Pēc izaugsmes tempu samazināšanās līdz 0,7% jūnijā, jūlijā apstrādes rūpniecības gada izaugsmes temps atkal nedaudz paātrinājies, sasniedzot 1,3%, liecina otrdien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apstrādes rūpniecības izaugsmi jūlijā nodrošinājis galvenokārt straujais kāpums datoru, elektrisko iekārtu un metālizstrādājumu ražošanā, kā arī izaugsmes atjaunošanās pārtikas produktu ražošanā, kamēr kokapstrādes nozare piedzīvojusi lielāko kritumu pēckrīzes laikā.
Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kas divos iepriekšējos mēnešos gada griezumā bija nedaudz samazinājusies, jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, pieaugusi par 23,7%. Vēl straujāks kāpums jūlijā bijis elektrisko iekārtu ražošanā – par 29,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju. Gatavo metālizstrādājumu ražošana jūlijā palielinājusies par 17,8%, nodrošinot lielāko devumu kopējā apstrādes rūpniecības izaugsmē.
Pēc vairāk nekā gadu ilguša krituma salīdzinoši labu 2,1% pieaugumu sasniegusi otrā lielākā apstrādes rūpniecības nozare – pārtikas produktu ražošana. Īpaši strauji jūlijā palielinājusies augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana – par 24,1% un piena produktu ražošana – par 11,2%.
Tikmēr lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare kokrūpniecība jūlijā piedzīvojusi kritumu par 8,2%, kas nozarei ir lielākais samazinājums kopš 2009. gada krīzes. Ražošanas apjomi kokrūpniecībā jau vairākus mēnešus uzrāda lejupejošu tendenci, ko nosaka pieprasījuma un cenu samazināšanās ārējos tirgos. Samazinājums jūlijā bijis arī ķīmisko produktu ražošanā – par 16,3%, bet būvmateriālu ražošanas nozarē, kas kā pirmā jau pirms gada bija sākusi izjust pieprasījuma vājināšanos, jūlijā atkal fiksēts 3,2% pieaugums.
Kopumā gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pieauguši par 3,1%. Lēnākus pieauguma tempus pēdējos mēnešos nosaka globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un tirdzniecības konflikti, kas šā gada pirmajā pusē jau samazinājuši Eiropas kopējos rūpniecības izlaides apjomus, kas Eiropas Savienībā (ES) bijuši par 0,2% mazāki nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada. No lielākajām ES valstīm rūpniecības produkcijas apjomi šogad kritušies gan Vācijā, kuru vēl papildus ietekmē jaunie auto emisiju standarti, gan Itālijā, Lielbritānijā un Nīderlandē. Tikmēr Latvijas kaimiņvalstu apstrādes rūpniecībā līdz šim vēl saglabājušies labi izaugsmes tempi, un Lietuvā apstrādes rūpniecība, neskaitot naftas pārstrādi, jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju augusi par 6,1%, bet Igaunijā apstrādes rūpniecība palielinājusies par 2,5%.
Visa rūpniecība kopā, ieskaitot ieguves rūpniecību un enerģētiku, jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, Latvijā ir samazinājusies par 1,3%, un kopējo samazinājumu ir noteicis kritums enerģētikas nozarē par 6,2%, samazinoties elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās. Samazinājums jūlijā bijis arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,9%. Gada pirmajos septiņos mēnešos kopā visa rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā ir saglabājusies pagājušā gada līmenī, uzrādot simbolisku pieaugumu 0,1% apmērā.