Jaunākie dati par patēriņa cenu izmaiņām rāda, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt izejvielu izmaksu samazināšanās, un tā saglabājas patēriņam un mažnodrošinātajiem iedzīvotājiem labvēlīga. Patēriņa cenas februārī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušās par 0,5%. Lielākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bijusi tieši ar mājokli saistītajām precēm un pakalpojumiem, kam ir vislielākais īpatsvars mazāk turīgo iedzīvotāju patēriņā, kā arī degvielas cenu kritumam. Savukārt vislielākā inflāciju paaugstinošā ietekme februārī bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Mēneša laikā patēriņa cenas ir palielinājušās par 0,1 %, un cenu kāpumu nodrošinājis galvenokārt sezonāls cenu pieaugums augļiem un dārzeņiem, attiecīgi par 3,6% un 5,9%, kā arī alus cenas paaugstināšanās par 4,6%.
Noderīga ziņa? Padalies! 
Neskatoties uz mēneša svārstībām, kopējā inflācijas aina Latvijā jau ilgāku laiku saglabājas nemainīga, un zemo inflācijas līmeni turpina noteikt ārējie faktori, pirmām kārtām naftas cenu straujais kritums pasaules tirgū. Tas noteicis ne tikai degvielas cenu pazemināšanos par 12,3% gada laikā, bet nodrošinājis arī no naftas produktu cenām atkarīgo gāzes un siltumenerģijas cenu kritumu attiecīgi par 10,9% un 12,4%.
Kopumā preču cenas februārī bijušas par 1,2% zemākas nekā pirms gada, un cenu samazinājums vērojams lielākajai daļai preču, kamēr būtiski cenas pieaugumi bijuši tikai tādām precēm kā alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi, kuru cenas palielinājušās attiecīgi par 5,4% un 3,3%, tajā skaitā, arī akcīzes nodokļa paaugstināšanas ietekmē. Pēc ilgāka pārtraukuma simbolisku pieaugumu gada griezumā uzrādījušas arī pārtikas cenas, salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri kopumā palielinoties par 0,3%. Minimāls pieaugums bijis arī apģērbu un apavu cenām – par 0,1%.
Savukārt pakalpojumu cenas, kas vairāk raksturo vietējā tirgus situāciju un pieprasījuma līmeni, turpina pieaugt, februārī salīdzinājumā ar 2015.gada februāri palielinoties par 1,4%. Lielāko devumu kopējā cenu līmeņa pieaugumā devis veselības pakalpojumu cenu kāpums par 2,5% un viesnīcu un restorānu cenu palielinājums par 2,0%. Kopējā preču un pakalpojumu cenu dinamika liecina, ka Latvijā joprojām ir vērojama izmaksu deflācija, kad cenas samazinās, krītoties izmaksām, nevis pieprasījumam, kas vēl aizvien saglabājas spēcīgs un stimulē pakalpojumu cenu kāpumu.
Prognozējams, ka līdzīga situācija saglabāsies arī turpmākajos mēnešos, kad zemo inflācijas līmeni Latvijā turpinās noteikt energoresursu cenu kritums. Ja līdz ar pēdējās nedēļās vērojamo naftas cenu kāpumu degvielas cenu turpmāka pazemināšanās Latvijā vairs nav gaidāma, gāzes un siltumenerģijas tarifos naftas cenu kritums atspoguļojas ar laika nobīdi, un cenas 2016.gadā turpinās samazināties.
Par zemo inflācijas vidi pasaulē liecina arī joprojām zemais Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pārtikas cenu indekss, kas parāda, ka februārī, salīdzinot ar janvāri, neapstrādātās pārtikas cenas neturpina samazināties, tomēr joprojām ir par 14,5% zemākas nekā pirms gada. Februārī pēc aptuveni pusgada pārtraukuma arī eirozonā atkal fiksēts cenu samazinājums par 0,2%, kuru līdzīgi izraisījis energoresursu cenu kritums, taču pazeminājusies ir arī pamatinflācija, norādot, ka Eiropā joprojām saglabājas izaugsmes problēmas. Rezultātā arī Latvijā inflācija turpinās būt zema.
Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā
Vairāk par šo tēmu
FM: Jūlijā Latvijā atgriežas inflācija
10/08/2020
FM: Straujā degvielas cenu krituma dēļ maijā fiksēta deflācija
08/06/2020
FM: Patēriņa cenas aprīlī palika nemainīgas
05/06/2020