Lai gan nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada trešajā ceturksnī bijis par 0,8% mazāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, bezdarba līmenis samazinājies līdz 9,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, liecina jaunākie CSP darbaspēka apsekojuma dati.
Bezdarba līmeņa samazināšanos nodrošinājis straujāks bezdarbnieku skaita kritums – par 2,5 tūkstošiem jeb 2,6%, kamēr tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits ir samazinājies lēnāk – par 0,8% gada laikā. Nodarbināto iedzīvotāju skaita samazināšanās ir saistīta gan ar ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos kopš pagājušā gada pēdējā ceturkšņa, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšos – šā gada trešajā ceturksnī iedzīvotāju skaits 15-74 gadu vecuma grupā bijis par 1,5% mazāks nekā pirms gada.
Tajā pašā laikā šīs vecuma grupas iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis turpina pieaugt, palielinoties līdz 68,4%, salīdzinot ar 68% pagājušā gada attiecīgajā laika periodā. Attiecīgi ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits gada laikā ir samazinājies lēnāk nekā darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits – par 1%. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes palielināšanos, kas vērojama jau kopš 2012. gada, nosaka gan iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas, kad samazinās ekonomiski mazāk aktīvo jauniešu īpatsvars, gan kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanās, kad, spēcīgi augot algu līmenim, palielinās arī laba darba atrašanas iespējas un aug motivācija atgriezties darba tirgū.
Vienlaikus jaunu darba vietu veidošanās Latvijā arī ir praktiski apstājusies un tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits arī vairs nepieaug. Ja gada pirmajos divos ceturkšņos kopējais strādājošu skaits vēl bija uzrādījis minimālu pieaugumu, trešajā ceturksnī jau ir fiksēts kritums, un gada pirmajos deviņos mēnešos kopā strādājošo skaits ir samazinājies vidēji par 0,1%.
Kā liecina iepriekš publicētie dati par aizņemtajām darba vietām, darba vietu skaits šogad būtiski krities būvniecības nozarē, kur līdz ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdes īslaicīgo mazināšanos sarukuši izlaides apjomi. Aizņemto darba vietu skaits būvniecības nozarē trešā ceturkšņa sākumā bijis par 6,2 tūkstošiem jeb 10,2% mazāks nekā pirms gada. Tāpat darba vietu skaits nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecībā, kur strādājošo skaits sarucis ar Krieviju saistītajos sektoros, tostarp zivju konservēšanā, kā arī metālu ražošanā. Neskatoties uz to, apstrādes rūpniecība šogad spējusi sasniegt visai spēcīgu izlaides apjomu pieaugumu.
Savukārt darba vietu skaits būtiski pieaudzis informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 2,2 tūkstošiem jeb 7,6%, salīdzinot ar pagājušā gada trešā ceturkšņa sākumu. Tāpat darba vietu skaits palielinājies administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē, tostarp darbaspēka atlasē, apsardzes pakalpojumos un ainavu arhitektu pakalpojumos.
Arī turpmākajos ceturkšņos būtiskas izmaiņas darba tirgū nav gaidāmas un bezdarba līmenis turpinās pakāpeniski pazemināties. Tāpat arī nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies stabils, jo, arī ekonomikas izaugsmei atkal paātrinoties, jaunu darba vietu veidošanos kavēs ierobežotie darbaspēka resursi un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās.