Atšķirībā no kaimiņvalstīm, kas jau sākušas izjust globālās vides pasliktinājumu un pirmajā ceturksnī piedzīvojušas visai būtiskus ekonomikas kritumus, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, palielinājies par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) trešdien publiskotie dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, ekonomika ir augusi par 0,6% pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem.
Ekonomikas izaugsmi nodrošinājusi pakalpojumu nozaru tālāka atjaunošanās pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un spēcīga privātā patēriņa saglabāšanās, pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem apkures sezonā un valsts atbalsta pasākumiem, patērētāju konfidencei pēc krasā krituma pagājušā gada vidū arvien uzlabojoties. Būtiska loma bijusi arī investīciju un būvniecības nozares kāpumam, kas pēc pēdējo gadu pastāvīgā krituma šogad pirmajā ceturksnī beidzot atguvusies, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni uzrādot spēcīgu 17% pieaugumu. Ļoti veiksmīgi turpina strādāt informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas gada laikā augusi par 12,2%. Vienlaikus apstrādes rūpniecības rezultātos jau sākusi izpausties ārējā pieprasījuma samazināšanās, ekonomikas izaugsmei galvenajos Latvijas eksporta tirgos bremzējoties, un nozare piedzīvojusi 4,3% kritumu.
Kopumā pirmā ceturkšņa rādītāji jau diezgan skaidri ir iezīmējuši šā gada situāciju, kad ārējais pieprasījums saglabāsies zems, bet galvenais izaugsmes nodrošinātājs būs iekšzemes pieprasījums, pirmām kārtām investīcijas, tajā skaitā būtiski straujāka Eiropas Savienības fondu finansējuma izmantošana, kā arī salīdzinoši stabilais privātā patēriņa līmenis, ko, tāpat kā investīcijas, veicinās cenu stabilizēšanās un atsevišķos sektoros arī visai straujš cenu kritums, pirmām kārtām energoresursiem un degvielai.
Vienlaikus situācija ārējā vidē, zemie ekonomikas izaugsmes tempi eirozonā, kaimiņvalstu ekonomiku straujais kritums un procentu likmju tālāks pieaugums, bremzējot vietējās investīcijas, liek saglabāt piesardzību par Latvijas ekonomikas attīstību šogad, neskatoties uz ļoti pozitīvajiem pēdējo ceturkšņu datiem un veiksmīgi pārvarēto energokrīzi pagājušajā apkures sezonā. Bažas rada ekonomikas straujais kritums gan Igaunijā, gan Lietuvā – attiecīgi par 3,2% un 2,5% pret pagājušā gada pirmo ceturksni. Lejupslīde abās valstīs bijusi arī pret iepriekšējo ceturksni, liecinot, ka situācija turpina pasliktināties.
Eiropas Komisijas (EK) apkopotie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji Eiropas Savienības (ES) valstīm jau no šā gada janvāra pakāpeniski pasliktinās. Arī Latvijā kopējais ESI indekss maijā ir nedaudz pazeminājies, kritumu uzrādot jau otro mēnesi pēc kārtas. Pastāvīgs kritums bijis rūpniecības nozares konfidencē, kamēr patērētāju noskaņojums arvien uzlabojas, lai gan joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī. Vienlaikus EK maija vidū nedaudz paaugstināja ES un eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam, norādot, ka ES ekonomika ir veiksmīgi pārvarējusi satricinājumus, ko izraisīja pandēmija un Krievijas agresija Ukrainā, taču bažas rada augstā pamatinflācija, kas var likt monetārajām iestādēm rīkoties vēl stingrāk, lai apturētu inflācijas spiedienu.
Finanšu ministrija (FM) pašlaik aktualizē makroekonomisko rādītāju prognozes 2024. gada valsts budžeta projekta sagatavošanai, kuras tiks publiskotas jūnija vidū. Šā gada februāra sākumā FM jau paaugstināja ekonomikas izaugsmes prognozi 2023. gadam, 0,6% krituma vietā paredzot, ka IKP 2023. gadā saglabāsies nemainīgs.
