Šā gada jūnijā Latvijas mazumtirdzniecībā reģistrēts apgrozījuma apjomu pieaugums salīdzināmajās cenās par 5,9% pret pērnā gada jūniju, par ko liecina šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma pieaugumu jūnijā pozitīvi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana no 2. jūnija, ļaujot tirdzniecības centros atsākt darbību visiem veikaliem, joprojām ievērojot Ministru kabineta noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus.
Šā gada jūnijā pārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi sarukuši par 2% pret pērnā gada attiecīgo periodu, galvenokārt augstās bāzes pērnā gada jūnijā dēļ, kad iedzīvotāji steidza veidot pārtikas rezerves, baidoties no pandēmijas tālākas attīstības. Turpretī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi (izņemot autodegvielu) gada laikā pieauga par 11,4% . Visās nepārtikas preču grupās ir fiksēts pieaugums, izņemot kultūras un atpūtas precēm, kurām pārdošanas apjomi kritušies par 9,7%, kas skaidrojams ar pērnā gada augsto bāzi, kad iedzīvotāji lielākos apjomos iegādājās kultūras un atpūtas preces, pavadot laiku savās mājsaimniecībās Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā.
Jūnijā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu pieaugumi novēroti arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu (15,4%), būvmateriālu un santehnikas (15,2%), mājsaimniecības elektroierīču (6,9%), nespecializēto veikalu, kur pārsvarā tirgo nepārtikas preces (9,2%) un pasta vai interneta veikalu (18,2%) mazumtirdzniecībā. Neskatoties uz augošajām naftas cenām pasaulē, degvielas mazumtirdzniecības apjomi Latvijā pieauguši par 9,6% pret pērnā gada jūniju.
Ierobežojumu mīkstināšana no šā gada 2. jūnija visvairāk ietekmējusi apģērbu, apavu un ādas mazumtirdzniecības apjomus, kas pret pērnā gada attiecīgo periodu auguši par 15,0%, bet pret iepriekšējo mēnesi pat par 76,1%.
Šā gada pirmajā pusgadā mazumtirdzniecības apjomi auguši par 2,2%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu (salīdzināmās cenās). Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecība augusi par 1,3%, nepārtikas preču (atskaitot degvielu) mazumtirdzniecība augusi par 0,6%, bet degviela tirgota par 8,3% lielākā apjomā nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. 2021. gada pirmais pusgads iesākās ar pandēmijas izraisītiem tirdzniecības ierobežojumiem, kas negatīvi ietekmēja mazumtirdzniecības apjomus janvārī un februārī, sekojot straujam tirdzniecības apjomu kāpumam marta mēnesī, tam nemazinoties turpmākajos mēnešos. Turpretī 2020. gada pirmajā pusgadā situācija bija pretēja – janvārī, februārī un martā bija sasniegti labi mazumtirdzniecības rādītāji, taču aprīļa mēnesī Latvijas ekonomiku, tajā skaitā mazumtirdzniecību, pirmo reizi spēcīgi skāra pandēmija.
Jaunākie Eiropas Komisijas apkopotie Latvijas patērētāju un uzņēmēju ekonomiskās konfidences dati liecina par mazumtirgotāju noskaņojuma nostabilizēšanos pirmspandēmijas līmenī kopš šā gada maija mēneša. Turpretī patērētāju vidū vērojama noskaņojuma augšupejoša tendence, iedzīvotājiem plānojot lielus pirkumus un paredzot, ka viņu finansiālā situācija nākamā gada laikā būs pirmspandēmijas līmenī.
Latvijas komercbanku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumu apjomi turpina augt, jūnijā uzrādot pieaugumu par 17,5% salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju, par ko liecina jaunākie Latvijas Bankas dati. Savukārt no jauna izsniegtie patēriņa kredīti šā gada pirmajos piecos mēnešos bijuši par 16,1% lielākā apmērā nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, bet no jauna izsniegtie kredīti mājokļa iegādei auguši par 86,5% pret 2020. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, rekordaugstus pieaugumus uzrādot šā gada martā, maijā un jūnijā.
Turpmākajos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījumu lielā mērā noteiks epidemioloģiskās situācijas attīstība. Trešā viļņa gadījumā atkal iespējami ierobežojumi tirdzniecībā, taču sekas vairs nav gaidāmas tik negatīvi ietekmējošas kā pirmajā un otrajā pandēmijas vilnī.