Ekonomikas izaugsmei sabremzējoties, bezdarba līmenis Latvijā šā gada trešajā ceturksnī veidojis 6,7%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Vienlaikus salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem. Tas liecina, ka pēdējos ceturkšņos fiksētais iekšzemes kopprodukta kritums darba tirgū atspoguļojies tikai ļoti ierobežoti.
Šā gada laikā ceturksni no ceturkšņa bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma ir pakāpeniski samazinājies, noslīdot no 7,2% pirmajā ceturksnī. Savukārt reģistrētā bezdarba līmenis visa šī gada laikā ir bijis zem pērnā gada līmeņa un tuvu visu laiku zemākajiem rādītājiem. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem reģistrētā bezdarba līmenis oktobra beigās bija 5,1% – par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada.
Jāatzīmē arī, ka visa šī gada laikā bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma datiem Latvijā ir bijis zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs, pat neskatoties uz pozitīvākiem ekonomikas izaugsmes rādītājiem šajās valstīs.
Vienlaikus tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita kritums, kas bija iezīmējies jau iepriekšējos ceturkšņos, ir kļuvis nedaudz straujāks – kopējais nodarbināto iedzīvotāju skaits trešajā ceturksnī veidojis 880,1 tūkstoti un bijis par 1,2% mazāks nekā pagājušā gada trešajā ceturksnī. Nodarbināto skaitu pašlaik ietekmē gan zemā ekonomikas izaugsme, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas ierobežo arī bezdarba pieaugumu. Tāpat ir samazinājusies iedzīvotāju iesaiste darba tirgū, un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju – nodarbināto un bezdarbnieku – kopskaits gada laikā ir samazinājies par 9,3 tūkstošiem jeb vienu procentu, līdzdalības līmenim darba tirgū pazeminoties par 0,4 procentpunktiem līdz 68,8%.
Kopumā bezdarba līmenis šogad varētu būt ļoti tuvs Finanšu ministrijas jūnija sākumā prognozētajam 6,7% līmenim, bet nodarbināto skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu būs samazinājies. Nākamajos gados gaidāms, ka bezdarba līmenis līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmes atjaunošanos atsāks pazemināties, ko ietekmēs arī demogrāfiskā situācija un mazāks darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits, bet nodarbināto skaits saglabāsies stabils.
