Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem pieauga par 2,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā. Galvenais izaugsmes nodrošinātājs līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos ir bijis spēcīgi augošais privātais patēriņš, kamēr investīcijas pamatkapitālā dažādu ārējo un iekšējo faktoru ietekmē piedzīvojušas lejupslīdi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 0,6%, kas ir būtisks palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem un liecina, ka Latvijas ekonomika pamazām uzņem tempus.
Pozitīvi ir vērtējams preču un pakalpojumu eksporta gada pieaugums, kas ir atgriezies pozitīvajā teritorijā, pieaugot par 3,8% salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni. Tas liecina par to, ka Latvijas eksportētāji veiksmīgi tiek galā ar sarežģīto ārējo situāciju tranzītā un joprojām lēno izaugsmi galvenajā Latvijas eksporta tirgū – eirozonā, un spēj kāpināt eksportu par spīti eksporta cenu samazinājumam.
Ekonomiku turpina balstīt arī privātais patēriņš, kas jau ilgstoši ir uzrādījis stabilu pieaugumu, un šī gada otrais ceturksnis nav bijis izņēmums. Privātā patēriņa gada pieaugums sasniedza 4,1%, palielinoties no 3,7% šī gada pirmajā ceturksnī. Lai gan statistikas dati par otro ceturksni parāda algu kāpuma samazināšanos gada griezumā, kopējā situācija darba tirgū joprojām ir patēriņu veicinoša, turpinot samazināties gan bezdarba līmenim, gan nedaudz palielinoties nodarbinātībai.
Līdz ar eksportu un iekšzemes patēriņu vērojama izaugsmes paātrināšanās arī saistītajās nozarēs. Apstrādes rūpniecības izaugsme šā gada otrajā ceturksnī ir uzrādījusi 7,2% gada pieaugumu pretstatā zemajam 0,5% pieaugumam pirmajā ceturksnī. Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm izaugsmi uzrādīja gandrīz visas, tai skaitā arī īpatsvara ziņā lielākās apakšnozares – kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana un gatavo metālizstrādājumu ražošana, kurām ir liels arī eksporta īpatsvars. Arī transporta nozare par spīti kravu apgrozījuma pastāvīgam kritumam Latvijas ostās un dzelzceļā uzrādīja 3,1 % gada pieaugumu, pateicoties pieaugumam pasažieru un kravu autopārvadājumos, kā arī ar šo nozari saistītās palīgdarbībās. Savukārt tirdzniecības nozare kāpināja gada pieaugumu no 3,5% pirmajā ceturksnī līdz 5,6% otrajā ceturksnī pārsvarā uz nepārtikas preču rēķina, kas liecina pa spēcīgu iekšzemes patēriņu.
Šobrīd Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi kavē investīciju trūkums. Investīciju kritums šā gada otrajā ceturksnī sasniedza 26,2% gada griezumā. Tādu investīciju samazinājumu izskaidro vairāki faktori, starp tiem arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apgūšanas kavēšanās, kas, sākoties jaunajam plānošanas periodam, lielā mērā noteica arī būvniecības nozares kritumu par 19% gada griezumā (tajā skaitā inženierbūvēs par 34%). Iespējams, ka ārējie ekonomiskie un politiskie riski negatīvi iespaido investoru noskaņojumu. No maksājumu bilances datiem par pirmo ceturksni redzams nozīmīgs reinvestētās peļņas samazinājumu, kas nozīmē, ka ārvalstu investori nesteidzas peļņu ieguldīt Latvijas ekonomikā. Jāsaka, ka Latvija nav vienīgā ES valsts, kur ir vērojams investīciju samazinājums šajā gadā, arī mūsu kaimiņos ir vērojams kritums investīcijās.
Kopumā šī gada pirmā pusgada IKP izaugsmes dati apstiprina to, ka lēnāka izaugsme nekā iepriekšējā gada otrajā pusgadā, ir saistīta ar vienreizējiem faktoriem, tādiem kā ES fondu apguves kavēšanās un problēmām atsevišķās nozarēs, un nevis ar vājo pieprasījumu. Latvijas kopējais ekonomikas sentimenta indekss pēdējos mēnešos ir stabili uzlabojies. Īpaši jāatzīmē, ka arī būvniecības konjunktūras indekss jūlijā jau sācis palielināties, ļaujot cerēt, ka situācija šajā nozarē vairs nepasliktināsies.
Līdz ar to tuvākajā nākotnē varam sagaidīt straujāku ekonomikas izaugsmi, kad, atjaunojoties ES fondu plūsmai, investīciju un būvniecības aktivitāte palielināsies, kā arī turpināsies ārējās ekonomiskās vides uzlabošanās. Pagaidām Brexit ietekme uz ES un Latvijas ekonomiku ir nenozīmīga. Latvijai būtiskāka varētu būt ekonomiskās situācijas potenciālā uzlabošanās Krievijā, pieaugot naftas cenām un paaugstinoties rubļa pirktspējai. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ārējie riski joprojām saglabājas augsti un ir saistīti gan ar nestabilo ģeopolitisko situāciju reģionā, gan lēno izaugsmi eirozonā.