Pērnā gada novembrī apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi samazinājās par 1,8% gada griezumā, taču pret iepriekšējo mēnesi (oktobri) bijis lielākais pieaugums kopš 2022. gada marta (+2,2%), liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2023. gads kopumā aizvadīts ar zemiem ražošanas apjomiem, taču kopš 2023. gada jūlija nozarē vērojama stabilitāte, apjomiem pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem būtiski vairs nesamazinoties pret iepriekšējiem mēnešiem. Tomēr joprojām uzņēmēji norāda uz zemu gan vietējo, gan ārējo pieprasījumu, taču tos ražotājus, kas pārcietīs patreizējo apstrādes rūpniecības nozares pagrimumu, sagaida peļņas iespējas, nostabilizējoties ārējam tirgum un pieaugot pieprasījumam.
2023. gada vienpadsmit mēnešos izlaides apjomi samazinājušies visās rūpniecības apakšnozarēs. Apstrādes rūpniecība sarukusi par 5,2%, elektroenerģijas un gāzes apgāde samazinājusies par 1,1%, bet nelielā ieguves rūpniecība sarukusi par 20%, veidojot kopējo rūpniecības kritumu par 5,1%. Apstrādes rūpniecībā vienpadsmit mēnešos vislabāk klājies pārtikas, elektronikas/datoru, elektrisko iekārtu un ādas un tās izstrādājumu ražotājiem, kā arī iekārtu remontētājiem un uzstādītājiem. Bet lielākos sarežģījumus un apjomu samazinājumus piedzīvojusi meža nozare, poligrāfija, mēbeļu ražošana un būvmateriālu ražošana.
Kokrūpniecībā pēc apjomu samazinājumiem gada griezumā desmit mēnešus pēc kārtas, pērnā gada novembrī pirmo reizi apjomi atkal atgriezušies uz pozitīvas zīmes (+1,3%). Taču nozares eksperti lēš, ka ārējais tirgus Latvijas kokrūpniekiem varētu saglabāties nepievilcīgs visu 2024. gadu. Tikmēr radniecīgā mēbeļu ražošana piedzīvo vēl grūtākus laikus, 2023. gada novembrī apjomiem sarūkot par 22,1%, bet vienpadsmit mēnešos par 20,3%. Mēbeļu ražošana aizņem 3,4% no visas rūpniecības un 2023. gadā atstāj vislielāko negatīvo ietekmi uz apstrādes rūpniecības kopējiem apjomiem. Arī poligrāfija un ierakstu reproducēšana 2023. gada novembrī samazinājusies par 20,6% un vienpadsmit mēnešos par 29,4%.
Pārtikas nozare ir otrā lielākā nozare apstrādes rūpniecībā un 2023. gads šajā nozarē tika aizvadīts ar labiem rezultātiem. Pērnā gada novembrī apjomi pieauga par 6,1% gada griezumā, bet pēdējo trīs mēnešu (septembris-novembris) vidējais pieaugums veido 6%, un vienpadsmit mēnešos apjomi auguši par 4%. Nozarē apjomi samazinājušies piecus gadus pēc kārtas kopš 2018. gada, dodot vietu izaugsmei, kas realizējusies tieši 2023. gadā.
Par veiksmīgāko nozari 2023. gadā var uzskatīt datoru/elektronikas ražošanu, kas pērnā gada novembrī pieauga par 6%, bet vienpadsmit mēnešos kopējais pieaugums sasniedz 20%. Arī citas tehniskās nozares novembrī uzrādījušas pieaugumus, kā elektrisko iekārtu (+4%) un citu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (+10,9%).
Elektroenerģijas un gāzes apgāde 2023. gada novembrī samazinājās par 9,6%. Tajā skaitā elektroenerģija ražota līdzīgos apmēros kā 2022. gada novembrī (+0,6%). Tostarp hidroelektrostaciju izlaide pieauga par 64,4% un vēja elektrostacijas ražojušas par 11,8% vairāk. Tikmēr koģenerācijas stacijas ražojušas par 30,7% mazāk. Bet dabasgāzes patēriņš pērnā gada novembrī sarucis par 9,7% pret 2022. gada novembri.
Eiropas Komisijas apkopotie konfidenču indeksi norāda, ka gan Latvijā, gan Eiropā noskaņojums rūpniecībā kopš pērnā gada maija ir zemā līmenī, saglabājoties zemam pieprasījumam.
Gaidāms, ka apstrādes rūpniecības apjomi 2023. gadā kopumā samazināsies par aptuveni 4,8% - 5%. Taču 2024. gadā pamazām gaidāma izaugsmes atsākšanās pēc pērnajā gadā piedzīvotā krituma. Pieprasījuma dinamiku pēc Latvijas rūpnieku precēm Eiropā un ASV lielā mērā nosaka mājokļu tirgus un būvniecība, ko patreiz ierobežo augstās procentu likmes. Kaut arī 2024. gadā sagaidāms procentu likmju samazinājums, pieprasījuma palielinājums visticamāk nebūs tūlītējs, bet ar laika nobīdi.
