Pēc pieauguma tempa piebremzēšanās 2022. gada oktobrī preču eksporta izaugsme pērnā gada novembrī atkal paātrinājusies. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem preču eksporta vērtība 2022. gada novembrī bija par 7,4% augstāka salīdzinājumā ar oktobri un par 20,0% augstāka nekā 2021. gada novembrī. Tādējādi kopējā preču eksporta vērtība sasniedza 1949,2 miljonus eiro. Preču eksporta vērtība joprojām saglabā augstu un noturīgu pieaugumu, tomēr pieauguma temps pakāpeniski samazinās. 2022. gada pirmajā pusgadā preču eksporta izaugsme pārsniedza 35%, bet vidējais pieaugums gada otrajā pusē, ņemot vērā novembra datus, veidoja 24%. Savukārt oktobrī un novembrī preču eksporta gada izaugsme samazinājās attiecīgi līdz 15,7% un 20,0%. Gaidāms, ka turpmākajos mēnešos divciparu eksporta izaugsme gada griezumā saglabāsies, bet pieauguma temps pakāpeniski mazināsies, ko ietekmēs gan iepriekšējā gada augstā bāze, gan arī pasaules ekonomikas attīstības tempu samazināšanās.
Tāpat kā iepriekšējos mēnešos arī novembrī viens no galvenajiem preču eksporta virzītājspēkiem bija cenu pieaugums. Dati par eksporta vienības vērtības izmaiņām par novembri vēl nav pieejami, bet oktobra dati liecina, ka Latvijas ražotāju eksporta vienības vērtības indekss gada laikā ir palielinājies par 16,0%. Attiecinot oktobrī fiksēto eksporta cenu kāpumu uz novembra preču eksporta datiem, reālā izteiksmē (jeb izslēdzot cenu ietekmi) preču eksports novembrī pieaugtu par 4,0%.
Augstās energoresursu cenas un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju un investoru aktivitāti Eiropā. Augstās cenas bremzē ekonomisko aktivitāti arī ASV. Papildus tam atsevišķas valstis, piemēram, Ķīna turpina ciest no Covid-19 pandēmijas, kas rada piegādes ķēžu traucējumus un atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomiku. Starptautisko organizāciju prognozes attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) un pasaules ekonomikas attīstību kopumā gan 2022. gadam, gan 2023. gadam ir vairākas reizes pārskatītas uz leju, un izaugsmes palēnināšanās atstās negatīvu ietekmi arī uz starptautisko tirdzniecību. Aktuālākie dati par uzņēmēju un mājsaimniecību konfidenci apstiprina bažas par ekonomikas attīstības tempu bremzēšanos. ES ekonomikas sentimenta indikatora vērtība kopš 2022. gada jūlija atrodas zem 100 punktiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2021. gada sākuma. Uzņēmēju un patērētāju novērtējums par ekonomisko aktivitāti ir pesimistisks praktiski visās ES dalībvalstīs, kā arī visās jomās, tajā skaitā rūpniecībā un būvniecībā, kas svarīgākas tieši Latvijas eksportētājiem.
2022. gada novembrī preču eksporta vērtība palielinājās visās preču grupās, izņemot koka un koksnes izstrādājumu grupu, kā arī metālu un to izstrādājumu grupu. Lielāko devumu eksporta izaugsmē nodrošināja pārtikas un lauksaimniecības preču eksporta pieaugums par 52,5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi. Šīs preču grupas eksportu veicināja augstāks graudaugu, piena produktu un alkoholisko dzērienu eksports. Būtisks devums preču eksporta pieaugumā bijis minerālproduktiem, eksporta vērtībai gada laika palielinoties par 103%. Šo preču eksporta grupu visvairāk ietekmēja dabasgāzes reeksporta pieaugums un elektroenerģijas eksporta pieaugums. Eksporta vērtības izmaiņas pa preču grupām ir atspoguļotas grafikā.
