Jaunākie ārējās tirdzniecības dati liecina, ka 2024. gada maijā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 1520 miljonus eiro, kas bija par 3,4% augstāka salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet gada griezumā preču eksports salīdzinājumā ar 2023. gada maiju samazinājās par 1,3%. Tādējādi preču eksporta vērtība šā gada piecos mēnešos bija par 5,8% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Vērtējot preču eksporta attīstību turpmāk, paredzams, ka arī jūnija datos redzēsim preču eksporta kritumu. Pagrieziena moments varētu būt jūlijā, kad galvenokārt bāzes efektu dēļ atsāksies preču eksporta pieaugums gada griezumā, taču pat šāda scenārija gadījumā pieaugums būs mērens un pakāpenisks.
Ārējais pieprasījums joprojām saglabājas vājš. Aktuālākie Eiropas Savienības (ES) ekonomikas konfidences rādītāji neliecina par mājsaimniecību un uzņēmēju aktivitātes pieaugumu, kas varētu stimulēt ekonomisko aktivitāti. Ekonomikas konfidence ir pesimistiska galvenajos preču noieta tirgos – Baltijas un Skandināvijas valstīs, kā arī Vācijā. Vērtējot kopējo ekonomisko noskaņojumu ES nozaru griezumā, jāsecina, ka situācija pakalpojumu nozarēs pakāpeniski uzlabojas, bet konfidence rūpniecībā un būvniecībā, kas ir svarīgas tieši Latvijas eksportētājiem, saglabājas pesimistiska.
Vērtējot preču eksporta pārmaiņas pa grupām, jāsecina, ka joprojām lielākajai daļai no preču eksporta grupām vērojams kritums. Lielāko negatīvo devumu kopējā preču eksporta samazinājumā noteica lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta kritums, kopumā par 7,4%, tādējādi izskaidrojot 1,7 procentpunktus no kopējā samazinājuma. Eksporta kritumu šajā preču grupā galvenokārt noteica graudaugu un dārzeņu eksporta samazinājums. Tāpat būtisks eksporta kritums (16,8% apmērā) tika fiksēts satiksmes līdzekļiem, ko negatīvi ietekmēja vieglo automobiļu un gaisa kuģu eksporta samazinājums. Visticamāk, ka abos gadījumos, transporta līdzekļu eksportu ietekmēja apjomu samazinājums reeksportā. Šā gadā maijā eksporta samazinājums bija fiksēts arī mehānismiem un elektroierīcēm (-3,4%), kā arī mēbelēm (-14,8%).
Šā gada maija datos ir vērojamas arī pozitīvas tendences. Gandrīz pēc pusotra gada pārtraukuma vērā ņemams pieaugums tika fiksēts koksnes un koka izstrādājumiem, palielinoties eksporta vērtībai par +7,1% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. Šo preču eksporta grupu labvēlīgi ietekmēja augstāks koksnes granulu un kokmateriālu eksports. Saglabājoties līdzvērtīgai koksnes un koka izstrādājumu eksporta vērtībai, sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos varētu būt vērojams eksporta pieaugums.
Preču importa kritums šā gada maijā bija būtiski straujāks nekā preču eksports. Importa vērtība gada griezumā samazinājās par 13,8%, ko negatīvi ietekmēja mazāks minerālproduktu, mehānismu un elektroiekārtu, automobiļu un alkoholisko dzērienu imports. Preču importam samazinoties straujāk par eksportu, uzlabojās preču ārējās tirdzniecības bilance. Ja 2023. gada maijā preču ārējās tirdzniecības bilances deficīts veidoja 509 miljonus eiro, tad šā gada maijā deficīts bija vairāk nekā uz pusi mazāks.
