Maksas pakalpojumi

Maksas pakalpojumu būtība

Maksas pakalpojumi ir pasākumu kopums, ko valsts budžeta iestāde ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos veic par samaksu, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu un tam nav peļņas gūšanas rakstura. Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, iestāžu maksas pakalpojumu cenrāži ir trešajām personām saistoši ārējie normatīvie akti, kurus Ministru kabinets pieņem kolektīvi un kurus var apstrīdēt normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Tādēļ ir būtiska vienota un caurskatāma maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu aprēķina pieejamība, kas ļauj lēmuma pieņēmējiem un sabiedrībai būt informētiem par cenas pamatotību.

Izcenojuma noteikšanas un cenrāža izstrādes principi

• samaksa par pakalpojumu nedrīkst pārsniegt ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas;
• izcenojums ietver visas tiešās un netiešās izmaksas, kuras rodas, sniedzot maksas pakalpojumu;
• aprēķinot maksas pakalpojumu cenas, paredz atvieglojumus normatīvajos aktos noteiktajām mērķa grupām (piemēram, bērni, studenti, daudzbērnu ģimenes, pensionāri, personas, kurām noteikta invaliditāte, bez vecāku gādības palikuši bērni), lai nodrošinātu maksas pakalpojumu pieejamību;
• izcenojumu noteikšanā iestāde var piemērot elastības mehānismus, ņemot vērā pakalpojuma specifiku un īpatnības (piemēram, tāmes sagatavošana, koeficienta piemērošana, vidējās cenas noteikšana).

Katrai iestādei cenrāža veidošanā, ņemot vērā maksas pakalpojumu sniegšanas īpatnības, ir sava specifika, atbrīvotās kategorijas un piemērojamie elastības mehānismi, kā arī izmaksu attiecināšana tiešajās un netiešajās izmaksās. Tādējādi korekta un pamatota izcenojuma aprēķināšana, atvieglojumu un citu īpašu nosacījumu paredzēšana, un cenrāža sagatavošana ir katras konkrētās iestādes kompetences jautājums.