Saskaņā ar šodien publicētajiem datiem par iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu, Latvijas ekonomiskā izaugsme 2017.gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo ceturksni veidoja 4,2% (pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem). Tādējādi, ja IKP ceturtā ceturkšņa pieauguma tempi netiks būtiski koriģēti, 2017.gadā kopumā Latvijas ekonomiskā izaugsme būs sasniegusi 4,5%, kas ir straujākais IKP pieauguma temps kopš 2011.gada, kad Latvijas ekonomika palielinājās par 6,4%.
Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017.gada ceturtā ceturkšņa IKP pieaugums pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātajiem datiem veidoja vien 0,3%, kas ir pērnā gada vājākais ekonomikas kāpums ceturkšņu griezumā.
Latvijas ekonomisko izaugsmi pērnā gada pēdējā ceturksnī tāpat kā visa 2017.gada laikā veicināja pievienotās vērtības kāpums lielākajā daļā tautsaimniecības nozaru. Rūpniecība ceturtajā ceturksnī uzrādījusi pieaugumu par 5%, ko nodrošināja spēcīgs apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā, kamēr elektroenerģijas ražošanas sektorā 2017.gada nogalē, pretstatā iepriekšējiem ceturkšņiem, bija vērojams kritums. Apstrādes rūpniecības izaugsmi īpaši veicināja augstie izlaides apjomi metālapstrādes un mašīnbūves apakšnozarēs, būvmateriālu, kā arī pārtikas produktu ražošanā, ko pamatā noteica ražotāju panākumi ārējos tirgos, kas norāda uz labiem 2017.gada pēdējā ceturkšņa eksporta rezultātiem.
Arī būvniecībā 2017.gada ceturtajā ceturksnī turpinājās spēcīga izaugsme, un nozares pievienotā vērtība bija par 21% augstāka nekā iepriekšējā gada ceturtajā ceturksnī. 2017.gada trešajā ceturksnī strauji pieauga izsniegto būvatļauju skaits ēkām un inženierbūvēm, kas varētu būt jau atspoguļojies ceturtā ceturkšņa celtniecības datos, kā arī liecina par būvniecības sektora aktivitātes turpināšanos šogad. Jāatzīmē, ka būvniecības izaugsmi sekmēja gan privātie investīciju projekti, gan publiskais finansējums, realizējot Eiropas Savienības (ES) fondu projektus. Uz investīciju pieaugumu pērnā gada ceturtajā norāda arī kapitālo izdevumu pieaugums valsts budžetā par 43,7%, ko būtiski veicināja 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros paredzēto publisko investīciju īstenošana.
Pakalpojumu nozaru radītā pievienotā vērtība 2017.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu palielinājās par 4%, tajā skaitā mazumtirdzniecība pieauga par 5%. Pieejamie dati liecina, ka pakalpojumu nozaru izaugsmi pērnā gada pēdējā ceturksnī negatīvi ietekmēja transporta sektors, kravu apgrozījumam Latvijas ostās samazinoties par 17,6% un kravu apjomam dzelzceļā – par 20,7%. Šie kritumi ir ievērojami spēcīgāki nekā iepriekšējā ceturksnī reģistrētie, kad transporta sektors kopumā joprojām uzrādīja atzīstamu izaugsmi. Savukārt finanšu sektora darbības rezultātos ceturtajā ceturksnī sagaidāma iepriekšējos ceturkšņos novēroto tendenču turpināšanās jeb pievienotās vērtības sarukums.
Neskatoties uz atsevišķu nozaru izaugsmes kritumu, kopumā priekšnosacījumi spēcīgai ekonomikas attīstībai pērn bija acīmredzami. Par to liecināja arī strauji augošais patērētāju un uzņēmēju ekonomiskā sentimenta indekss (ESI) gan Latvijā, gan ES kopumā, sasniedzot pēckrīzes augstākos līmeņus. Arī 2018.gada janvārī Latvijas un ES patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma rādītājs saglabājās spēcīgs, norādot gan uz iekšējā patēriņa, gan ārējā pieprasījuma noturību.
Turklāt starptautiskās institūcijas visa pērnā gada laikā, kā arī šā gada sākumā pastāvīgi cēlušas pasaules ekonomiskās izaugsmes prognozes. Piemēram, Starptautiskais valūtas fonds 2018.gada 22.janvārī publicējis savas jaunākās prognozes, kuras paredz augstāku nekā iepriekš prognozēts pasaules ekonomikas izaugsmi un starptautiskās tirdzniecības pieaugumu šogad un nākamgad. Tāpat spēcīgāka izaugsme sagaidāma gan eirozonā, gan Krievijā, kas ierindojas Latvijas lielāko ārējās tirdzniecības partnervalstu sarakstā. Pozitīvais globālais fons un augošais ārējais pieprasījums ir būtiski veicinājuši Latvijas ekonomikas izaugsmi pērn, turklāt jaunākās ekonomiskās attīstības tendences liecina, ka arī šogad ārējā vide būs labvēlīga Latvijas eksporta un attiecīgi arī ekonomikas pieaugumam.
Izvērstu ziņojumu par Latvijas IKP pārmaiņām un apjomiem Centrālā statistikas pārvalde publicēs šā gada 28.februārī, kad varēs detalizētāk vērtēt visu nozaru sniegumu. Savukārt vidējā termiņa makroekonomiskās izaugsmes prognozes Finanšu ministrija izstrādās nākamā mēneša laikā.
