Šā gada septembrī apstrādes rūpniecības apjomi samazinājās par 4,6% pret pērnā gada septembri, desmito mēnesi pēc kārtas turpinoties nozares sarukumam, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Arī pret iepriekšējo mēnesi apjomi sarukuši par 0,4%. Savukārt kopējā rūpniecībā samazinājums gada griezumā par 2,7%, kopējo kritumu mazinot izaugsmei elektroenerģijas un gāzes apgādē.

Šā gada trešajā ceturksnī apstrādes rūpniecības izlaide sarukusi par 4,7%, kas ir mazākais apjomu samazinājums no šā gada trīs ceturkšņiem, bet deviņos mēnešos kopā apjomi kļuvuši par 5,7% mazāki, ko ietekmēja samazinājumi kokrūpniecībā (-9,8), mēbeļu ražošanā (-19,4%), poligrāfijā (-30,8%), būvmateriālu ražošanā (-18,5%) un citi. Savukārt lielākie pieaugumi deviņos mēnešos bija datoru un elektronikas (+26,4%), pārtikas (+3,5%) un iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (+36,8%).

Šā gada septembrī apstrādes rūpniecības apakšnozarēs situācija bijusi līdzīga kā deviņu mēnešu griezumā. Izceļama vienīgi metālapstrāde, kur pēc divpadsmit mēnešu pārtraukuma atgriezusies izaugsme 3% apmērā.

Nozīmīgās kokrūpniecības nozares ražošanas apjomi šā gada septembrī samazinājušies par 6,2%. Kokrūpniecības eksporta pieprasījumu negatīvi ietekmē nelabvēlīgā būvniecības situācija Eiropā un Lielbritānijā. Jauno būvatļauju skaits Vācijā, Francijā un Lielbritānijā pirmajā pusgadā samazinājies par 25-30%. Papildus negatīvu efektu dod arī zemās dēļu cenas gan ASV, gan Eiropā.

Pārtikas nozare septembrī pieaugusi par 6% un pret iepriekšējo mēnesi par 1,9%, izaugsmei turpinoties piekto mēnesi pēc kārtas. Pārtika ir pirmās nepieciešamības prece, tādējādi pieprasījums, salīdzinot ar nepārtikas preču ražotājiem, samazinājies tikai nedaudz. Nozarei palīdz arī krītošās ražošanas cenas, kas gan ne vienmēr nozīmē ka arī galaprodukta cena tirdzniecības vietās samazināsies.

Elektroenerģijas un gāzes apgāde septembrī pieaugusi par 18,3%, ko noteica gan saražotās elektroenerģijas pieaugums par 33,6%, gan gāzes patēriņa pieaugums par 36,6%. Gāzes cenas pērnā gada septembrī bija daudz augstākas nekā šā gada septembrī, tādējādi attiecīgas tendences vērojamas arī patēriņā.

Ražošanas cenas apstrādes rūpniecībā septembrī bijušas par 3,6% zemākas nekā gadu iepriekš, cenu sarukumam turpinoties jau piekto mēnesi pēc kārtas. Atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs kā autobūvē, poligrāfijā un dzērienu ražošanā ražošanas izmaksas joprojām pieaug 6-12% robežās, bet kokrūpniecībā un ķīmisko produktu ražošanā cenas septembrī samazinājušās jau vairāk nekā par 10%. Tomēr, salīdzinot ražošanas cenu indeksus Eiropas Savienības dalībvalstīs, Latvijā ražošanas cenas joprojām ir salīdzinoši ļoti augstas, apsteidzot arī Igauniju un Lietuvu, kas neveicina Latvijas rūpnieku konkurētspēju eksporta tirgos.

Eiropas Komisijas apkopotie konfidenču indeksi norāda uz Eiropas un Latvijas rūpnieku noskaņojuma stabilizēšanos zemā līmenī, tam kopš šā gada jūnija vairs nepasliktinoties. Tikmēr jaunākie dati par ietekmējošajiem faktoriem norāda, ka šā gada ceturtajā ceturksnī pieprasījuma trūkums kā galvenais negatīvi ietekmējošais faktors kļuvis vēl izteiktāks nekā trešajā ceturksnī, pārējiem faktoriem kā darbaspēkam, aprīkojumam un finansējumam krietni atpaliekot. Pieprasījums lielā mērā atkarīgs no ekonomiskās situācijas Latvijas eksporta partnervalstīs, taču Starptautiskais valūtas fonds šā gada oktobrī ekonomiskās izaugsmes prognozes vairumam Latvijas partnervalstu 2023. un 2024. gadam koriģējis uz leju, salīdzinot ar šā gada aprīli, paredzot zemāku izaugsmi nekā iepriekš.

Šā gada ceturtajā ceturksnī izaugsme apstrādes rūpniecības nozarē nav gaidāma, kas 2023. gadā kopā veidos aptuveni par 5% zemākus ražošanas apjomus nekā 2022. gadā. Savukārt 2024. gada pirmajā ceturksnī apjomu samazinājums gada griezumā varētu sarukt līdz 2-3% apmēram, kam 2024. gada turpinājumā var sekot atgriešanās pie izaugsmes, ko noteiks arī 2023. gada zemā bāze. Starptautiskais valūtas fonds oktobrī publicējis jaunākās ekonomikas izaugsmes prognozes, un, salīdzinot ar šā gada aprīlī publicētajām prognozēm, tās Latvijas lielākajām eksporta partnervalstīm ir koriģētas pārsvarā uz leju gan 2023., gan 2024. gadā, kas liecina, ka zemais pieprasījums pēc Latvijas ražojumiem var arī ieilgt.