Tieši pirms gada sāktais Krievijas iebrukums Ukrainā radīja draudus ne tikai Latvijas drošībai un iedzīvotājiem, bet arī ekonomiskajai situācijai, radot tirdzniecības ierobežojumus un izraisot energoresursu cenu kāpumu. Ekonomikas izaugsme pērn palēninājās no iepriekš prognozētajiem 4% līdz 1,8%, taču darba tirgū kara negatīvā ietekme praktiski nebija jūtama, un bezdarba līmenis turpināja samazināties, noslīdot līdz 6,9%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.
Salīdzinot ar 2021. gadu, bezdarba līmenis pērn ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem un bijis tieši tādā līmenī, kā tika prognozēts vēl pirms kara 2022. gada februāra sākumā. Gada laikā līdz ar Covid-19 ierobežojumu atcelšanu iepriekš ierobežotās pakalpojumu nozares varēja pilnībā atjaunot darbu un arī apstrādes rūpniecība demonstrēja negaidīti labi noturību pret ārējās vides sarežģījumiem, samazinot bezdarba līmeni no 7,3% pirmajā ceturksnī līdz 6,6% otrajā ceturksnī. Ceturtajā ceturksnī bezdarba līmenis gan nedaudz palielinājās, sasniedzot 6,7%, taču šis pieaugums nav bijis straujāks kā bezdarba sezonālais pieaugums ziemas mēnešos, un arī jaunākie pieejamie Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka pēc mērenā pieauguma decembrī un janvārī bezdarba līmenis atkal jau sāk stabilizēties, un šī dinamika pilnībā atbilst bezdarba sezonālajām tendencēm.
Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits pērn ir palielinājies par 2,6%, sasniedzot 886,2 tūkstošus, ko nodrošināja pandēmijas laikā dīkstāves pabalstus saņēmušo darbinieku pilna atgriešanās darba tirgū, un papildus vēl veicināja Ukrainas iedzīvotāju uzņemšana, no kuriem, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2022. gada beigās nodarbināti bija 7,8 tūkstoši, bet kopumā gada laikā darbu sākuši bija vairāk nekā 11 tūkstoši ukraiņu. Vienlaikus gan jāatzīst, ka, neskatoties uz visai būtisko pieaugumu 2022. gada laikā, nodarbināto skaits joprojām ir par 2,6% jeb 23,6 tūkstošiem mazāks nekā 2019. gadā pirms Covid-19 pandēmijas, un šo samazinājumu ietekmējusi gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, gan tas, ka atsevišķu nozaru kā transporta, izmitināšanas un ēdināšanas apjomi joprojām nav atgriezušies agrākajā līmenī.
Šogad, ekonomikas izaugsmei vēl nedaudz vājinoties, kara negatīvā ietekme visticamāk, tomēr būs vērojama arī darba tirgus datos, kur nodarbināto skaits varētu vairs neturpināt pieaugt, bet bezdarba līmenis būtu par 0,1-0,2 procentpunktiem augstāks nekā 2022. gadā. Turpmākajos gados bezdarbs turpinās pakāpeniski pazemināties, ko noteiks gan straujākas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita mazināšanās, kas no 2024. gada pēc Finanšu ministrijas prognozēm noteiks arī nelielu tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita kritumu.
