Apstrādes rūpniecības nozare šā gada aprīlī gada griezumā sarukusi par 8,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apstrādes rūpniecības apjomi samazinās ne tikai Latvijā, bet vairumā Eiropas Savienības valstu. Starp Baltijas valstīm Latvijai šā gada pirmajā ceturksnī pret pērnā gada pirmo ceturksni bijis viszemākais apjomu samazinājums, tikmēr šā gada martā pirmo reizi kopš 2020. gada oktobra samazinājušies kopējie Eiropas Savienības apstrādes rūpniecības apjomi (-0,4%).
Kopējā Latvijas rūpniecība šā gada aprīlī samazinājās par 7%. Apstrādes rūpniecības nozares krituma negatīvo -8,8% ietekmi nedaudz uzlabo 3,8% pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādē, bet salīdzinoši mazajā ieguves rūpniecībā kritums par 16,3%.
Šā gada pirmajos četros mēnešos apstrādes rūpniecība tāpat kā visa rūpniecība kopā samazinājusies par 6,2%. Tikmēr elektroenerģijas un gāzes apgādē samazinājums par 4,2%, bet ieguves rūpniecība sarukusi par 23,7%.
Apstrādes rūpniecībā aprīlī samazinājumi bijuši teju visās lielākajās apakšnozarēs. Vienīgi pārtikas produktu ražošana bijusi pērnā gada apmērā (+0,0). Lielā kokrūpniecības nozare otro mēnesi pēc kārtas uzrāda divciparu kritumus, aprīlī samazinoties par 16,1%, ko negatīvi ietekmē zemais eksporta pieprasījums. Arī apkures sezona ir noslēgusies, kas nozīmē kokskaidu brikešu un granulu pieprasījuma samazinājumu, kas kokrūpniekiem bija labs peļņas avots. Apjomi samazinājušies arī ar kokrūpniecību saistītajās nozarēs: papīra un tā izstrādājumu ražošanā (-19,9%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (-30,3%) un mēbeļu ražošanā (-14,4%). Līdzīgi arī būvmateriālu un metālizstrādājumu nozaru izlaides sarukušas attiecīgi par 26% un 11,2%.
Apstrādes rūpniecību no lielāka krituma joprojām attur IT un tehniskās nozares. Datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošana aprīlī pieaugusi par 24,3%, elektrisko iekārtu ražošana palielinājusies par 19% un citur nekvalificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana pieaugusi par 32,7%.
Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada aprīlī pieaugusi par 3,8%, ko iespaidoja straujais 48,2% saražotās elektroenerģijas apjomu pieaugums. Tostarp hidroelektrostacijas ražojušas par 59,3% vairāk nekā pērn, bet koģenerācijas stacijas par 20,7% mazāk nekā pērn. Šā gada aprīlī hidroelektrostacijās ražotā elektroenerģija veido 91% no kopējiem ražotajiem elektroenerģijas apjomiem. Turklāt elektroenerģijas eksports aprīlī bijis vairāk nekā sešas reizes lielāks kā imports, kas norāda, ka elektroenerģiju saražojam vairāk nekā patērējam.
Ražošanas cenu pieaugums ar katru mēnesi samazinās un aprīlī bijis vien 3,4%, un, visticamāk, tuvākajos mēnešos tas vairs nepieaugs. Taču situācija dažādu preču ražošanas izmaksās ir visai atšķirīga. Būvmateriālu ražošanā cenas joprojām ir par 20% augstākas nekā pirms gada, bet pārtikas ražošana sadārdzinājusies par 12%. Tikmēr kokrūpniecība, metālu ražošana un ķīmisko vielu un produktu ražošanā cenas jau zemākas nekā pērn.
Jaunākie Eiropas Komisijas apkopotie aptauju rezultāti norāda uz Latvijas rūpnieku konfidences indeksa pazemināšanos martā un aprīlī, ko nosaka uzņēmēju norādītie paredzamie ražošanas apjomu samazinājumi turpmākajos mēnešos. Ja Latvijā rūpniecības konfidences rādītājs samazinājies līdz -9,7 punktiem, tad Lietuvā un Igaunijā konfidence ir vēl stipri zemāka, attiecīgi -21,7 un -18 punkti. Arī Eiropas Savienībā kopā kopš šā gada janvāra rūpniecības konfidences indekss ik mēnesi samazinājies un aprīlī sarucis līdz -6 punktu atzīmei.
