Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi šī gada pirmajā ceturksnī saglabājušies pērnā gada pēdējā ceturkšņa līmenī un ir tuvu Finanšu ministrijas (FM) prognozēm. Kā liecina Centrālās Statistikas pārvaldes novērtējums, salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada pirmajos trīs mēnešos audzis par 2%. Savukārt, salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējo ceturksni IKP ir audzis par 0,4%.
“Ņemot vērā arvien saspringto ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī šī gada pirmajos divos mēnešos konstatēto eksporta kritumu uz Krieviju, šāda ekonomikas izaugsme vērtējama pozitīvi. Līdzīgi kā iepriekšējos divos gados arī šī gada pirmajā ceturksnī galvenais izaugsmes virzītājs ir bijis iekšējais patēriņš. Par to liecina arī pirmajos trīs mēnešos fiksētais mazumtirdzniecības pieaugums. Tas ir straujākais pēdējo divu gadu laikā,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija liecina, ka šī gada pirmajos mēnešos vērojams stabils algu un nodarbinātības pieaugums. Līdz ar to patēriņa pieaugums sagaidāms arī turpmākajos ceturkšņos.
Pozitīvi, ka uzlabojas priekšnosacījumi eksportam uz Krieviju. Kopš marta sākuma rubļa kurss pret eiro ir būtiski pieaudzis no aptuveni 70 rubļiem par vienu eiro gada pirmajos divos mēnešos līdz pat 57 rubļiem pašlaik. Rubļa kurss pirms tā vērtības straujā krituma 2014. gada nogalē bija nedaudz zem 50 rubļiem par eiro. Šāds rubļa vērtības kāpums pozitīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Tāpat tas uzlabos Latvijas eksporta iespējas uz Krieviju.
Straujāko pieaugumu pirmajā ceturksnī uzrādījusi apstrādes rūpniecība. Savukārt, tirdzniecībā apjomi saglabājušies pērnā gada līmenī. Šāds rezultāts var būt atkarīgs no tādiem faktoriem, kā, piemēram, Liepājas Metalurga darbības atjaunošana un transportlīdzekļu tirdzniecības kritums. Precīzāk par pirmā ceturkšņa izaugsmi varēs spriest pēc mēneša, kad tiks publicēta detalizētāka statistika par pirmo ceturksni.
Stabils iekšējais patēriņš un Krievijas rubļa kāpums ļauj prognozēt, ka ekonomikas izaugsme turpmākajos ceturkšņos varētu būt straujāka, nekā šī gada pirmajā ceturksnī. Straujākas izaugsmes iespējas Latvijā iespējamas arī saistībā ar ekonomiskās situācijas uzlabošanās Eiropas Savienībā (ES). Par to liecina gan īstermiņa ekonomisko indikatoru pozitīvā dinamika, gan arī arvien labākas starptautisko finanšu institūciju izaugsmes prognozes ES kopumā.
Tomēr, neskatoties uz pozitīvajām tendencēm, ārējā vide kopumā joprojām saglabājas nenoteikta, tādēļ Latvijas ekonomikas izaugsmi arvien apdraud dažādi ārējās vides riski. Daži no galvenajiem riskiem ir ģeopolitiskās situācijas saasināšanās, Krievijas ekonomiskās situācijas straujāka pasliktināšanās un rubļa vērtības atkārtots kritums. Tāpat iespējami arī jauni finanšu satricinājumi, kā arī lēnāka izaugsme Eiropā.
Ņemot vērā šos riskus FM, gatavojot 2015. – 2018. gada Stabilitātes programmu, samazināja Latvijas IKP izaugsmes prognozes 2015. gadam no 2,8% uz 2,1%. Savukārt, ceturtdien, 30. aprīlī, publicētie IKP dati atbilst FM pašreizējām ekonomikas izaugsmes prognozēm.