Atbilstoši prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%

Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2017.gadam ir paaugstināta par 0,5 procentpunktiem un 2018.gadam – par 0,1 procentpunktu. Prognožu paaugstināšana saistīta ar spēcīgāku pasaules un Eiropas ekonomikas izaugsmi, kas stimulē Latvijas preču un pakalpojumu eksporta attīstību, ģeopolitiskās situācijas stabilizēšanos, kā arī ar straujāku Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūdi, kas nodrošinājusi spēcīgāku investīciju aktivitātes atjaunošanos un būvniecības nozares kāpumu.

Atšķirībā no dažiem pēdējiem gadiem, kad ekonomikas izaugsmi balstīja galvenokārt privātais patēriņš, nākamajos gados arvien lielāka loma būs eksportam un investīcijām pamatkapitālā. Sagaidāms, ka Latvijas preču un pakalpojumu eksports 2017. un 2018.gadā palielināsies attiecīgi par 6,1% un 3,7%, bet investīciju pieaugums sasniegs 11,4% un 8,4%. Tajā pašā laikā privātā patēriņa nozīme ekonomikas izaugsmē nedaudz mazināsies, taču arī patēriņa pieauguma tempi saglabāsies salīdzinoši spēcīgi, veidojot 4,8% 2017.gadā un 3,1% 2018.gadā.

Līdz ar naftas un citu izejvielu preču cenu pieaugumu pasaules tirgū, kā arī ņemot vērā plānotos akcīzes nodokļu paaugstinājumus, no 2017.gada Latvijā būs atsācies patēriņa cenu pieaugums, un gada vidējā inflācija 2017. un 2018.gadā būs 2,8% līmenī, pēc tam nākamajos divos gados pakāpeniski pazeminoties līdz 2,1% 2020.gadā.

Ekonomikas izaugsmei paātrinoties, gaidāms arī nedaudz straujāks bezdarba kritums, 2017.gadā bezdarba līmenim samazinoties līdz 8,9% un 2018.gadā – līdz 8,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir attiecīgi par 0,5 un 0,7 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās FM prognozēs. Savukārt nodarbināto iedzīvotāju skaits vidējā termiņā saglabāsies stabils un strādājošo skaita pieaugumu ierobežos darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi straujāks kļūs arī darba samaksas pieaugums, ko ietekmēs arī sarūkošie darbaspēka resursi. Pēc FM prognozēm, mēneša vidējā bruto darba samaksa 2017.gadā palielināsies par 6,5% līdz 915 eiro, un 2018.gadā – par 6,0% līdz 970 eiro. Prognozētais darba samaksas pieaugums gan 2017.gadam, gan 2018.gadam ir par vienu procentpunktu augstāks nekā iepriekšējās prognozēs.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2018.gada budžetam, FM izvērtēja iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Pozitīvie riski ir saistīti ar straujāku kreditēšanas pieaugumu Latvijā, kā arī straujāku investīciju attīstību, balstoties uz uzņēmumu pašu resursiem. Pozitīvie riski ietver arī straujāku, nekā prognozēts, izaugsmi Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs un aktīvāku starptautiskās tirdzniecības attīstību.

Negatīvie riski savukārt īstermiņā ir mazāk izteikti nekā pozitīvie, tomēr to piepildīšanās var būtiski ietekmēt Latvijas ekonomikas attīstību vidējā termiņā. Negatīvie riski ir saistīti ar ģeopolitisko nenoteiktību, ilgstoši zemo investīciju līmeni Latvijā un lēnāku nekā plānots ES fondu līdzekļu plūsmu, kā arī produktivitātes pieaugumam neatbilstošu darba samaksas kāpumu.

Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, FM ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome, un tās ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju.

Aktualizētās vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2017.gadam sagatavošanā ir ņemtas vērā atjaunotās nodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta septiņu mēnešu aktualizētais izdevumu plāns, valsts speciālā budžeta aktualizētā prognoze, kā arī pašvaldību un atvasināto publisko personu budžetu izpildes tendences šā gada pirmajā pusē. Jāatzīmē, ka vispārējās valdības budžeta izpildi ietekmē iekasētie nodokļu ieņēmumi, tālākais izdevumu pieaugums valsts speciālajā budžetā un ES fondu finansējuma apguve, īpaši pašvaldību budžetos turpmākajos šī gada mēnešos.

2017.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 0,4% no IKP, kas ir par 0,4 procentpunktiem zemāks, salīdzinot ar Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam novērtēto deficīta līmeni, un par 0,7 procentpunktiem zemāks kā likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” apstiprinātais deficīta līmenis. 2017.gadā bilanci pamatā uzlabo lielāki valsts budžeta nodokļu ieņēmumi (0,3% no IKP), lielāki valsts budžeta pašu ieņēmumi un nenodokļu ieņēmumi (0,1% no IKP), kā arī zemākas iemaksas ES budžetā (0,2% no IKP).

Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā (2018.-2020.gadā) ievērojami pieaugs valsts speciālā budžeta izdevumi pensiju un pabalstu izmaksu nodrošināšanai. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri tiks veikta vecuma pensiju pārskatīšana atkarībā no personas apdrošināšanas stāža. Tāpat palielinoties slimības pabalsta saņēmēju vidējam vecumam, vidējā termiņā būs vērojams slimības pabalsta saņēmēju skaita pieaugums, kas veicinās speciālā budžeta izdevumu pieaugumu slimības pabalstu izmaksām.

Vidēja termiņa vispārējās valdības budžeta bilances prognozēs tiek plānots papildu finansējums prioritārajām nozarēm. Veselības reformas finansēšanai ir paredzēti finanšu līdzekļi, izmantojot pieejamās deficīta atkāpes 2017.-2019.gadā, paredzot, ka 2018.gadā papildu finansējums ir 113,4 milj. euro un 2019.gadā 149,9 milj. euro. Vienlaikus veselības finansēšanai tiks novirzīti ieņēmumi no VSAOI likmes paaugstināšanas par 1 procentpunktu, kas attiecīgi 2018.gadā ir 85,3 milj. euro, 2019.gadā 99,6 mij. euro un 2020.gadā 105,5 milj. euro. Vispārējās valdības budžeta bilances prognozēs pie nemainīgas valdības politikas šobrīd ir iekļauti izdevumi arī aizsardzības nozarei, nodrošinot, ka sākot ar 2018.gadu un turpmākajos gados  aizsardzības finansējums ir 2% apmērā no IKP.

Ņemot vērā pieejamās deficīta atkāpes reformām, ir noteikti fiskālie mērķi turpmākajiem trīs gadiem. Vispārējās valdības strukturālā budžeta deficīta mērķis 2018.gadā ir noteikts 1,2% no IKP, 2019.gadā 0,6% no IKP un 2020.gadā 0,4% no IKP. Attiecīgi turpmākajos trīs gados, scenārijs pie nemainīgas valdības politikas paredz vispārējās valdības budžeta deficītu 2018.gadā 0,0% no IKP, 2019.gadā 0,1% no IKP, bet 2020.gadā tiek prognozēts budžeta pārpalikums 0,4% no IKP.

Makroekonomiskie rādītāji 2015. un 2016.gadā un prognozes 2017. – 2020.gadam

Ar pilnām FM makroekonomisko rādītāju prognozēm var iepazīties šeit.