Latvijas ekonomika 2022. gadā gan Covid-19 krīzi, gan arī kara un energoresursu cenu kāpuma radītās problēmas ir pārvarējusi labāk, nekā sākotnēji gaidīts, un iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinājumā ar 2021. gadu ir palielinājies par 2,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) otrdien publiskotie dati.
Ekonomikai atgūstoties no Covid-19 ierobežojumiem, strauja izaugsme pērn bijusi gandrīz visās pakalpojumu nozarēs un lielāko devumu IKP pieaugumā nodrošinājis 15,7% pieaugums komercpakalpojumu nozarēs. Būtiska loma bijusi arī 57,5% pieaugumam izmitināšanas un ēdināšanas nozarē un 26,6% pieaugumam mākslas, izklaides un atpūtas nozarē. Ļoti veiksmīgi pērn attīstījusies informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, uzrādot 14,0% pieaugumu, kas ir ļoti augsti vērtējams rezultāts, ņemot vērā, ka atšķirībā no pārējām pakalpojumu nozarēm, informācijas un komunikācijas pakalpojumus iepriekš daudz mazāk bija negatīvi ietekmējuši pandēmijas apturēšanai noteiktie ierobežojumi.
Sekmīgi pagājušajā gadā kopumā strādājusi arī apstrādes rūpniecība, kas, neskatoties uz apjomu samazinājumu divās lielākajās apakšnozarēs – kokapstrādē un pārtikas ražošanā, spējusi sasniegt 2,7% pieaugumu. Kopumā pagājušā gada dati rāda, ka Krievijas sāktā kara negatīvā ietekme pērn atspoguļojusies lielākoties tikai vairumtirdzniecības nozares apjomu kritumā par 18,7% salīdzinājumā ar 2021. gadu. Bez šāda samazinājuma ekonomikas izaugsme pērn būtu pat bijusi samērā tuva 2021. gada rezultātam, kad IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 4,1%.
Vienlaikus negatīva dinamika pērn saglabājusies būvniecības nozarē, kas pēc 9,8% krituma 2021. gadā pērn samazinājusies vēl par 11,3%, strauji pieaugot būvniecības izmaksām un kavējoties līgumu pārslēgšanai.
Skatoties ekonomikas attīstību pagājušā gada laikā pa ceturkšņiem, koriģētie CSP dati rāda, ka pretēji iepriekš ziņotajam otrajā un trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika bija nonākusi nelielā recesijā, IKP pret iepriekšējiem ceturkšņiem samazinoties attiecīgi par 0,3% un 1,0%, tomēr gada griezumā nevienā no ceturkšņiem ekonomikas izaugsme nav bijusi negatīva. Ceturtajā ceturksnī ekonomikas kritums pret iepriekšējo ceturksni praktiski ir apstājies un gada griezumā izaugsme palielinājusies līdz 0,3%. Siltā ziema un valsts energoatbalsta pasākumi ne tikai palīdzējuši saglabāt privātā patēriņa līmeni, bet arī nodrošinājuši tā visai spēcīgu pieaugumu gan pret iepriekšējo ceturksni, gan pret 2021. gada attiecīgo periodu.
Ceturtā ceturkšņa dinamika rāda, ka ekonomika attīstība arī 2023. gadā varētu būt labāka, nekā prognozēts iepriekš, un pretēji pagājušā gada beigu prognozēm šogad kopumā neuzrādīs kritumu. Siltā ziema un valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu, pasaules tirgos jau ir vērojams būtisks energoresursu cenu kritums, un pēdējo mēnešu laikā ir uzlabojušās arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu un eirozonas attīstības prognozes 2023. gadam.
Vienlaikus Krievijas sāktā kara un pieaugušo izmaksu ietekme uz ražošanas attīstību var izpausties ar lielāku laika nobīdi nekā sākotnēji gaidīts, atstājot tālejošāku negatīvu ietekmi jau uz 2024. gadu. Par šāda scenārija iespējamību brīdina Lietuvas un Igaunijas dati, kur apstrādes rūpniecība gada griezumā pēdējos mēnešos piedzīvojusi jau vairāk nekā 10% kritumu gada griezumā.
Taču pagaidām apsteidzošie, operatīvie indikatori Latvijai ir pozitīvāki un par krasu iespējamu kritumu nesignalizē. Mazumtirdzniecībā janvārī ir saglabājies salīdzinoši spēcīgs pieaugums, gada sākumā būtiski pieaugušas valsts investīcijas pamatkapitāla veidošanā, norādot uz būvniecības aktivitātes palielināšanos, un pēdējos mēnešos turpinājuši uzlaboties arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji. Latvijas kopējais ESI indekss februārī ir paaugstinājies līdz pozitīvākajam līmenim kopš pagājušā gada marta, vienlaikus uzlabojoties gan patērētāju, gan būvnieku un rūpnieku konfidencei. Tomēr jāatzīmē, ka patērētāju noskaņojums joprojām ir negatīvāks nekā Covid-19 krīzes laikā un jauni, negaidīti un nekompensēti cenu kāpumi var atstāt arī visai negatīvu ietekmi uz privātā patēriņa līmeni.
