2018.gada janvārī Latvijas rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms bija par 4,2% augstāks nekā pirms gada, liecina jaunākie statistikas dati. Šā gada pirmajā mēnesī rūpniecības izaugsmi veicināja apstrādes rūpniecība, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādes sektors, kamēr ieguves rūpniecības apjomi saglabājās iepriekšējā gada janvāra līmenī.
Apstrādes rūpniecībā šā gada janvārī tika sasniegts par 4,4% lielāks izlaides apjoms nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Nozares izaugsmi sekmēja vairākas apakšnozares, tajā skaitā pārtikas produktu ražošana, kurā tika reģistrēts 3,1% liels pieaugums. Straujāk pieauga nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana – par 14,5%, kuru jau kopš pērnā gada veicina būvniecības sektora izaugsme Latvijā. Tāpat kā pagājušajā gadā ražošanas apjomu pieaugums tika fiksēts arī virknē metālapstrādes un mašīnbūves nozaru, piemēram, janvārī gada griezumā par 6,3% palielinājās gatavo metālizstrādājumu ražošana, par 15,0% - elektrisko iekārtu ražošana, par 36,2% - automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Tomēr samazinājums par 6,4% tika reģistrēts iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā.
Pēc ražošanas apjomu krituma 2017.gada decembrī šā gada janvārī pieaugumu atkal uzrādīja datoru, elektronisko un optisko iekārtu, kā arī mēbeļu ražošanas apakšnozares, kuru izlaide gada griezumā palielinājās par attiecīgi 13,0% un 10,3%. Tikmēr strauja izaugsme janvārī turpinājās ķīmiskajā rūpniecībā (+27,6%).
Tajā pašā laikā atsevišķas nozares šo gadu sākušas ar ražošanas apjomu kritumu. Piemēram, samazinājumu par 1% kokrūpniecības nozarē noteica pērnā gada janvāra augstā bāze, kā arī šā gada janvāri mežizstrādei nelabvēlīgie laikapstākļi, kuri traucējuši rūpniekiem piegādāt izejmateriālus. Izlaides kritums reģistrēts arī dzērienu ražošanā (-11,6%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšana (-3,9%), kā arī tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā (par attiecīgi 3,4% un 2,7% gada griezumā).
Ja iepriekš riskus apstrādes rūpniecības ilgtermiņa izaugsmei radīja pēdējos gados vērojamais investīciju trūkums, tad jaunākie dati par investīcijām nozarē norāda uz labām apstrādes rūpniecības nākotnes perspektīvām, pērnā gada ceturtajā ceturksnī nefinanšu investīcijām apstrādes rūpniecībā gada griezumā palielinoties par 21,2%. Gandrīz trešā daļa no šīm investīcijām tika veiktas lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē - kokrūpniecībā, kur nefinanšu investīciju apjoms ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni pieauga par 36,2%.
Par investīciju projektu plāniem kokrūpnieki ziņo arī šā gada sākumā, kas norāda uz izaugsmi vērstu gadu šajā apakšnozarē. Piemēram, SIA Stiga RM šogad pabeigs bērza saplākšņa rūpnīcas izveidi, industriālo granulu ražotāja SIA Graanul Invest investēs apmēram 2,1 miljonus eiro kokskaidu granulu ražošanas līniju pārbūvē, tikmēr SIA Kokpārstrāde 98 investēs 13,6 miljonus eiro jaunu tehnoloģiju un produktu ieviešanai ražošanā, un SIA Baltic Pellets Energy plāno izveidot kokskaidu rūpnīcu, ieguldot 30 miljonus eiro.
Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādes sektors šā gada janvārī salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri izlaidi kāpinājis par 4,2%. Nozares izaugsmi noteica spēcīgais saražotās elektroenerģijas kāpums hidroelektrostacijās, kamēr koģenerācijas stacijas uzrādījušas kritumu.
Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences rādītājs šā gada februārī joprojām saglabāja savu augsto līmeni, liecinot par labu noskaņojumu un izaugsmes perspektīvām nozarē. Rūpnieku vērtējumā produkcijas pasūtījumu apjomi, tai skaitā eksportam, saglabājušies augsti, tomēr sagaidāmie ražošanas apjomi turpmākajos mēnešos varētu samazināties.
2018.gada februārī augstu līmeni uzrādīja arī Eiropas Savienības kopējais patērētāju un uzņēmēju ekonomiskā sentimenta indekss. Tas norāda uz stabilu ārējo vidi un ārējā pieprasījuma noturību, kas tāpat kā pērn veicinās Latvijas apstrādes rūpniecības attīstību un izaugsmi arī šogad.
