Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šodien, 2017.gada 28.novembrī, prezentēja savu Ekonomikas pārskatu (OECD Economic Outlook), kurš tiek publicēts divas reizes gadā un kurā tiek iekļauts OECD novērtējums par globālo ekonomisko attīstību, kā arī izaugsmes prognozes. Šis pārskats ir viena no svarīgākajām OECD publikācijām, un jau kopš 2015.gada OECD izstrādā un publikācijā iekļauj ekonomiskās izaugsmes prognozes arī Latvijai.
Saskaņā ar jaunāko Ekonomikas pārskatu, OECD Latvijai šogad prognozē ļoti spēcīgu ekonomisko izaugsmi, paredzot IKP gada pieaugumu par 5,2%. Jāatzīmē, ka šī prognoze ir par 1,7 procentpunktiem augstāka nekā iepriekšējā OECD prognoze, kas tika izstrādāta šā gada vidū. Arī turpmākajos gados pēc OECD vērtējuma ekonomiskā izaugsme Latvijā saglabāsies samērā strauja, IKP pieaugot par 4,2% un 3,7% attiecīgi 2018. un 2019.gadā.
OECD norāda, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi pašreiz stimulē vairāki faktori - eksporta pieaugums, spēcīgā investīciju plūsmas atjaunošanās un noturīgais privātais patēriņš. Un, lai arī ES fondu investīciju apjoms normalizēsies, turpmākajos gados izaugsme joprojām būs spēcīga, ko noteiks privātā patēriņa un eksporta pieaugums. Privātā patēriņa kāpumu veicinās augošā darba samaksa, tai skaitā minimālās darba samaksas pieauguma rezultātā. Turklāt OECD atzīmē, ka Latvijas eksports saglabāsies straujš, neskatoties uz to, ka 2019.gadā ir sagaidāma ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās Eiropas valstīs un Krievijā. Atbilstoši OECD prognozētajam, privātais patēriņš šogad, 2018. un 2019.gadā palielināsies par attiecīgi 4,1%, 4,1% un 3,9%, savukārt preču un pakalpojumu eksporta pieaugums būs attiecīgi 4,8%, 5,6% un 4,7%.
Savā pārskatā OECD atzīmē, ka bezdarba līmenis Latvijā samazināsies vien pakāpeniski, ko nosaka esošās prasmju un reģionālās neatbilstības darba tirgū. Tiek prognozēts, ka 2017.gadā bezdarba līmenis Latvijā būs 8,7%, 2018.gadā – 8,3% un 2019.gadā – 8,1%. OECD skatījumā, nodrošinot plašāku mājokļu piedāvājumu, kas pieejami par samērīgām cenām, zemo darba algu saņēmējus mudinātu pārcelties uz reģioniem ar labākām nodarbinātības iespējām.
Saskaņā ar OECD prognozēm, naftas cenu kāpums un darbaspēku izmaksu pieaugums pakāpeniski atspoguļosies preču un pakalpojumu cenās Latvijā. Tādējādi OECD inflācijas prognoze šim, nākamajam un 2019.gadam ir attiecīgi 2,8%, 2,9% un 3,0%.
Papildus, OECD norāda uz atsevišķiem ekonomiskās izaugsmes riskiem, kā, piemēram, ar Krieviju saistīta ģeopolitiskā konflikta saasināšanās negatīvi iespaidotu eksportu un investīcijas. Tāpat, OECD brīdina, ka ir iespējama straujāka nekā iepriekš prognozēta eksporta samazināšanās uz Apvienot Karalisti. Jāatzīmē, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šogad Latvijas preču eksports uz Apvienoto Karalisti atsevišķos mēnešos uzrādījis spēcīgu kāpumu un šā gada deviņos mēnešos kopā pieaudzis par 1,2%, kas norāda, ka, neskatoties uz pastāvošajiem riskiem, eksports uz Apvienoto Karalisti joprojām pieaug.
Tajā pašā laikā OECD atzīmē pozitīvos riskus Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. OECD novērtē ieviestās reformas attiecībā uz profesionālās un augstākās izglītības kvalitātes, nodokļu iekasēšanas un maksātnespējas procesa caurskatāmības uzlabošanu, kas nodrošinās tirgum nepieciešamās darbaspēka prasmes, veicinās ēnu ekonomikas samazināšanos un stimulēs dinamiskāku uzņēmējdarbības aktivitāti.
Svarīgi norādīt, ka šodien publicētās OECD prognozes ir augstākas par Finanšu ministrijas (FM) š.g. jūlijā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kā arī augstākas par Eiropas Komisijas (EK) mēneša sākumā publiskotajām prognozēm . Līdzīgi kā EK, arī OECD rīcībā uz jaunāko prognožu izstrādes brīdi bija pieejami statistikas dati par trīs ceturkšņiem, tādējādi abas institūcijas ar lielāku pārliecību varēja Latvijai prognozēt spēcīgu izaugsmi, savukārt FM savās jūlijā sagatavotajās prognozēs bija piesardzīgāka, 2017.gadam paredzot IKP pieaugumu par 3,7%, 2018.gadam - par 3,4% un 2019.gadam – par 3,2%. FM , atjaunojot makroekonomisko rādītāju prognozes balstījās uz tajā brīdī pieejamo informāciju par ekonomikas izaugsmi 1. ceturksnī.
Tāpat, OECD savā Ekonomikas pārskatā norāda, ka valdības lēmumi attiecībā uz nodokļu reformas pasākumiem, kā arī papildu izdevumi veselības nozarei un atbalsts mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem nodrošinās tādu fiskālo politiku, kas sekmēs kopējo pieprasījumu un ekonomikas izaugsmi. Jāatzīmē, ka attiecībā par uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN ) izmaiņām, OECD ir publicējusi nedaudz neprecīzu informāciju minot, ka nodoklis tiek atcelts. Precizējot informāciju, uzsveram, ka UIN maksājums atbilstoši reformai tiek atlikts līdz pelņas sadales brīdim.
Atbilstoši OECD prognozēm, 2017.gadā vispārējās valdības bilance būs sabalansēta, savukārt 2018.gadā tiek prognozēts pārpalikums 0,3% no IKP apmērā. OECD prognozes norāda arī uz turpmāku vispārējās valdības parāda pret ekonomiku samazinājumu vidējā termiņā.
Ar pilnu OECD Ekonomikas pārskatu un ar to saistītajiem materiāliem var iepazīties OECD mājaslapā.
