Pēc pieauguma 2024. gada oktobrī preču eksporta vērtība novembrī atkal samazinājās. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērnā gada novembrī Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 1582,9 miljonus eiro un bija par 3,0% mazāka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi preču eksporta vērtība 2024. gada 11 mēnešos bija par 2,1% zemāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Sagaidāms, ka arī 2024. gada decembrī preču eksportam būs kritums, līdz ar to var droši secināt, ka otro gadu pēc kārtas Latvijas preču eksporta vērtība samazinās.
Vērtējot preču eksporta pārmaiņas pa grupām, jāsecina, ka pērnā gada novembrī eksporta kritums bija fiksēts lielākajai daļai eksporta preču. Lielāko negatīvo devumu kopējā preču eksporta samazinājumā noteica mehānismu un elektroiekārtu eksporta kritums. Preču eksporta vērtība šajā preču grupā samazinājās par 12,8% jeb 241 miljonu eiro salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri. Eksporta struktūra šajā preču grupā ir diezgan diversificēta, un kritumu noteica vairākas mehānisko un elektroiekārtu apakšpozīcijas, tajā skaitā telefonu aparātu, lentes tipa elevatoru un transportieru, kā arī elektronisko integrālo shēmu eksporta samazinājums. Lielākoties augstākminētās preces tiek reeksportētas, nevis ražotas Latvijā.
Būtisks eksporta kritums tika fiksēts arī metāliem un metālu izstrādājumiem kopumā par 12,2%, salīdzinot ar 2023. gada novembri. Kritumu šajā preču grupā noteica mazāks dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī dzelzs un atkritumu lūžņu eksports. Metālu un metāla izstrādājumu eksporta vērtība pērnā gada novembrī veidoja 89 miljonus eiro.
Tāpat eksporta kritums 6,2% apmērā tika fiksēts minerālproduktiem. To negatīvi ietekmēja dabasgāzes reeksporta samazinājums uz Igauniju, kā arī elektroenerģijas eksporta kritums uz Lietuvu. Minerālproduktu preču eksporta grupa ir ceturtā lielākā preču grupā, pērnā gada novembrī veidojot 114 miljonus eiro.
Vienlaicīgi pozitīvi vērtējams koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieaugums par 13,3%, sasniedzot 259 miljonus eiro. Atšķirībā no minerālproduktu eksporta, koksnes eksportam ir ievērojami būtiskāka loma apstrādes rūpniecības nozarē, jo lielākā daļa no šīs preču eksporta grupas tika ražotas Latvijā, nevis reeksportētas. Tomēr arī šajā preču eksporta grupā ir maz pozitīvu ziņu. Pirmkārt, 2024. gada novembrī koksnes un koka izstrādājumu sasniegtā vērtība bija zemāka nekā oktobrī, kas nozīmē, ka pieaugumu gada izteiksmē lielā mērā noteica bāzes efekti. Otrkārt, lielāko devumu šīs preču grupas izaugsmē nodrošināja neapstrādāto kokmateriālu, kā arī garumā sazāģētu kokmateriālu eksporta pieaugums. Kokskaidu plātņu un saplākšņa eksports arī palielinājies, bet būtiski mazākā apmērā. Šāda eksporta dinamika neliecina, ka koksnes un koka izstrādājumu eksporta struktūra varētu mainīties par labu precēm ar augstāku pievienoto vērtību.
Vērtējot kopējo ekonomisko noskaņojumu Eiropas Savienībā (ES) nozaru griezumā, jāsecina, ka ES uzņēmēju konfidence rūpniecībā un būvniecībā, kas ir nozīmīgākās tieši Latvijas preču eksportētājiem, tajā skaitā kokrūpniecībai, saglabājas pesimistiska. Turklāt pērnā gada decembrī noskaņojums ir pasliktinājies. Konfidence rūpniecības nozarē ES ir zemākā kopš 2020. gada vasaras. Konfidence būvniecības nozarē 2024. gada nogalē ir labāka nekā rūpniecībā, tomēr kopumā tā ir sliktāka nekā 2023. gadā. Konfidence pakalpojumu nozarē un patērētājiem ir labāka, tomēr nevar balstīt Latvijas preču eksporta attīstību tikai uz šiem faktoriem. Kamēr neuzlabosies situācija būvniecībā un rūpniecībā, strauja Latvijas preču eksporta izaugsme nav gaidāma. Sagaidāms, ka pagrieziena brīdis varētu būt 2025. gada februāris, kad galvenokārt bāzes efektu dēļ atsāksies preču eksporta pieaugums gada griezumā. Tomēr pat šajā scenārijā pieaugums būs mērens un pakāpenisks.
