Apstrādes rūpniecības apjomi augustā samazinājušies par 3,8% pret pērnā gada augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Samazinājumi gada griezumā ik mēnesi viens otram seko jau devīto mēnesi pēc kārtas, taču, ja šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopā apjomi samazinājušies par 6,2%, tad 3,8% samazinājumu augustā var uzskatīt par pozitīvu iezīmi, sarukuma tempam samazinoties. Arī 0,3% pieaugums apstrādes rūpniecībā pret iepriekšējo mēnesi liecina par pozitīvām tendencēm. Turpmāk attiecību pret pērno gadu uzlabos arī zemā bāze, ko noteica ražošanas tempu samazināšanās 2022. gada otrajā pusē, kad nozare cīnījās ar augstajām energoresursu cenām un izejvielu trūkumu. Bet rūpniecībā kopā šā gada augustā samazinājums sasniedz 4,9%, ko negatīvi ietekmē ieguves rūpniecības straujš sarukums par 27,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādes samazinājums par 5,4%.
Šā gada astoņos mēnešos apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 5,9%, ko noteica samazinājumi visās lielākajās apakšnozarēs – kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Turpretī pārtikas ražošana un datoru, elektronisko un optisko ierīču ražošana uzrāda izaugsmi un aptur nozari no vēl dziļāka krituma. Bet rūpniecībā kopā apjomi samazinājušies par 6,4%, ko pasliktina samazinājumi ieguves rūpniecībā un elektrības un gāzes apgādē.
Šā gada augustā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare – kokrūpniecība – sarukusi par 7% pret pērnā gada attiecīgo periodu. Centrālo banku procentu likmes joprojām ir augstas, tādēļ būvniecības un nekustamā īpašuma sektors Latvijas eksporta partnervalstīs vēl neatkopjas, kas savukārt neļaus pieaugt pieprasījumam pēc Latvijā ražotiem kokmateriāliem un citām precēm. Arī būvmateriālu ražošana augustā sarukusi par 18,3%, bet metālizstrādājumu ražošana samazinājusies par 8%. Turpretī pārtikas nozarē ražošanas apjomi bija samazinājušies ik gadu no 2018. – 2022. gadam, taču šā gada astoņos mēnešos apjomi auguši par 3,3%, un šā gada augustā par 2,6%, bet dzērienu ražošana augustā samazinājusies par 17,1%, kopā veidojot zemāk grafikā redzamo 0,6% pieaugumu. Jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas pieaug datoru un elektronikas ražošana, augustā pieaugumam esot 14,8% apmērā, turklāt labo rezultātu iespaidā pieaudzis arī nozares īpatsvars kopējā rūpniecībā. Ķīmiskās rūpniecības izlaide ik mēnesi ir bijusi izteikti svārstīga, tādējādi pieaugumi mijas ar samazinājumiem, šoreiz augustā pieaugumam sasniedzot 26%, taču astoņos mēnešos apjomi samazinājušies par 6,6%.
Eiropas Komisijas apkopotajās konfidenču aptaujās beidzot vērojams neliels pieaugums pie paredzamā pieprasījuma apmēriem turpmākajos mēnešos, līdz šim rādītājam samazinoties kopš 2022. gada marta. Taču kopējā rūpniecības konfidence Latvijā ir nemainīgi zema pēdējos četrus mēnešus. Bet kopējā ekonomiskā konfidence Latvijā pēdējo četru mēnešu laikā pieaug, palielinoties pakalpojumu sektora un patērētāju sektora konfidencei, vienlaicīgi apsteidzot Eiropas kopējās ekonomikas konfidences indeksu.
Šā gada atlikušajos četros mēnešos var prognozēt arvien mazākus ražošanas apjomu samazinājumus, taču apjomu palielināšanos arī nav pamata gaidīt, ko ietekmē joprojām vājie eksporta tirgi un zemais pasūtījumu līmenis. 2023. gadā kopā apstrādes rūpniecības izlaide varētu samazināties 4-5% robežās pret 2022. gadu. Savukārt 2024. gadā izlaide sagaidāma nedaudz lielāka vai līdzīga kā šogad. Eiropas Komisija šā gada septembrī prognozēja 2024. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu Eirozonā 1,3% apmērā, kas ir tikai par 0,5 procentpunktiem vairāk par 2023. gada prognozi. Pieaugums nav liels, līdz ar to Latvijā ražotās produkcijas eksporta tirgi varētu atkopties mēreni lēni, kas attiecīgi var ietekmēt arī pieprasījumu pēc Latvijas ražojumiem.
