīva scenārija 2024. gadā kopā ražošanas apjomi varētu sasniegt pērnā gada līmeni, izaugsmi atstājot nākamajam gadam.
