Lai gan ekonomikas izaugsme pēdējos ceturkšņos ir kļuvusi lēnāka, situācija darba tirgū šogad turpina uzlaboties. Darba meklētāju īpatsvars šā gada pirmajā ceturksnī samazinājies līdz 10,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Šis rādītājs ir par 1,7 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, liecina jaunākie darbaspēka apsekojuma dati.
Vienlaikus ar bezdarba līmeņa kritumu darbaspēka apsekojums liecina arī par divu citu darba tirgus rādītāju uzlabošanos pēdējā gada laikā. No visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem šā gada pirmajā ceturksnī nodarbināti bija 59,7%. Tas ir vairāk nekā pirms gada, kad pirmajā ceturksnī strādāja 58,6% darbspējīgo iedzīvotāju. Tāpat pēdējo gadu laikā palielinājies arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars, pirmajā ceturksnī sasniedzot 66,5% no visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem.
Nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes pieaugums apstiprina, ka bezdarba līmeņa samazināšanos veicinājis darba vietu skaita pieaugums. Nodarbināto iedzīvotāju skaits pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, ir palielinājies par 0,3% līdz 884,1 tūkstotim iedzīvotāju.
Vēl nedaudz straujāku darba vietu skaita pieaugumu uzrāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par darba ņēmēju skaitu. Tie liecina, ka šā gada pirmajos mēnešos strādājošo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 0,7%, uzrādot aptuveni tādu pašu dinamiku kā 2014. gadā.
Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad darba vietu skaita pieaugumu visvairāk veicinājis budžeta sektors. Kopumā darba vietu skaits budžeta sektorā šā gada pirmajos mēnešos bijis aptuveni par 2% lielāks nekā pirms gada. Tajā pašā laikā privātajā sektorā palielinājums bijis 0,5% apmērā.
Pēdējā gada laikā vērojamā tendence atšķiras no visa iepriekšējā pēckrīzes laika rādītājiem. Tad darba vietu skaits auga galvenokārt privātajā sektorā. Tas daļēji saistīts ar Latvijas prezidentūras nodrošināšanu Eiropas Savienības Padomē.
Analizējot datus pa nozarēm, var secināt, ka darba vietas pēdējā gada laikā visvairāk veidojušās informācijas un komunikācijas pakalpojumu, veselības aprūpes, kā arī ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu nozarēs. Aizņemto darba vietu skaits šajās nozarēs 2015. gada sākumā bijis attiecīgi par 8,5%, 6,7% un 4,8% lielāks nekā pirms gada. Arī skaitliski šīs nozares bijušas lielākās darba vietu veidotājas.
Tajā pašā laikā darba vietu skaits apstrādes rūpniecībā pēdējā gada laikā samazinājies par 2,5%. Metālu nozarē situāciju gan gada laikā var mainīt Liepājas Metalurga darbības atjaunošana.
Savukārt pārtikas ražošanā visdrīzāk jārēķinās ar ilglaicīgākiem samazinājumiem. Tāpat pēdējos gados strādājošo skaits ir sarucis finanšu pakalpojumu nozarē, kur līdz ar banku filiāļu slēgšanu reģionos strādājošo skaits gada laikā samazinājies par 1,7%.
Kopumā pirmā ceturkšņa dati ir uzrādījuši visai pozitīvu darba tirgus ainu. Tomēr jāņem vērā, ka ekonomiskās aktivitātes izmaiņas darba tirgū atspoguļojas ar zināmu nobīdi. Pašreizējā lēnākā izaugsme var vēl ietekmēt nākamo ceturkšņu datus. Negatīvu ietekmi uz darba tirgus situāciju atstāj arī nestabilā ģeopolitiskā situācija. Tās rezultātā tiek ierobežota uzņēmumu spēja investēt un veidot jaunas darba vietas.