Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada oktobrī samazinājušies par 3,9% pret pērnā gada oktobri, apjomiem krītoties jau vienpadsmito mēnesi pēc kārtas, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Nemainīgi apstrādes rūpniecību ietekmē zemais pieprasījums, kā arī grūtības konkurēt ar citu valstu ražotājiem pie joprojām augstām ražošanas izmaksām. Kopējā rūpniecība oktobrī gan pieaugusi par 0,5%, ko ietekmēja 40,4% pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādē.
Šā gada desmit mēnešos apstrādes rūpniecība samazinājusies par 5,5%, bet visa rūpniecība kopā sarukusi par 5,3%. Pozitīvu ietekmi deva elektroenerģijas un gāzes apgādes pieaugums par 0,1%, tikmēr mazā ieguves rūpniecības nozare veidoja negatīvu efektu, samazinoties par 20,8%.
No apstrādes rūpniecības apakšnozarēm labākos rezultātus uzrāda pārtikas produktu ražošana, oktobrī pieaugot par 5,8% gada griezumā, bet desmit mēnešos apjomiem palielinoties par 3,7% pret pērnā gada desmit mēnešiem. Pārtikas ražotāji aptaujās nenorāda uz pieprasījuma trūkumu, kas pie sarūkošām ražošanas cenām veido labu biznesa vidi.
Ievērojamus pieaugumus uzrādījusi arī tekstilizstrādājumu ražošana (+27,4%) un elektrisko iekārtu ražošana (+10,6%), taču apakšnozares ar apjomu samazinājumiem ir lielākā skaitā.
Kokrūpniecība šā gada oktobrī samazinājusies par 3,6%, nozares kritumam turpinoties desmito mēnesi pēc kārtas. Latvijas ražotāju piedāvātās zāģbaļķu cenas ir ievērojami augstākas par Skandināvijā ražoto zāģbaļķu cenām, apgrūtinot Latvijas ražotāju konkurētspēju un sarūkot pieprasījumam. Tajā pašā laikā būvniecības nozari Eiropā un citviet apgrūtina augstās aizdevumu procentu likmes, kas savukārt arī ietekmē kokmateriālu pieprasījumu. Kokrūpniecība, pēc CSP datiem, 2023. gadā ir lielākā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā un aizņem 27,9% no visas rūpniecības, bet tikai apstrādes rūpniecībā nozares svars pārsniedz 30%. Arī kokrūpniecībai radniecīgā mēbeļu ražošana oktobrī samazinājusies par 25,2%, bet poligrāfija un ierakstu reproducēšana sarukusi par 24,5%.
Sarukuši arī būvmateriālu (-9,9%) un metālizstrādājumu (-8,4%) ražošanas apjomi, kā arī autobūve (-6,4%). Arī datoru, elektronisko un optisko ierīču ražošana pēc trīspadsmit mēnešu nepārtrauktiem apjomu pieaugumiem šā gada oktobrī uzrādījusi 9,3% samazinājumu.
Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada oktobrī pieaugusi par 40,4%. Tajā skaitā elektroenerģija šā gada oktobrī ražota par 29,6% vairāk nekā gadu iepriekš, ko noteica 87,5% pieaugums koģenerācijas staciju izlaidē, ko savukārt ietekmēja gāzes cenas, kuras pirms gada bija ievērojami augstākas. Savukārt, hidroelektrostacijas ražojušas par 12,3% mazāk elektroenerģijas nekā gadu iepriekš. Šā gada oktobrī vēja elektrostacijas saražojušas 37 miljonus kWh, kas ir vēsturiski augstākie apjomi, oktobrī sastādot 12,4% no visas saražotās elektroenerģijas, attiecīgi hidroelektrostacijām saražojot 35,9% un koģenerācijas stacijām 50,3% no visas elektroenerģijas. Elektroenerģija oktobrī importēta 2,9 reizes vairāk nekā eksportēta. Savukārt dabasgāzes patēriņš zemāku cenu ietekmē šā gada oktobrī pieaudzis par 126,2% pret pērnā gada oktobri, tomēr tas ir zemāks nekā 2021. gada oktobrī pirms Krievijas uzsāktā kara.
Eiropas Komisijas apkopotie konfidenču indeksi apstrādes rūpniecībā Eiropas Savienībā un Latvijā kopš pavasara ir zemi un nav būtiski mainījušies. Kopējā ekonomikas konfidence pēdējā pusgada laikā Latvijā svārstījusies nedaudz vairāk nekā Eiropā svārstīgās patērētāju konfidences dēļ, taču arī šis rādītājs ir zemā līmenī gan Latvijā, gan Eiropā.
Arī atlikušie divi 2023. gada mēneši apstrādes rūpniecībā sagaidāmi ar apjomu samazinājumiem gada griezumā, kopā 2023. gadā apjomiem samazinoties par 5,5 – 6,5%. Nākamajā gadā sagaidāms apjomu palielinājums pret šā gada zemo bāzi, taču, cik liels tas būs, noteiks ekonomiskie procesi Eiropā un brīdis, kad pieprasījums sāks uzlaboties. Sagaidāms, ka pieaugs arī vietējais pieprasījums pēc apstrādes rūpniecības precēm, turpinoties algu pieaugumam un vienlaikus mazinoties inflācijai.
