Šā gada jūlijā apstrādes rūpniecības apjomi turpina samazināties un ir par 6,2% zemāki nekā gadu iepriekš, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pēdējo reizi tik zema nozares izlaide salīdzināmās cenās bijusi 2020. gada septembrī. Tikmēr visā rūpniecībā kopā apjomi sarukuši par 8,7%, ko negatīvi ietekmē arī samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē (-19,7%) un ieguves rūpniecībā (-21,5%). Ražošanas apjomus negatīvi ietekmē zemais pieprasījums, tādējādi ražotājiem nereti jāizvēlas starp ražošanas apjomu saglabāšanu, papildinot noliktavas, vai ražošanas apjomu samazināšanu atbilstoši pieprasījumam, kas savukārt sadārdzina ražošanu.
Arī apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība šā gada otrajā ceturksnī gada griezumā par 2 procentpunktiem samazinājusi savu devumu tautsaimniecībā, 2023. gada otrajā ceturksnī nozarei veidojot 13,4% no visas tautsaimniecības pievienotās vērtības, bet visa rūpniecība kopā otrajā ceturksnī veidoja 17,2%, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.
Šā gada septiņos mēnešos apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,2%, ko ietekmē ražošanas samazinājumi tādās nozīmīgās nozarēs kā kokrūpniecība (-10,7%), būvmateriālu ražošana (-18,8%) un metālizstrādājumu ražošana (-8,4%). Tikmēr pozitīvu pienesumu veido pārtikas ražošana (+3,4%) un datoru un elektronikas ražošana (+34,4%).
Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm vērā ņemamus pieaugumus šā gada jūlijā uzrādīja jau iepriekš minētās pārtikas ražošana (+2,9%) un datoru un elektronikas ražošana (+19,5%), kur pieaugumi vērojami jau no pērnā gada septembra. Tikmēr kokrūpniecības (-1,6%), būvmateriālu (-16,4%) un metālizstrādājumu (-8,4%) sarukumus jūlijā ietekmē pirktspējas samazinājums Eiropas Savienībā, kas veido lielāko daļu no Latvijas eksporta tirgus. Tikmēr samazinās arī vieglā apstrādes rūpniecība (-17,4%), kurā ietilpst tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana. Arī mašīnbūves nozare jūlijā samazinājusies par 9,5% pēc labiem rezultātiem šā gada otrajā ceturksnī.
Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada jūlijā sarukusi par 19,7%, tostarp saražotie elektroenerģijas apjomi gada griezumā samazinājušies par 33,6%, ko noteica hidroelektrostaciju ražoto apjomu sarukums par 58% un koģenerācijas staciju izlaides samazinājums par 8,8%. Tikmēr šogad sākta uzskaite saules paneļu saražotajai elektroenerģijai, kur apjomi kopš gada sākuma aug ik mēnesi, jūlijā veidojot 8 miljonus kilovatstundu, kas ir 5,6% no visas jūlijā saražotās elektroenerģijas (142 miljoni kilovatstundu). Tikmēr vēja elektrostacijas jūlijā saražojušas 22 miljonus kWh, kas veido 15,5% no visas saražotās elektroenerģijas un ir par 57,1% vairāk nekā pērn jūlijā.
Eiropas Komisijas apkopotie ekonomikas sentimenta indeksi liecina, ka Baltijas valstu rūpniecības nozares šā gada vasarā sasniegušas zemākās atzīmes, bet augustā jau sāk parādīties nelieli uzlabojumi. Šā gada augustā apstrādes rūpniecības konfidence Latvijā bijusi -8,7 punktu vērtībā, Lietuvā -18,1 punkti, bet Igaunijā -19 punkti, bet Eiropas Savienībā kopā -10 punkti. Latvijas, kā arī pārējo Baltijas valstu ražotāji aptaujās izceļ pieprasījuma trūkumu, bet finanšu problēmas atzīmētas kā vismazāk traucējošais faktors.
Ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, jūlijā tām esot par 2,4% zemākām nekā pirms gada, kas ir likumsakarīgs iznākums, jo pērn vasaras mēnešos tika sasniegti augstākie ražošanas cenu līmeņi, kad to ietekmēja straujais energoresursu cenu pieaugums, tikmēr šā gada vasarā izmaksas par energoresursiem ir zemākas un izejvielu tirgus ir pielāgojies jaunajiem apstākļiem. Šā gada jūlijā joprojām pieaug energoietilpīgo būvmateriālu (+6,4%) un pārtikas (+5,2%) nozaru ražotāju cenas, bet lielāki samazinājumi ķīmiskās rūpniecības (-18,1%) un kokrūpniecības (-10,4%) ražotāju cenās.
Joprojām turpmāko situāciju nozarē ietekmēs ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā. Palielinoties Eiropas Savienības iedzīvotāju pirktspējai, sagaidāms arī pieprasījuma pieaugums pēc Latvijā saražotajām precēm.
