Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā saglabājas stabili zemā līmenī. 2024. gada maijā patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 0,3% un salīdzinājumā ar pērnā gada maiju tikai par 0,1%.
Zemo gada inflācijas līmeni nosaka energoresursu cenu kritums pasaules tirgū pēc straujā kāpuma 2022. gadā, kas pazeminājis ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas kopumā par 13,0%, salīdzinot ar pagājušā gada maiju. Noteicošo pazeminošo ietekmi nodrošināja elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifu samazinājums attiecīgi par 24,8% un 25,6%. Samazinājās arī gāzes un cietā kurināmā cenas attiecīgi par 5,7% un 11,3% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. Jāatzīmē, ka augstāk minēto preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas gada izteiksmē, it īpaši elektroenerģiju un siltumenerģiju, būtiski ietekmēja bāzes efekti, jo līdz pērnā gada aprīlim bija spēkā valdības atbalsts energoresursu daļējai kompensēšanai mājsaimniecībām. Tieši ar to ir skaidrojama situācija, ka šā gada maijā elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifu samazinājums kļuva lielāks, salīdzinot ar šā gada iepriekšējiem mēnešiem.
Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos augstāk minētajām precēm un pakalpojumiem turpināsies deflācija. Pretēja situācija ir vērojama citiem komunālajiem pakalpojumiem. Ūdensapgādes un atkritumu savākšanas pakalpojumu cenas šā gadā maijā attiecīgi bija par 0,8% un 16,2% augstākas. Šo pakalpojumu cenu arī ietekmē energoresursu cenu svārstības, tomēr mazākā apmērā nekā elektroenerģiju vai siltumenerģiju. Cenu pieaugumu šiem pakalpojumiem lielā mērā nosaka darba samaksas pieaugums, kā arī infrastruktūras uzturēšanas izmaksu kāpums.
Ja preču cenām ar 1,6% kopējo kritumu bijusi pazeminoša ietekme uz inflācijas līmeni, tad pakalpojumu cenu pieaugums ir straujāks, palielinoties kopumā par 5,1% pret pagājušā gada maiju, atspoguļojot iepriekš strauji augošās izmaksas un joprojām spēcīgo darba samaksas pieaugumu. Visbūtiskāk pakalpojumu sektorā cenas palielinājušās veselības aprūpes, izglītības, kultūras un atpūtas pakalpojumiem, kā arī pasažieru pārvadājumiem.
Svarīgi norādīt, ka publicētie inflācijas dati atspoguļo vidējo patēriņa cenu pieaugumu valstī. Atkarībā no iedzīvotāju ieradumiem, patēriņa groza, ienākuma līmeņa, dzīves vietas un citiem faktoriem katra konkrēta cilvēka inflācija varētu būt gan augstāka, gan zemāka par vidējo valstī. Vēl viens aspekts, ko svarīgi ņemt vērā, vērtējot inflāciju, ir tas preču un pakalpojumu klāsts, kas nav iekļauts patēriņa cenu indeksa metodoloģijā, piemēram, mājokļa iegādes izmaksas un kredīta apkalpošanas izmaksas.
Lai arī ar energoresursiem saistītām precēm un pakalpojumiem (elektroenerģija, siltumenerģija, gāze) cenu kritums turpināsies, augsta pamatinflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) noturēs inflāciju tuvāk 1% turpmākajos šā gada mēnešos.
