Patēriņa cenu pieauguma temps Latvijā turpina strauji samazināties, aprīlī mēneša laikā cenām palielinoties tikai par 0,3%, bet gada inflācijai sarūkot līdz 15,1%, salīdzinot ar 17,3% iepriekšējā mēnesī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Inflācijas mazināšanos nosaka, pirmkārt, energoresursu cenu kritums pasaules tirgū, bet aprīlī, sekojot pasaules pārtikas izejvielu cenu kritumam, sākušas stabilizēties arī pārtikas cenas Latvijā, un kopējo nelielo cenu pieaugumu mēneša laikā noteikušas galvenokārt sezonālās apģērbu un apavu cenu svārstības.
Gada griezumā cenu pieaugums pagaidām vēl saglabājies augsts, un to tāpat kā iepriekšējos mēnešos noteikušas elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas un cita kurināmā cenas, kas kopumā salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli palielinājušās par 53,7% un devušas vairāk nekā vienu trešdaļu no kopējās inflācijas. Vēl trešdaļu kopējā inflācijā devis pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums par 20,2%, bet autodegvielas cenas, kam lielu pagājušā gada laiku tāpat bija būtiska ietekme kopējā cenu pieaugumā, jau ir par 10,8% zemākas nekā pirms gada.
Lai gan gada griezumā energoresursu cenas Latvijā joprojām ir būtiski augstākas nekā pirms gada, kopš pagājušā gada rudens tās pasaules tirgos ir krasi kritušās, īpaši dabasgāzei, no pērnā gada augustā sasniegtajiem pāri par 300 eiro par megavatstundu samazinoties jau līdz 35 eiro par megavatstundu un atgriežoties līmenī, kādā tās bija pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī. Samazinājusies arī elektroenerģijas biržas cena, kas aprīlī bijusi gandrīz uz pusi zemāka nekā pirms gada, tomēr patērētāji šo energoresursu cenu kritumu vēl pilnībā neizjūt, ņemot vērā lielo fiksētās cenas līgumu īpatsvaru un apjomīgo valsts atbalstu elektroenerģijas izmaksām pagājušajā apkures sezonā. Arī siltumenerģijas cenās šis kritums pagaidām vēl nav atspoguļojies, taču arvien lielāks pašvaldību skaits jau ir vai nu samazinājušas vai ziņojušas par tarifu pazemināšanu nākamajos mēnešos.
Tālāku stabilu inflācijas pazemināšanos gan Latvijā, gan visā eirozonā palīdz nodrošināt arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) veiktā procentu likmju paaugstināšana, kur maijā bāzes procentu likme tika pacelta jau līdz 3,75%, pašlaik likmēm esot augstākajā līmenī kopš 2008. gada rudens. Inflācijas līmenim eirozonā pakāpeniski mazinoties, bet vienlaikus joprojām būtiski pārsniedzot ECB noteikto vēlamo 2% līmeni, ka arī turpinot augt pamatinflācijai, nav izslēgta arī tālāka likmju paaugstināšanas iespēja. Sekojot pasaules pārtikas cenu tendencēm, vērojama arī pārtikas cenu stabilizācija Latvijā un visi šie faktori ļauj sagaidīt, ka jau jūnijā gada inflācija varētu būt noslīdējusi zem 10%, bet šā gada beigās samazinājusies līdz 3%.
