Pirmais pusgads kopumā mazumtirdzniecības nozarē aizvadīts ar 7,1% pieaugumu, ko ietekmēja augstais nepārtikas preču noieta pieaugums par 14,2%. Pārtikas mazumtirdzniecība augusi par 2,5%, savukārt degviela tirgota par 0,6% mazāk. Taču jāpiemin, ka mazumtirdzniecības apjomiem pirmajā pusgadā ir lejupslīdoša tendence, pirmajā ceturksnī izaugsmei sasniedzot 12,7%, bet otrajā vien 2,4%.
Latvijas mazumtirdzniecības nozarē šā gada jūnijā, pirmo reizi kopš pērnā gada novembra tirgotie apjomi samazinājušies par 0,7% salīdzināmās cenās pret pērnā gada jūniju, ko noteica galvenokārt degvielas tirgoto apjomu sarukums, bet pirmajā pusgadā kopā fiksēta 7,1% izaugsme, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes jaunākie dati. Kopš šā gada marta mazumtirdzniecības apjomi kļūst arvien zemāki augstās inflācijas un dzīves sadārdzināšanās ietekmē, un būtiskus kāpumus turpmākajos mēnešos nav pamata gaidīt.
Pārtikas mazumtirdzniecība šā gada jūnijā uzrādījusi 2,8% izaugsmi. Nozares eksperti norāda uz augstu pieprasījumu un iedzīvotāju pirktspēju, neraugoties uz strauji augošajām cenām. Sākoties apkures sezonai, tiek paredzēts pieprasījuma samazinājums augstākās kvalitātes jeb “luksusa” preču klāstam, tādējādi no veikalu plauktiem var pazust kāds luksusa zīmols. Lai arī pirktspēja ir augsta, iedzīvotāji arvien vairāk iegādājas preces, kurām noteikta cenas akcija, un nereti apmeklē vairākus pārtikas veikalus ierastā viena vietā, lai izmantotu katra veikala akciju klāstu. Jāpiemin arī ukraiņu bēgļu pieplūdums Latvijā, kas arī palielina pārtikas noietu.
Par 31,4% pieaudzis kultūras un atpūtas preču noiets līdz ar pieaugošo kultūras pasākumu skaitu salīdzinot ar pērnā gada vasaras mēnešiem. Par 8,2% pieaugusi arī informācijas un komunikācijas iekārtu mazumtirdzniecība un jau vairāk kā gadu no vietas pieaugums ir farmaceitisko un medicīnisko preču noietā (jūnijā +3,5%). Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecība jūnijā samazinājusies par 0,2% gada griezumā. Nepārtikas preču vidū samazinājusies apģērbu un apavu tirdzniecība (-8,2%), mazumtirdzniecība stendos un tirgos (-12,2%), kā arī mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos (-12,7%), iedzīvotājiem vairāk izmantojot veikalus klātienē.
Autodegvielas mazumtirdzniecības apjomi jūnijā samazinājušies par 8,6% pret pērnā gada attiecīgo periodu, ko noteica gan augstā bāze 2021. gada jūnijā, gan degvielas cenu kāpums jūnijā par 60,3%, kas ir vēsturiski augstākais cenu kāpums gada griezumā. Degvielas patēriņu cenšas samazināt gan iedzīvotāji, rūpīgāk pārdomājot auto izmantošanas nepieciešamību un atliekot tālākus izbraucienus, gan kravu pārvadātāji, rūpīgāk plānojot loģistiku.
Eiropas Komisijas apkopotie iedzīvotāju un uzņēmēju ekonomiskās konfidences rādītāji liecina par mazumtirgotāju noskaņojuma pasliktināšanos, savukārt patērētāju konfidence pēc rekordzemā rādītāja jūnijā, jūlijā ir strauji augusi, tomēr joprojām ir nedaudz zemāka par pandēmijas otrā viļņa atzīmi 2020. gada nogalē. Mazumtirgotāji norāda uz pārdošanas apjomu sarukumu pēdējo trīs mēnešu laikā, kā arī neparedz to kāpumu.
Latvijas Bankas dati rāda, ka no jauna izsniegtie patēriņa kredīti šā gada aprīlī un maijā uzrāda nebijuši augstus pieaugumus pret pērnā gada attiecīgajiem periodiem. Janvārī – maijā pieaugums sasniedz 56,4%, taču šā gada maijā pat 62,5%. Šāds pieaugums liecina par iedzīvotāju gatavību uzņemties kredītsaistības, neraugoties uz to sadārdzinājumu, kas savukārt būs pozitīvs pienesums mazumtirdzniecības nozarei.
Arī mājsaimniecību noguldījumi turpina palielināties, taču lēnāk nekā tas bija pērn. Šā gada otrajā ceturksnī tie palielinājušies par 8,2% gada griezumā, bet pērn otrajā ceturksnī bijis pieaugums 16,9% apmērā. Zemāks noguldījumu pieaugums liecina par dzīves sadārdzināšanos un lielākiem tēriņiem.
Iedzīvotāju pirktspēja vismaz vasaras mēnešos joprojām saglabājas augsta, tādējādi arī nozīmīgs nozares sarukums nav paredzams.
