Mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu šā gada janvārī veicināja vairāki faktori - krītošās naftas cenas, pozitīvās tendences darba tirgū un salīdzinoši zemā bāze 2014. gada janvārī. Tādējādi mazumtirdzniecības apgrozījums janvārī pieauga par 6,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Arī mēneša griezumā vērojams kāpums 1,7% apmērā, salīdzinot ar 2014. gada decembri.
Kopējo mazumtirdzniecības pieaugumu veicināja situācija darba tirgū. 2014. gadā kopumā vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 6,8%. Tas ir augstākais pieaugums pēckrīzes periodā. 2014. gada laikā iedzīvotāju pirktspēja augusi vēl straujāk - par 8%. Tas saistāms ar zemo inflāciju un darbaspēka nodokļu pazemināšanu. Arī šogad darba algas izmaiņas pozitīvi ietekmēs mazumtirdzniecības un privātā patēriņa dinamiku, taču darba samaksas kāpums 2015. gadā būs mērenāks.
Noderīga ziņa? Padalies! 
Janvārī visstraujāk auga degvielas mazumtirdzniecība (+11% gada griezumā), kas arī bija sagaidāms saistībā ar naftas cenu samazināšanos pasaules tirgos. Naftas cenas saglabājās zemas arī februārī, kas atspoguļosies nākamā mēneša statistikas datos. Mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas veikalos, kā arī nepārtikas preču mazumtirdzniecība, izņemot degvielu, pieauga ne tik strauji, lai arī izaugsme bija salīdzinoši spēcīga – attiecīgi 5% un 6,6%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri.
Šā gada janvārī tika fiksēts spēcīgs farmaceitisko un medicīnisko piederumu apgrozījuma kāpums, kā arī par 57,1% pieauga mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība. Tajā pašā laikā samazinājās lietotu preču mazumtirdzniecība, kā arī apgrozījuma kritums bijis tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu veikalos, neskatoties uz šo preču izpārdošanas akcijām.
Straujais pieaugums šā gada janvārī daļēji skaidrojams arī ar eiro ieviešanu 2014. gada 1. janvārī. Tā rezultātā pērn janvāra mēnesī bija vērojams patērētāju aktivitātes kritums, jo liela daļa skaidrās naudas uzkrājumu tika iztērēta 2013. gada decembrī. Tāpat iedzīvotāji vēl nebija pieraduši pie jaunās valūtas, tāpēc ierobežoja savus tēriņus.
Savukārt Eiropas Komisijas apkopotie aptauju rezultāti par Latvijas mazumtirgotāju noskaņojumu liecina par situācijas pasliktināšanos nozarē. Rādītājs samazinās jau otro mēnesi pēc kārtas un ir zemākais kopš 2013. gada jūlija. Tai skaitā mazumtirgotāju novērtējums par veikto pasūtījumu līmeni nākamajiem trim mēnešiem norāda uz strauju situācijas pasliktināšanos.
Šie rezultāti liecina, ka negatīvais ārējās vides fons un ar to saistītās sekas sāk apspoguļoties tirgotāju noskaņojumā, jo 2014. gada laikā būtiska tendenču maiņa konfidences rādītājos netika novērota. Savukārt jaunākie patērētāju konfidences dati norāda uz iedzīvotāju piesardzību, jo patērētāju noskaņojumu raksturojošais rādītājs uzlabojumus neuzrāda.
Šie rezultāti liek secināt, ka nākotnes perspektīvas mazumtirdzniecības nozarē noteiks gan pozitīvie, gan negatīvie riski. No vienas puses nozari nelabvēlīgi ietekmēs piesardzīgais patērētāju noskaņojums un pasliktināšanās uzņēmēju konfidences rādītājos. Taču no otras puses zemās naftas cenas un pieaugošā iedzīvotāju pirktspēja stimulēs mazumtirdzniecības turpmāko attīstību.
Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā
Vairāk par šo tēmu
FM: Jūlijā Latvijā atgriežas inflācija
10/08/2020
FM: Straujā degvielas cenu krituma dēļ maijā fiksēta deflācija
08/06/2020
FM: Patēriņa cenas aprīlī palika nemainīgas
05/06/2020