Pēc 0,6% krituma 2022. gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika ceturtajā ceturksnī ir saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, liecina pirmdien publiskotie Centrālās Statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir palielinājies par 0,3%, pārtraucot divus ceturkšņus ilgušo kritumu.
Detalizēti dati par nozaru un IKP izlietojuma puses dinamiku IKP ātrajā novērtējumā vēl nav pieejami, bet provizoriskās aplēses rāda, ka izaugsmi nodrošinājis pakalpojumu nozaru kopējais pieaugums par 0,7%, kamēr ražošanas nozares, tāpat kā iepriekšējā ceturksnī, piedzīvojušas kritumu, kas gan bijis nedaudz mazāks, veidojot 3,3%.
Līdzīgi kā iepriekš, arī gada pēdējā ceturksnī pakalpojumu nozares turpināja atgūties no 2021. gada pandēmijas laika ierobežojumiem, bet tajā pašā laikā patēriņu palīdzēja uzturēt arī labvēlīgie laika apstākļi un valsts sniegtais energoatbalsts, nodrošinot, ka rēķinu pieaugums mājsaimniecībām nav tik apjomīgs, kā lika domāt ļaunākās prognozes vēl pagājušā gada vidū un rudens sākumā. Uzņēmēju un patērētāju kopējā noskaņojuma uzlabošanos, lai gan patērētājiem no joprojām ļoti zema līmeņa, apstiprina arī jaunākie Eiropas Komisijas veidotā ESI konfidences indeksa dati, un to visticamāk veicinājušas arī ziņas par energoresursu cenu kritumu pasaules tirgū un inflācijas maksimumpunkta sasniegšanu pagājušā gada rudenī. Tajā pašā laikā pakalpojumu nozares joprojām turpināja ietekmēt krasais pavasarī piedzīvotais vairumtirdzniecības apjomu kritums, un pēdējā ceturksnī situācija ir pasliktinājusies arī tranzīta nozarē, krasu kritumu piedzīvojot dzelzceļa pārvadājumu apjomiem.
Ražošanas nozaru pusē savukārt turpinājies jau visa gada laikā vērotais kritums būvniecībā, ko noteicis būvniecības izmaksu kāpums un kavēšanās ar līgumu pārslēgšanu, kamēr apstrādes rūpniecība demonstrējusi pārsteidzošu noturību pret izmaksu kāpuma un pieprasījuma vājināšanās ietekmi. Pēc krituma trešajā ceturksnī apstrādes rūpniecība atkal uzrādījusi pieaugumu, oktobrī un novembrī kopumā palielinoties par 2% gada griezumā. Kāpumu gan pārsvarā nodrošinājušas atsevišķas mazās un svārstīgās nozares, un turpmākajos mēnešos nav izslēgts arī visai straujš apjomu kritums, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, kur lejupslīde jau mērāma divciparu procentos.
Ekonomikai ceturtajā ceturksnī saglabājoties 2021. gada līmenī, IKP pieaugums visā 2022. gadā kopā veidojis 1,8%, kas ir nedaudz vairāk nekā Finanšu ministrijas pašreizējās makroekonomisko radītāju prognozēs, kas paredzēja 1,6% pieaugumu. Līdzīgi arī 2023. gadā situācija varētu būt nedaudz labvēlīgāka nekā pieļauts decembra sākumā izstrādātajās prognozēs, tomēr ekonomikas signāli joprojām ir ļoti neviennozīmīgi. No vienas puses, kopējo situāciju pasaulē un Eiropas Savienībā ir uzlabojusi energoresursu cenu mazināšanās un ātrāka nekā prognozēts inflācijas maksimuma sasniegšana, kas ļautu uzlabot ekonomiskās attīstības prognozes. Tajā pašā laikā paši jaunākie dati, pretēji iepriekš lēstajam, liecina par IKP kritumu ceturtajā ceturksnī eirozonas lielākajā ekonomikā Vācijā, un apsteidzošie indikatori signalizē par kritumu arī Zviedrijā.
Līdzīga situācija ir arī pašā Latvijā, kur patēriņa kritums var izrādīties ne tik spēcīgs, kā tika pieļauts iepriekš, taču joprojām augsti ir ārējā pieprasījuma riski apstrādes rūpniecībā, kas var izrādīties par būtiskāku faktoru Latvijas ekonomikas potenciālajā lejupslīdē. Finanšu ministrija pašlaik aktualizē makroekonomisko rādītāju prognozes 2023. gada Latvijas Stabilitātes programmas sagatavošanai, kuras paredzēts publiskot februāra vidū, bet pēc pašlaik aktuālajām prognozēm Latvijas ekonomikai šogad tika gaidīts 0,6% kritums.
